Pāvests Francisks – vai tiešām ekoloģijas un dzīvības aizstāvis?

Sv.Asīzes Francisks (1182-1226) ir uzskatāms par dabas mīļotāju un dzīvnieku un vides aizbildni, viņš ir Zibens spēriens Sv.Pētera bazilikā pēc Romas pāvesta Benedikta XVI atkāpšanās 11.02.2013.pazīstams ar savu patieso cieņu pret visām dzīvajām būtnēm. Sv.Asīzes Franciskam par godu 4.oktobrī (viņa nāves dienā) pat ir izveidota Pasaules dzīvnieku aizsardzības diena.

Pašreizējais pāvests Jorge Mario Bergoglio, izvēloties vārdu Francisks, it kā parāda savas prioritātes un to virzienu, kādā baznīcai būtu jāiet, t.i., vienkāršība, nepretenciozitāte, vienlaikus arī prieks un iekšējā brīvība, pozitīva attieksme pret cilvēkiem, pret dabu un dzīvniekiem. Ne velti sākotnēji uzvirmoja doma, ka šai jomā pāvests varētu būt kā cerības zīme, lai gan 7 mēnešu laikā nekas neliecina par to, ka kaut kas šai jomā uzlabotos, gluži pretēji.

Laiku atpakaļ zināms gadījums, kad amerikāņu kompānija „Harley Davidson” pāvestam uzdāvināja neierastu dāvanu – divus motociklus un baikeru ādas jaku (saite) . Minētās dāvanas, ko pieņēma pāvests, kā saprotams, ne tikai nav savietojamas ar vides aizsardzību un dzīvnieku aizstāvību, bet ir pilnīgi pretējas tam. Pēc būtības jau nav nekas neparasts, pieņemot minētās lietas, jo mazums, ar ko pāvesti nav tikuši apdāvināti. Tomēr šeit ir pavisam cits apstāklis par jau minēto nolūku Asīzes Franciska sakarā un “nabadzīga” pāvesta tēla radīšanu. Savukārt vēlāk pāvests Francisks deva savu svētību tūkstošiem „Harley Davidson” motociklistu, tādā veidā arī turpmāk saglabājot tiem savā apziņā degsmi par neatkāpšanos no tradīcijas, kura tomēr saistīta ar neekoloģisku un resursu patērējošu dzīvesveidu.

Vienā filmā (rekomendējam tikai konkrēto sižetu no 0:45:00 minūtes saite) aprakstīts savāds gadījums. Divas dienas pirms konklāva (pāvesta vēlēšanām) Bergoglio ēda pie kāda trīsdesmit gadu pazīstama kardināla Havjēra Lozanda mājā, ar kuru viņš vienmēr ēda kopā, kad brauca caur Romu. Kāda pavāre liecināja par Bergolio ēšanas paradumiem. Bergoglio sēdējis krēslā un viņa vaicājusi, kādu gaļu viņš vēlētos. Tad viņš paskatījies uz pavāri un teicis, ka tādu, kura „joprojām mauj”. Pavāre uz Bergoglio paskatījusies neizpratnē, pārjautājot : „joprojām mauj?”. Un viņš teica: „jā, jēlu”. Pavāre domājusi, ka „joprojām mauj” nozīme kaut ko citu, nevis pavisam jēlu gaļu. Tad Bergoglio tika pasniegta jēla gaļa, un viņam, kā pavāre teica, tā ļoti patikusi.

Pēc nostāstiem agrākos gados Bergoglio it kā ir dzīvojis pieticībā un vienkāršībā, piemēram, vēl būdams kardināla amatā esot atteicies no personiskā transporta un izmantojis sabiedriskā transporta pakalpojumus, kā arī gatavojis sev ēst pats. Cik pamatotas un ticamas ir liecības, tas ir viens jautājums, bet vai gan var droši apgalvot, ka tajā visā neslēpjas izlikšanās māksla un ārēja reprezentācija? No filmas sižeta rodas jautājums arī par to, kāpēc Bergolio gatavojis pats sev ēst? Kā zināms, Bergoglio ir pirmais pāvests latīņamerikānis, kurš nāk no Jezuītu Ordeņa. Pēc noteiktu pāvesta dīvainību ievērošanas viņa līdzšinējā pontifikāta laikā, ieinteresējā vēsturnieces Olgas Četverikovas pētījums “„Jezuītu pavasaris” Vatikānā. Franciska I ievēlēšana par Romas pāvestu” par jezuītiem, Romas katoļu baznīcas administrācijas pārņemšanu, globalizācijas tendencēm un relatīvismu:

http://infoagentura.wordpress.com/2013/04/23/jezuitu-pavasaris-vatikana-franciska-i-ievelesana-par-romas-pavestu/;

http://www.diena.lv/blogi/ia-jezuitu-pavasaris-vatikana-franciska-i-ievelesana-par-romas-pavestu-14004873 .

