Vai ārpus Svētās Baznīcas ir iespējama pestīšana? Romas Katoļu baznīcas izredzētība

Un četras dzīvas būtnes, kam katrai pa seši spārni, kas pilni acīm visapkārt un iekšpusē un bez mitēšanās dienu un nakti sauc: “Svēts, svēts, svēts Kungs Dievs, Visuvaldītājs, kas bija, kas ir un kas nāks.” (Jāņa Atklāsmes grāmata 4:8) Minētais citāts no Svētajiem rakstiem krustsatspoguļo Kristus Baznīcas, Dieva tautas būtību. Kāpēc tad ir tik daudz acu? Jo katra acs redz tikai daļu no Pilnības un papildina to, ko redz cita acs. Kopaina rodas tad, kad visu acu redzēto saliek kopā. Tas ir līdzīgi kā katram kristietim ir savs puzles gabaliņš, kurš neko daudz neizsaka. Bet, ja visus tos saliek kopā, tad izveidojas unikāls attēls jeb kopaina. Problēma ir tā, ka katrs savu puzles gabaliņu bieži vien pasludina par kopainu un noliedz to, ka citi gabaliņi ir no tā paša attēla jeb daļa no Patiesības. Tieši tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ Jēzus Kristus caur apustuļiem vienotības celšanas sūtībā izveidoja Romas Katoļu baznīcu.

“Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos.” (Jāņa 14:16-17) Patiesību kristieši bieži izprot pavisam atšķirīgi, jo Dievs ir dāvājis tā Patiesības Gara enerģijas daudzumu, kas būs samērīgs ar katra izredzētā apziņas attīstību, par pestīšanas nosacījumu, kalpojot Kristum. Lielākajai daļai kristiešu Dievs ir devis tikai vienu „puzles” gabalu no visas kopainas, bet tikai pavisam nedaudziem – vairāk par vienu (reizēm visus 5 vai vairāk), kuri attiecīgi arī redz lielu daļu no kopainas, Patiesības. Vistuvāk Patiesībai ar vislielāko „puzles” gabalu daudzumu ir Kristus kalpi pravieši, izcilas garīgas autoritātes, svētie. Tāpēc kristieši, kuri ir saņēmuši pravieša vai tā cilvēka, kurš ir vistuvāk Patiesībai, vēsti, pestīšana būs atkarīga no tā, vai tie pieņems to vai nē.

Apustulis Pāvils 1.vēstulē korintiešiem (11:1) dedzīgi aicina: „Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum!”, ar to pārliecinoši apliecinot, ka viņš ir daudz tuvāk Patiesībai par saviem brāļiem Kristū un līdz ar to viņa misija iespēju robežās ir celt citus, sludināt, dot iedrošinājumu Kristus gaismā. „Jo, kad es sludinu evaņģēliju, tad man nav ko lepoties; jo man tas jādara. (..) Jo, nebūdams atkarīgs ne no viena, es brīvprātīgi paliku visiem par kalpu, lai pēc iespējas daudzus mantotu.” (1.Korintiešiem 9:16,19) No Svētajiem rakstiem ir secināms, ka no apustuļiem Sv. Pēteris bija vistuvāk Patiesībai, tāpēc arī Jēzus Kristus viņu iecēla faktiski par pirmo pāvestu, uz kura likti pamati Kristus draudzes turpmākajai evolūcijai līdz izcēlās apustuliskā Svētā Romas Katoļu baznīca. „Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu saint+peters draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs.” (Mateja 16:18). No Evaņģēlija ir secināms arī tas, ka Kristus darbība turpinās caur apustuļiem, visiem svētajiem un Viņa Baznīcu līdz pasaules galam. Pie tam, Dieva praviešu nākšana tiek pareģota arī vēlākos laikos: „jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības (..).Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos” (Apustuļu darbi 2:17-18). „Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru, kalpošanas spējas – kalpošanā, spējas mācīt – mācīšanā; pamācīšanas spējas – pamācīšanā” (Romiešiem 12:6-8)