Papildus šai sakarā der palasīt arī Andra Orola pētījumu par globalizāciju:
http://antiglobalisti.lv/politika/slepeni-slepeni-slepeni-slepeni-jeb-aisberga-neredzama-dala/ .

Bloga saturs

Nekas no šeit rakstītā nebūtu jāuztver kā dogma vai kā kādas reliģiskas organizācijas viedoklis. Tāpat nekas no šeit rakstītā nav vērsts pret nevienu baznīcu, reliģisko vai garīgo grupu vai kā tml. Ne visi raksti tiešā veidā atspoguļo tēmu par klimatu un dabu, tomēr tieši no mūsu filozofiskās pieejas ir atkarīgs tas, kāda būs katra attieksme kā pret cilvēkiem, tā pret apkārtējo vidi. Cilvēki, kuri sevi uzskata par cita reliģiskā vai ideoloģiskā novirziena piekritējiem, bet kurus patiesi interesē jauni filozofiskās un teoloģiskās pieejas aspekti (ne ikdienišķi, ne virspusēji), arī var atrast šeit noderīgu informāciju. Šajā blogā daļēji mēģināts norādīt arī saikni starp kristietības ceļu un citiem atklāsmes ceļiem. Neskatoties uz to, dažādu ideoloģiju un ticību pārstāvji, kuri izvēlas vienkāršu ticības veidu, īpaši neiedziļinoties sarežģītajos pamatjautājumos, no šī teksta varētu mācīties, piemēram, kā sazināties ar citu ticību un ideoloģiju pārstāvjiem bez nemitīgām nesaskaņām. Ne visi blogā ietvertie raksti pilnībā atspoguļo autora personīgo viedokli, reizēm mēģinot vedināt uz domāšanu un atverot atklātus jautājumus.

„Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu”

Ir rakstīts: „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” (Jāņa 3:16). Kā lai šo domu saskaņo ar Kristus vārdiem: „Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.” (Mateja 10:34) ?

Vecais un ierastais aiziet ar grūtībām. Valdot Jehovam, Mēness Garam, cilvēce bija saskaldīta nācijās. Tādēļ Viņam, lai varētu vadīt tās, laiku pa laikam vajadzēja izmantot vienu nāciju, lai pārmācītu otru. Cilvēce toreiz nebija mīlestības varā, tā varēja pakļauties tikai baiļu pletnei. Pirms varēs nodibināt lielo vispasaules mīlestības Brālību, šīs nācijas ir jāsagrauj (Svētā Gara princips). Piemēram, ja mums ir dažas celtnes, kas uzbūvētas no ķieģeļiem, un mēs vēlamies uzcelt vienu lielu ēku, mums vispirms tās ir jāizjauc pa daļām, lai katru ķieģelīti varētu izmantot lielās ēkas uzbūvēšanai. Tādēļ Kristus ir teicis: „Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.”

Mums ir jāpāraug patriotisms un jāiemācās domāt līdzīgi, kā Tomasam Peinam: „Mana zeme ir visa pasaule, un darīt labu ir mana reliģija”. Kariem ir jāturpinās līdz tam laikam, kamēr visas kara šausmas kļūs tik acīmredzamas, ka piespiedīs ievērot mieru.

Svētajā naktī, kad piedzima mazulis Kristus, eņģeļi dziedāja: “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.” (Lūkas 2:14) Vēlāk, kad mazulis izauga, viņš teica: „Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu” – un kristiešu reliģija kļuva par visasiņaināko no visām cilvēces reliģijām. Lai kur arī nonāktu, tā nesa sev līdzi postu un bēdas. Pie tam, Kristus ir brīdinājis: „Es esmu nācis cilvēku savest naidā ar viņa tēvu un meitu ar viņas māti, un vedeklu ar viņas vīramāti. Un viņa paša māju ļaudis būs cilvēka ienaidnieki.” (Mateja 10:35-36).

Visu ciešanu iznākumā pienāks diena, kad sapnis, kas ir ietverts eņģeļa dziesmā, piepildīsies, un reiz Kristus sacītie vārdi par mīlestību pret tuvāko īstenosies dzīvē. Kad zobens būs pabeidzis savu darbu, tas tiks pārkalts lemešos un karu vairs nebūs, jo vairs nebūs nāciju.

Raksts daļēji atveidots no Maksa Heindeļa teoloģiskās analīzes

Patriotisms kā novirzīšanās no gara evolūcijas

Senos laikos un pat mūsdienās patriotisms tiek uzskatīts par svarīgāko tikumu. Tomēr no augšupvērstās dimensijas aspekta, protams, pastāv tikai vienots Gars, bet rases nav nekas cits kā tikai garām slīdoša evolūcijas shēmas fāze. Patiesībā tā ir bīstama fāze, jo evolūcijas periodu un laikmetu gaitā laika ir pārpārēm un garu vairākumam ir iespējams izlīdzināties, lai virzītos uz priekšu, bet rases un nācijas dzimst nosacīti īsā laikā. Tā ka pastāv lieli draudi, ka gari varētu piesaistītes pie rasu ķermeņiem un nesekot cilvēces lielākajai daļai tās kustībā uz priekšu.

Tieši tā notika ar ebrejiem. Viņi bija tik ļoti patriotiski, ka neviens ebrejs neuztvēra sevi kā individualitāti. Pirmkārt, izmantojot augsto stilu, viņš runā par sevi kā par „Ābrahama sēklu”. Otkārt viņš uzskata, ka pieder pie noteikta dzimtas zara, un, visbeidzot, ka bijis Salamans Levi vai Mozus Koens.

Kristus cīnijās pret šo identificēšanās ar rasi ideju, kad teica: “Patiesi, patiesi Es jums saku: pirms Ābrahāms tapa, esmu Es.” (Jņ. 58:8). Gars pastāvēja pirms Ābrahama; Ābrahams bija gara iemiesojums. Gan viņš, gan ebreju rase, kas cēlās no viņa, bija tikai ķermeņi, bet gars, kas mita tajos, pastāvēja pirms ķermeņu rases. Tā Kristus ieteica saviem klausītājiem, lai tie, novēršoties no pārejošā, piesaistītu uzmanību mūžīgajam.

Citā vietā viņš saka: „Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts (..) Un kas atstājis .. tēvu vai māti .. Mana vārda dēļ, tas saņems daudzkārt vairāk un iemantos mūžīgu dživību” (Mt. 11:37, Mt 19:29). Arī tēvs un māte ir rases ķermeņi. Mums nav tiesību pamest no mums atkarīgos radiniekus, lai dzīvotu augstāku dzīvi. Mums ir jāizpilda visi savi pienākumi šeit, pirms egoistiski ķeramies pie augstākas dzīves studēšanas, bet mums nav jāidentificē sevi ar rasi, nāciju un ģimeni, kurā esam piedzimuši. Katrs no mums ir individuāls gars, kas pastāvēja pirms ķermeņiem, ko sauc par rasēm, un pastāvēs vēl pēc tam, kad tie pārtrauks savu eksistenci. Aizmirstot to, mēs varam kristalizēties un palikt ar rasi, nevis virzīties uz priekšu. Tieši to izdarīja ebreji. Viņu pārāk spēcīgais patriotisms noveda pie tā, ka viņu gari tūkstošiem gadu pārdzima ebreju rases ķermeņos.

Cilvēces līderi dažādi centās piespiest viņus saplūst ar pārējiem, lai viņi progresētu, bet bez panākumiem, un viens no iemesliem, kādēļ Kristus tika sūtīts pie viņiem ir tas, kādēļ Bukers Vašingtons tika sūtīts pie nēģeriem. Tā kā viņš bija daudz tālāk uz priekšu pavirzījusies dvēsele nekā viņa rases brāļi, tad iemiesojās melnādainā ķermenī, lai palīdzētu nēģeriem. Ja viņš iemiesotos baltā cilvēka ķermenī, tad vienmēr šķistu, ka pastāv aizbildnieciskas attiecības. To pašu iemeslu dēļ Kristus piedzima ebreja ķermenī. Bija cerība, ka tie pieņems Viņa mācību, jo tā nāca no viņu rases pārstāvja. Taču Viņš nevis godāja tradīcijas un godbijīgi izturējās pret Ābrahāmu, bet gan gāza viņu ideālus, viņš runāja par Jaunām Debesīm un Jaunu Zemi. Viņš pasludināja indivīda pārākumu pār rasi, tāpēc tie neko no viņa nepieņēma – tie izvēlējās Barabu.