Tātad, un loģiski, Bībelē atsevišķi apkopotie Svētie raksti nav vienīgais Dieva atklāsmes avots. Viens no Sv. Pāvila aicinājumiem bija vienotības celšanas sūtība kristiešu vidū. Laika gaitā apustuliskās sukcesijas (garīgās varas pārmantotības) rezultātā, saplūstot atsevišķām pirmatnējām apustuliskajām draudzēm kopā ar Romas bīskapiju, izveidojās Romas Katoļu baznīca, kuras rīcībā ir ticības tīrības (De fide) un Labās Vēsts sargāšana uz visiem laikiem. Radās pamatota dogma, ka ārpus Romas Baznīcas nav iespējama pestīšana. Saprotams, ka vienota Baznīca var pastāvēt tikai tad, ja ir vienots tās virsgans, būtībā Dieva Dēla vietnieks Zemes virsū. Protams, vēsturē ir bijuši dažāda rakstura likumīgie pāvesti, garīgās varas pārmantotāji, kuru personisko ticības tīrību bieži vien nepavisam nevarēja uzskatīt par līdzvērtīgu Sv. Pētera klintij. Tomēr jāņem vērā, ka pāvesti vienmēr ir bijuši tieši tādi, kādus Dievs bija paredzējis un kādus tauta bija pelnījusi atbilstoši tās kolektīvajai apziņai.

Jauno laiku kristīgās konfesijas, ieskaitot, “pareizticību”, pēc būtības ir veidojušās uz viltības un nepaklausības Dievam pamata, sagrozot Labās Vēsts būtību, un tas ir noticis cilvēku šķelšanās gara rezultātā. Attiecīgi augļi šajās konfesijās un „kristiešu” grupās ir konservatīvā gara pagrimums, liberālisms, modernisms, ticības, Svēto rakstu piemērošana pasaulīgajam, ko nekādā veidā nevar savietot ar Evaņģēlija Labo Vēsti. Pakāpeniski izplatoties liberālisma vīrusam, tas pats globalizācijas procesos pēc Vatikānā notikušās lielās masonu revolūcijas 1958.gadā šodien ir vērojams arī viltotās katoļu baznīcas draudzēs, “(..) viņu prāts vērsts uz zemes lietām” (Filipiešiem 3:19). Kristieši, kuri ņem dalību citās konfesijās un kuri patiesi vēlās sekot Kristum, lai gan mēs, īstie katoļi, kuri esam vistuvāk Patiesībai, varam viņus uzskatīt par brāļiem, tomēr – nomaldījušām avīm. Tādēļ viņu ticības priekšā nekādas piekāpības nevar būt, pretējā gadījumā tas nozīmētu atkāpšanos no De fide. Taču, kad šie cilvēki patiesi vēlās nākt pie Kristus draudzes, – Baznīcas durvis vienmēr ir vaļā.

Par Romas Katoļu baznīcas izredzētību un autoritāti Dieva priekšā liecina arī neskaitāmie brīnumi un zīmes. Piemēram, vairāk kā 300 katoļiem ir reģistrēti stigmati (asiņojošas rētas, brūces, kas atgādina Kristus rētas), no kuriem īpaši vēlos izcelt Sv.Asīzes Francisku, kurš cīnījās par ticības galvenajām vērtībām — pazemību, vienkāršību, sirdsšķīstību un mīlestību pret dabu un visām Dieva radībām. Vissvētākās Jaunavas Marijas vairākkārtēja parādīšanās izredzētiem katoļiem satur vēstījums, no kuriem īpaši ir uzsverami un atzīstami par autentiskiem 1846.gada Dievmātes no La Salette un 1917.gada Fatimas Dievmātes vēstījumi. Pie tam, abu gadu vēstījumiem ir pravietisks raksturs par lielo apostāzi Romas Baznīcā un tās aptumsuma ēru, antikrista parādīšanos Sv.Pētera krēslā, kas jau vērojams šajos beigu laikos. Saistībā ar vēstījumu virkni 1917.gadā pēc Dievmātes apsolījuma vairāk kā 70 tūkstošu cilvēku priekšā Fatimā notika pārdabisks Saules brīnums, kam bija globāla nozīme.