Raksts atveidots no M.Heindeļa paustajām idejām

“Vasarā sniega būs mazāk”

“Sinoptiķi sola, ka vasarā sniega būšot mazāk! ;) :) :D
Tāds jauks jociņš laiku atpakaļ tika ievietots vienā portāla draugiem.lv sadaļā.

Bet šobrīd, ņemot vērā ar katru kadu paliekošos arvien aukstākus pavasarus, vasaras un ziemas un zemo Saules aktivitāti, nevar noliegt arī to, ka pēc dažiem gadiem tas vairs var nebūt joks …

Atceroties pirms 2 gadiem publicēto vēsti:
Krievu zinātnieks: jauns ledus laikmets var iestāties jau 2014.gadā

http://www.apollo.lv/zinas/krievu-zinatnieks-jauns-ledus-laikmets-var-iestaties-jau-2014-gada/507387?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=like_button

http://www.focus.lv/content/zinatnieki-prognoze-ledus-laikmetu-jau-nakamgad – šogad februārī publicētā vēsts

Romas pāvests Francisks – Petrus Romanus?

Ja Sv. Malahija pravietojums par Romas pāvestiem piepildīsies, tad tas nozīmē, ka Jorge Mario Bergoglio jeb pāvests Francisks, kas tika 050419_bell_ringing_bcol_9a1.standardievēlēts 13.marta lietainajā vakara stundā, ir pēdējais Romas katoļu baznīcas galva.
Par 112. un pēdējo pravietoto pāvestu kopš 1143.gada Malahijs raksta:
“In persecutione extrema S.R.E. sedebit Petrus Romanus, qui pascet oves in multis tribulationibus: quibus transactis civitas septicollis diruetur, & Judex tremêdus judicabit populum suum. Finis.”
“Pēdējās Svētās Romas baznīcas vajāšanu laikā sēdekli ieņems Romas Pēteris, kas ganīs savas avis cauri daudzām nelaimēm, bet, kad tas tiks pabeigts, pilsēta uz septiņiem pakalniem tiks iznīcināta un briesmīgs tiesnesis tiesās savus ļaudis. Beigas”

Šobrīd uz jautājumu par to, vai pāvestam Franciskam varētu būt kāda saistība ar Malahija pravietoto Petrus Romanus nevar atbildēt ne apstiprinoši, ne noliedzoši. Nevar arī skaidri pateikt, vai Malahijs Petrus Romanus domājis kā viltus pravieti vai arī pēdējo pāvestu ar tīriem nodomiem, jo, piemēram, izteikumam “ganīs savas avis cauri daudzām nelaimēm” var būt divējāda nozīme – kad tas tiek darīts speciālā nolūkā vai arī tīros nodomos, mēģinot glābt “avis” no nepatikšanām, respektīvi, situācijās, kas varētu būt saistītas ar vajāšanām pret Romas katoļu baznīcu. Tātad jautājums ir – vai Malahija doma slēpjas vajāšanās, kas vērstas pret katoļu baznīcu, vai arī – vajāšanās, kas nāktu no katoļu baznīcas vadības. Īstenībā Malahijs nekad nav minējis, ka Petrus Romanus būs viltus pravietis (kā daudzos propagandiskos saitos raksta) – iespējams, viņš to apraksta kā vīrieti, kas sargās baznīcu no tumsas ietekmes. Bez tam, atklāts jautājums paliek arī tas, vai Malahijs sarakstā ietvēris visas personas, kurām ir bijusi/būs saistība ar pāvesta amatu, jo pastāv arī uzskats par viltus pāvestiem, kuri nav ievēlēti atbilstoši noteiktai kārtībai. Laiks ir parādījis, ka tiem, kuri šaubījās par Sv.Malahija pareģojumiem, nav taisnība, jo līdz šim visi viņa iepriekšējie pareģojumi izrādījusīes diezgan iespaidīgi.