Tātad ārpus Svētās Baznīcas kopības cilvēkiem ir liels risks pazaudēt savu dvēseli. Neatkarīgi no tā, šajos laikos, kad antikrists savu darbu, imagesBaznīcas šķelšanu, ir paveicis ideāli, aptumšojot Romas Baznīcu, pasaulē ir daudz gadījumu, kad citām konfesijām piederīgie kristieši, sekojot Kristus aicinājumam, patiešām kalpo Dievam, palīdzot nabagiem un citādi atstumtajiem atbilstoši Dieva dotai izpratnei Patiesības Gara vadībā. Viņi, iespējams, nav saņēmuši vēsti par Romas Baznīcas izredzētību. Tomēr stūrgalvīga Romas Katoļu baznīcas autoritātes noliegšana likumīgā pāvesta (šobrīd – Gregorija XVIII) vadībā, saprotams, nekādā veidā nevar būt attaisnojama rīcība. Sv.Anna-Marija Taigi pareģoja, ka pēc gaidāmajām Trīs tumsas dienām Sv.Pēteris un Sv.Pāvils nokāps no debesīm un iecels jaunu pāvestu un ka Krievija, Anglija un Ķīna nāks pie Baznīcas. Tātad lielai daļai labās gribas kristiešu, kuri ir ārpus Svētās Baznīcas kopības, agri vai vēlu var nākties doties pie tās.

Saistītie raksti:

1) Tumsas spēku apvērsums 1958.gadā Vatikānā, Romas pāvesta troņa uzurpācija. Patiesās Romas Katoļu baznīcas aptumsuma ēra un norobežošana no viltotās baznīcas http://romancatholic.co.nf/

2) Īsumā par Romas Katoļu baznīcas izcelsmi http://dabasvide.wordpress.com/2014/08/29/isuma-par-romas-katolu-baznicas-izcelsmi/

3) Bavārijas iluminātu ordenis, tā izcelsme, evolūcija un ietekme http://dabasvide.wordpress.com/2014/10/19/bavarijas-iluminatu-ordenis-ta-izcelsme-evolucija-un-ietekme/

Tikšanās ar kardinālu Jāni Pujātu

28.oktobrī tikos ar kardināla emeritus amatā esošo Jāni Pujātu, lai izklāstītu savus atklājumus un skatījumu par Romas katoļu baznīcas stāvokli mūsdienu pasaulē http://romancatholic.co.nf/, un intereses pēc uzzinātu viņa viedokli par to. Viņu sarunai izvēlējos tādēļ, ka vienmēr esmu cienījis viņā mītošo konservatīvo garu, šoreiz gan neņemot vērā to, kā un vai tas tiek realizēts praktiski. Kā to varēja gaidīt, viņa viedoklis kopumā visai krasi atšķīrās no mana skatījuma, bet tajā pašā laikā bija arī punkti, kur mūsu domas sakrita. J.Pujāts turklāt arī ne reizi nepateica, ka man nebūtu taisnība, un nemudināja atteikties no saviem atklājumiem un Patiesības. Sīkāk mūsu sarunas gaita blogā netiks izklāstīta. Kopsakarā izvērtējot J.Pujāta viedokli, pēc aptuveni pusstunadas mierīgas sarunas tikai guvu sev kārtējo apstiprinājumu, ka esmu uz pareizā ceļa.

Bavārijas iluminātu ordenis, tā izcelsme, evolūcija un ietekme

Lai vieglāk būtu saprast patiesību par to, kādas šausmīgas lietas ir notikušas ar Romas Katoļu baznīcu http://romancatholic.co.nf/ , papildus derētu arī gūt kādu priekšstatu par to, kā vispār tiek pārvadīta pasaule, kas ir masoni un kāda ir to saistība ar citām slepenajām organizācijām, īpaši, tā dēvētajiem iluminātiem. Meklējot kādu informāciju latviešu valodā par šo tēmu, atradu kādu 2007.gadā publicētu brīvvēsturnieka Agra Dzeņa rakstu, konspirācijas teoriju, ar, manuprāt, augstu ticamības pakāpi, jo saskan ar tām sekām, kas notikušas Baznīcā, Bībeles pravietojumiem, ka arī slepeno organizāciju plāni, kuri ietverti, piemēram, t.s., “Ciānas gudro protokolos” (neebreju!), kopš 18.gs. lielā mērā jau ir piepildījušies. Turklāt minētais raksts būs noderīgs ne tikai kristīgi noskaņotiem, bet jebkuram Patiesības meklētājam, kas nav iesērējis oficiālajā aprobežotajā un manipulatīvajā informācijas telpā.

«Ciānas gudro protokoli» – mistifikācija vai drauds?
Sākums – http://latvietis.com/index.cgi?action=7&id=1701
Turpinājums – http://latvietis.com/index.cgi?action=7&id=1706

Publicēts Ziņojumi. 1 Comment »

Īsumā par Romas Katoļu baznīcas izcelsmi

Apustulis Pāvils un apustulis Pēteris piepildīja savu evaņģelizācijas un vienotības celšanas sts_peter_and_paulsūtību, nonākot Romā. Apustuļu darbu grāmatā, kas atklāj, kādi principi noteica Evaņģēlija sludināšanu un Baznīcas attīstību, var gūt priekšstatu par to, kā Labā Vēsts tika sludināta Romā.

Kristietības attīstība sākās Jeruzalemē, kur piepildījās Vecās derības apsolījumi, Kristum mirstot pie krusta un augšāmceļoties, kā arī Svētajam Garam nonākot pār Baznīcu. Taču Evaņģēlija saskarsme ar visām tautām īpaši notika Romā, kas antīkajā pasaulē bija tautu krustceles un tāpēc uz visiem laikiem būs kā centrs (arī simboliskā nozīmē), caur kuru dziļā vienotībā un patiesā dažādībā Labā Vēsts var aizsniegt ikvienu cilvēku, ikvienu tautu un kultūru.

Ir liela nozīme tam, ka svētais Pāvils kopā ar svēto Pēteri uz visiem laikiem ir Romas Baznīcas dibinātāji, piešķirot šai Baznīcai īpašu sūtību Evaņģēlija sludināšanā un vienotības celšanā. Līdz ar to, var teikt, arī pats Kristus ir Romas katoļu baznīcas iedibinātājs, jo Kristus darbība turpinās caur apustuļiem, visiem svētajiem un Viņa Baznīcu līdz pasaules galam. “Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus (Pāvils galatiešiem 2:20)”, “Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam” (Mateja 28:20). Tuklāt par pirmo pāvestu Kristus iecēla apustuli Pēteri: “..tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas..”

Roma (tiesa, mūsdienās vairāk simboliskā nozīmē, jo likumīgais Romas pāvests atrodas trimdā) kā tautu krustceles vienotībā un dažādībā turpina gan svētā Pāvila, gan svētā Pētera misiju. 2.gadsimtā ievērojamais teologs svētais Irenejs no Lionas īpaši izcēla šos abus apustuļus, parasti viņus minot kopā, jo viņi abi ir evaņģelizējuši Romu un dibinājuši Romas Baznīcu un abi pieņēma mocekļa nāvi tieši Romā. Viņu abu dēļ svētais Irenejs izcēla Romas Baznīcas lomu citu vietējo baznīcu vidū. Viņš skaidroja, ka tām visām jābūt pilnīgā vienotībā un saskaņā ar Romas Baznīcu, ko dibinājuši abi apustuļi.

Publicēts Ziņojumi. 1 Comment »

Globālais teātris Ukrainas jautājumā

Ļoti iespējams, ka Krievijas prezidents V.Putins ir iesaistīts, t.s., Jaunās pasaules kārtības (New World Order, NWO) veidošanā un plānošanā un līdz ar to pats ir arī brīvmūrnieks (masons), piesaistīts kādai ložai, par ko liecina daži privāti pētījumi, piemēram, 1) saite un 2) saite. Tas nav nekas pārsteidzošs, jo brīvmasonu (sākotnēji tās bija pavisam slepenas organizācijas) uzdevums jau no sākta gala ir bijis iefiltrēties dažādos politiskos, reliģiskos un kulturālos slāņos ar mērķi ietekmēt globālos procesus, graukt valstu ekonomiku, novedot tās līdz maksātnespējai, globalizēt pasauli ar galējo mērķi izveidot centrālo pasaules valdību (lielvaru). Sīkāk par to var izlasīt A.Orola pētījumu.

Valstis kā tādas lielākoties jau kādu laiku principā nepastāv (tās vairāk ir kā štati) un arvien vairāk zaudē savu suverenitāti. Visi globālie procesi ir privāto baņķieru kontrolē, valstu „vadītāji” ir tikai figūras un lelles globalizācijas procesos. Un šie procesi, visticamāk, ir neapturami līdz pašam pasaules galam, līdz Kristus Otrai atnākšanai. Arī Jāņa Atlāsmes grāmatas 13. un 17.nodaļā tiek runāts par kādu superzvēru (lielvaru), kas pēdējos laikos „izkāps no zemes”, kontrolējot Zemes iedzīvotājus. Diemžēl plašsaziņas līdzekļu zombētā sabiedrība nespēj orientēties visā piesārņotajā informācijas telpā, tādēļ arī nezina, uz ko patiesībā sava apziņa būtu jāvērš.

Patlaban aktuālais Ukrainas jautājums, iespējams, jau ir abu pušu (Rietumu un Krievijas) iepriekš izplānota stratēģija par teritoriju sadali. Tādēļ tumsonīgās sabiedrības priekšā tiek rīkots globāls teātris ar protestu rīkošanu Maidanā un citviet pasaulē, tautu sanaidošanu, veicinot šķelšanos un šķīdinot tās pasaules telpā. Rietumi un Austrumi spēlē labā un sliktā policista spēli, un šai gadījumā Krievija uzņēmusies sliktā lomu. Cilvēku masas, ilūzijas apžilbinātas, iesaistoties šajā teātrī, domā, ka paveic varoņdarbu. Jā, varbūt kādu cilvēku priekšā tas ir varoņdarbs, bet vai Dieva priekšā?

Protams, Ukrainā notiekošie terorakti un asinsizliešana ir nosodāma rīcība. Tomēr ir ļoti naivi Sotchi-ring-of-fire-300x216militārajos konfliktos vainot vienīgi Krieviju kā tādu un V.Putinu personīgi, nostājoties „civilizēto” Rietumu pusē, ja abiem pastāv kopīgs apslēpts nodoms. Tamlīdzīgu mūsdienu pasaules pārvaldīšanas modeli milzīgas cilvēku masas savā apziņā vienkārši nespēj sagremot, jo ir pārāk apdullinātas ar dažādām masu izklaides industrijām un primāri orientējas uz sava ego apmierināšanu, vēl lielāka daļa neapzinās, uz ko šī globalizācija ved… Kādreiz saprazdami, ka viņus kaut kādā veidā „vazā aiz deguma”, daļa vienkārši „aplaužas”, bet to neatzīst vai ātri aizmirst, dažādos jautājumos vispār atsakoties no personīgā viedokļa, jo baidās tikt izstumti, galu galā izvēloties kļūt par daļu no pelēkās masas, kas ir nožēlojami.

Kristus ir teicis: “ES ESMU ceļš, patiesība..” (Jņ. 14:6). Bet NWO (brīvmasonisma) publiskā nostāja ir, ka viss ir relatīvs un visām ticībām un uzskatiem esot jāsadzīvo kopā, kur nebūtu ne dogmu, ne reliģiskas disciplīnas u.tml. Reāli NWO darbība ir vērsta uz visu pasaules uzskatu sajaukšanu, izšķīdināšanu vienā putrā (vienā pasaules reliģijā). Jo, kad sabiedrībai ir zudusi vērtību orientācija, tad krietni vieglāk ir pārvaldīt masas. Atšķirībā no ateisma, masonisms nav vērsts uz Dieva noliegšanu, bet gan – zaimošanu, izkropļojot cilvēku izpratni par Viņu, tādēļ tas ir viens no lielākajiem kristietības pretiniekiem.

Daudzi cilvēki sevi sauc par kristiešiem, kaut gan viņu prāts (iekšējā būtība) patiesībā ir vairāk vērsts uz kaut ko citu, nespējot atšķirt patieso Kristus draudzi, Sv. Pētera pēctecību – klinti, pie kuras jācenšas turēties, pretējā gadījumā notiek novirzīšanās kaut kur maldu ceļos. Ir vai nu melns vai balts, brīvmasonisms cenšas šo robežu starp melno un balto noņemt, izplatot maldus par to, ka tiem ir kaut kas kopīgs, galu galā pat vienādojot. Ne velti ir iegājies teiciens: “Velns nav nemaz tik melns, kā viņu mālē”, kaut gan viņš ir vismaz spetiņas reizes melnāks.

Mūsdienās cilvēki Dievu piesauc pārsvarā tikai galējās, ārkārtas situācijās, viss ir vērsts uz reliģisku formālismu, nespējot nedomāt par savu personīgo labumu. Ja vēl ir tādi, kas ar kādu kristīgu ideju paliekām vēlas uzlabot pasauli, iesaistoties politiskajos procesos, mūsdienās veiksmīgi tiek nobīdīti malā, galu galā izvēloties spēlēt pēc Bābeles sistēmas noteikumiem, pavisam zaudējot savas kristīgās saknes. Iesaistīšanās valstu politiskajos procesos no, t.s. „labās gribas”, patlaban, manuprāt, ir bezjēdzīga nodarbošanās, veltīga laika nosišana, kas atbalsta NWO un līdz ar to ved pazudināšanas ceļā.

Jauns absolūtais fiksētais Latvijas siltuma rekords tomēr nepārsniedz +37 grādus

Šā gada 3.augustā Latvijas teritorijā nekur netika ne atkārtots, ne pārsniegts absolūtais siltuma rekords +36,0 grādi, ko LVĢMC (tolaik – LVĢMA) fiksēja 1994.gada 13.jūlijā Jelgavā. Ja raugās uz notikumiem objektīvi, tad jāatzīmē, ka 1943.gadā Daugavpilī fiksētā gaisa temperatūra +36,4 nebūtu uzskatāma par absolūto rekordu. To pietiekoši labi kritizējis pat LVĢMC savā mājaslapā: “Jāpiemin gan, ka temperatūras rekords reģistrēts novērojumu stacijā, kas tajā laikā atradās Daugavpils pilsētā, savukārt pašlaik novērojumi tiek veikti ārpus pilsētas, Daugavpils lidostas teritorijā”. Tiesa, pilni +35 grādi 3.augustā vismaz Dobelē, Pāvilostā, Vičakos, Rucavā bija – arī labi :). Savukārt Rucavas LVĢMC meteostacijā 3.augustā tika sasniegti +35,8 grādi, tomēr neatkārtojot Jelgavas rekordu.

4.augustā Rucavas meteostacija gan fiksējusi jaunu Latvijas absolūtā siltuma rekordu +36,5 grādus. Vičakos (Kurzemes ZR) ar fiksēto maksimālo gaisa temperatūru +36 grādi rekords it kā tika atkārots, lai jau būtu. Tātad +37 grādu atzīmes pārsniegšana divās šā gada siltākajās/karstākajās dienās ne LVĢMC vairāk vai mazāk objektīvās stacijās, ne arī ceļu meteostacijās tomēr netika fiksēta.

Neapšaubāmi, ka šoreiz lielākais karstums īpatnēji koncentrējās tieši Kurzemes rietumos. Tomēr LVĢMC reģistrētais Ventspils meteoroloģiskās stacijas Ventspils meteostacijas atrašanās vieta “rekords” +36,7 grādi 3.augustā un +37,8 grādi 4.augustā neskaitās, nav atzīstams par pamatotu un ir noraidāms, pilnībā anulējot. Jau agrāk tika minēts, ka tā “stacija” atrodas vietā, kur ir lokāls mola uzsilšanas (asfalts, betonējums, urbanizēta vide) efekts, blakus ir autostāvvieta, kur uzkarst asfalts un automašinas, pie tam, A vēji no uzsilušās/sakarsušās pilsētas dzen papildus silto gaisu uz molu/staciju, šoreiz gan vairāk bija DA vējš, kas deva vislielāko efektu. Ja blakus esošajā autostāvvietā novietotu daudzas melnas mašīnas, varbūt varētu sasniegt visus +40 grādus! :D. Tā AutostāvvietaVentspils stacija absolūti neatbilst arī “World Meteorological Organization” (WMO), starptautisko standartu prasībām. Tā jau varētu jebkuru meteostaciju arī, piemēram, kādā lielpilsētas sakarsušā betona “kabatā” novietot. Protams, laikā, kad vispasaules globālās sasilšanas teorijas bizness sasniedz savu kulmināciju, jauns nacionālais “rekords” ir kā laša maize uz paplātes turpmākas nodokļu politikas plānošanai.

No “rekorda” aizstāvju puses varētu pastāvēt iebildumi, ka nekas no plašās pilsētas DA, A vai ZA puses īpaši nespēj pacelt gaisa temperatūru, salīdzinot ar divām Ventspils ceļu stacijām Kurzemes ielā un Zvaigžņu ielā, kas daļēji mēra asfalta piekarsēto gaisu, un šīs stacijas gan pirmdien reģistrējušas aptuveni nepilnus +37 grādus. Turklāt varētu būt arī iebildes, ka lielpilsētu siltuma maksimālas gaisa temperatūras efekts faktiski nepārsniedz +2 grādus, apkārt stacijai ir ūdeņi, kam būtu jāneitralizē pilsētas nelielais siltuma efekts. Neapšaubāmi, šādā kritikā varētu būt sava daļa taisnības. Tādā gadījumā vēlētos padziļinātāk norādīt uz lietas būtību, kam ir jāliek uzsvars. Liela problēma ir tajā, kas stacijai atrodas vistuvāk – aptuveni 1-50 metru rādiusā. Pievērsīsim uzmanību tai ēkai ar melno jumtu, kura atrodas uz DA no stacijas, aizsedzot ūdeni. Ja jumts ir melns, tad vējš tur pamatīgi sasilst un pēc tam dodas tieši meteostacijas virzienā. Uz jūras pusi ir manāma arī plaša ēka, kura ietver piķa melnu segumu. Izvērtējot pieejamos programmas “Google Earth” datus un citas fotogrāfijas, izriet secinājums, ka meteostacijai pārāk tuvu atrodas ēkas, īpaši tā, kura ievērojami izstiepusies uz DA no tuvplānsmeteostacijas un, kā jau minēju, karstajās dienās vējš pūta vairāk no DA puses. Visapkārt stacijai ir milzīgi asfalta plašumi, laivu piestātnēm liela daļa zemes ir nobetonēta un noasfaltēta līdz pašam ūdenim. Par iepriekšminēto varētu pastāvēt jautājums: ja jau abas ceļu meteostacijas Ventspilī nevarēja dabūt vairāk par +37 grādiem, tad kādā veidā pie ūdeņiem meteostacija varēja +38 grādus dabūt? Atbilde uz to būtu, ka nelielie ūdeņi no stacijas tiek aizsegti ar ēkām un betonējumu, urbanizētas vides un asfaltējuma tur ir krietni vairāk kā pie abām ceļu stacijām.

Bet tagad uz brīdi aizmirsīsim visu iepriekš analizēto un atcerēsimies to, ka Ventspils pilsētā ir ieguldīts ļoti daudz līdzekļu un resursu, lai pievilinātu tūristus. Gan Ventspils, gan Kolka vienmēr ir bijušas vienas no aukstākajām pilsētām (vasarās) Latvijā. Sākot ar 2010.gada jūlijā reģistrētajiem +34,8 grādiem, Ventspils katru vasaru un pat maijā (īpaši šogad) ir izcēlusies ar visaugstāko maksimālo gaisa temperatūru Latvijā. Vai kādas lokālas klimatiskas pārmaiņas, kas neparādās nekur citur piekrastē? Līdz 2010.gada jūlijam Ventspils absolūtais maksimums bija līdz +34 grādiem (precīzi nepateikušu). Kā tikai 4 gados bija iespējams to labot par vairāk kā 3 grādiem? Tāda precedenta nav nekur pasaulē. Tādēļ neavar izslēgt variantu, ka, apzināti nepareizi saregulējot ierīces, sastādot nepareizus mērījumus, Ventspils “rekordi” vienkārši ir brīvas fantāzijas rezultāts. Vai teju Latvijas aukstāko pilsētu uz papīra mēģināts pielīdzināt subtropiem?

Bez tam, viens no absolūto rekordu atzīšanas nosacījumiem ir tāds, ka tuvākajos mērījumos ir jābūt kaut kam līdzīgam. Protams, Ventspils LVĢMC stacija krietni “izleca” uz kopējā fona. Netālā Ventspils lidostas stacija fiksējusi par 2 grādiem zemāku temperatūru (+35,8 grādus), bet LVC meteostacijā Popē – tikai +35 grādus. Var pieminēt arī to, ka atsevišķi ventspilnieki sociālajos tīklos ziņojuši, ka viņu termometri pilsētā nav rādījuši vairāk par +35 grādiem, kaut gan bieži vien iedzīvotaju termometri rāda vairāk.

LVĢMC pārstāvja sabiedrisko attiecību konsultanta Rolanda Ostrovska atzinums par Ventspils “rekordiem”, manuprāt, vērtējams kā ļoti vāji argumentēts, kurš līdz ar to speciāli arī netiks analizēts. Vien akcentēšu R.Ostrovska minēto: “Lielo pilsētu meteoroloģisko staciju viena no nozīmīgām funkcijām ir tieši pilsētas iedzīvotāju informēšana un brīdināšana par bīstamām metroloģiskajām parādībām”. Analoģiski izvērtējot, tad rodas jautājums, kādēļ meteoroloģiskais radars ir izvietots pašā Rīgas pilsētā (atšķirībā no citām valstīm), kas attiecīgi ļoti neprecīzi atspoguļo nokrišņu intensitātes datus gan Rīgā, gan plašā tas apkaimē? Kādēļ pirms dažiem gadiem LVĢMC meteoradara datus padarīja par maksas pakalpojumu, un lūdza arī kaimiņvalstis bloķēt pieeju bezmaksas meteoroloģiskajai informācijai, kur atspoguļota arī Latvijas teritorija, bet tikai vēlāk pēc iedzīvotāju sūdzībām datu pieejamība atjaunojās un atkal kļuva par bezmaksas pakalpojumu?

Iemesls, kādeļ LVĢMC pamatoti kritizēja pirms 71 gada Daugavpilī fiksētos +36,4, bet ne vārda nav kristizējusi Ventspils meteostaciju, manuprāt, varētu būt visai vienkāršs – globālās sasilšanas teorija balstās uz pieņēmumu, ka tieši pēdējos gados notiekot būtiska vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās. Līdz ar to politisku motīvu rezultātā Ventspils stacijas dati vispār netiek kritizēti ne no LVĢMC, ne citām ieinteresētām pusēm.

Ja kādam patīk oficiāli dati (tas kas uz papīra rakstīts), lai jau dzīvo ilūzijās, neviens to neliedz. Bet realitāte paliek realitāte. Es labi saprotu, ka cilvēkiem patīk brīnumi un lieli skaitļi, siltuma rekordi un kārtīga vasara ir arī manās interesēs. Tomēr jāņem vērā, ka subjektīvās izjūtas mēdz būt savādākas par faktiskajiem apstākļiem. Mani personīgi interesē patiesība. Tātad, kaut arī Latvijas teritorijā tomēr ir fiksēts atzīstams jauns absolūtais rekords +36,5 grādi Rucavā, tas vispār neliecina par klimata pārmaiņām, niecīgi (vien par 0,5 gr.) pārsniedz iepriekšējo Jelgavas rekordu. Pamatojoties uz iepriekšminēto, objektīvi izvērtējot pieejamo informāciju un materiālus, izriet secinājums, ka Ventspils apkaimē gaisa temperatūra nav bijusi augstāka par +35…+36 grādiem.

Papildināts 7.08.2014. plkst 17:36

Tumsas spēku apvērsums 1958.gadā Vatikānā, Romas pāvesta troņa uzurpācija. Patiesās Romas Katoļu baznīcas aptumsuma ēra un norobežošana no viltotās baznīcas

Dabas vide – tā ir kā Dieva izpausme, ar kuru savienojoties var nodoties garīgiem meklējumiem un galu galā vaticanrast apskaidrību, Svētā Gara vadībā apzināties patiesību, kamēr cilvēku rokām celtajos grandiozajos, varenajos un skaistajos Dieva tempļos (kuri celti par godu Dievam) valda necieņa, izlaidība un bezdievība.

Tā kā raksts ir ļoti garš un svarīgs, tas ir ievietots speciāli tam paredzētā adresē.
http://romancatholic.co.nf/

Par konkrēto rakstu komentārus var ierakstīt šeit, blogā, komentāru sadaļā.

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.