Malahija pareģojums ir saistīts ar Pāvestiem (kopā 112), sākot no Celestīna II 1143.gadā līdz laikmeta beigām. Šeit ir Malahija pareģojuma pēdējo pāvestu apraksti:
Pastor et Nauta/Gans un Jūrasbraucējs: Jānis XXIII (1958-1963), Venēcijas patriarhs (jūrasbraucēju pilsēta), vadīja savu ganāmpulku uz Baznīcas modernizāciju caur Ekumēnisko Koncilu. Jānis XXIII izvēlējās divus simbolus šim Koncijam – krustu un kuģi/laivu.
Flors Florum/Ziedu Zieds: Pāvils VI (1963-1978) – viņa ģerbonī bija attēlotas trīs lilijas.
De Medietate Lunae/No puses no Mēness: Jānis Pāvils I (1978-1978). Viņa vārds bijs Albino Luciani jeb „baltā gaisma”, iecelts par Pāvestu 26.augustā. Viņš valdīja aptuveni vien mēnesi, no mēneša vidus līdz mēneša vidum.
De Labore Solis/No saules darba, no saules aptumsuma: Jānis Pāvils II (1978-2005) bija dzimis 1920.gada 18.maijā saules aptumsuma laikā. Viņa bēru dienā (2005.g. 8.aprīlis) arī bija novērojams saules aptumsums.
De Gloria Olivae/No olīvu slavas, krāšņuma: Benedikts XVI (2005-2013). Svētā Benedikta ordenis tradicionāli teica, ka šis pāvests nāks no viņu vidus. Svētais Benedikts pareģoja, ka pirms pasaules beigām viņa ordenis, zināms arī kā Olīvieši, triumfējoši vadīs Katoļu Baznīcu tās cīņā ar ļauno. Pāvests Benedikts XVI par miera ieviešanu banzīcā simboliski nesa olīvu zaru.

Lai gan no pirmā brīža daudziem varēja šķist, ka Malahija pravietojums ar Jorge Mario Bergoglio ievēlēšanu amatā ir izgāzies, patiesībā vērā ņemamu pazīmju ir ļoti daudz, piemēram:

* Kaut arī Jorge Mario Bergoglio dzimis un nāk no Argentīnas, kā arī ir pirmais pāvests latīņamerikānis, viņš ir itāļu izcelsmes pāvests. Svētā Romas impērija bija federatīvs veidojums Eiropā laikā no 962. gada līdz 1806. gadam, tātad laikā, kad pravietojums tika sastādīts. Līdz ar to pēc senas tradīcijas “romietis” un “itālis” ir lietojami kā sinonīmi, jo Itālija ir kā viduslaiku Romas impērijas zeme.
* Pāvests Francisks dzimis Buenosairesā. Buenosairesu 1536.gadā nodibināja spāņu konkistadors Pedro de Mendoza. Pedro no Spāņu valodas nozīmē Pēteris. Interesanti arī tas, ka pāvests Francisks dzimis 1936.gadā – starpība starp pāvesta dzimšanas gadu un Buenosairesas dibināšanas gadu ir 400 gadi.
* Jaunais pāvests savā izvēlētajā vārdā atsaucās uz Asīzes Francisku, kura īstais vārds ir Giovanni Francesco di Pietro di Bernardone. Tulkojumā Pietro ir tas pats Pēteris. Asīzes Francisks tiek pagodināts gan Romas katoļu, gan anglikāņu, luterāņu, vecajās katoļu baznīcās, gan jaunā laikmeta ekologu vidū.
* “Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mateja 16:18). Vārds “Pēteris” (Πέτρος grieķu) nozīmē akmens. Runājot par Asīzes Francisku, vārds “asīze” (assisi) nozīmē arī meteorītu. Assisi ir H hondrīta meteorīts, kas nokrita uz zemes 1886.gada 24.maijā plkst. 7 no rīta Itālijā, Umbrijā. Tātad meteorīts=akmens, bet akmens=Pēteris.
* Pāvesta Franciska vārdā ietilpst Bergoglio. “Berg” atsevišķās valodās nozīmē akmens, kalns, pakalns, klints, laukakmens, iezis. Tātad “Berg”, tulkojot latīņu valodā, ir “Petrus”, jo “Pēteris” nozīme slēpjas akmenī. Turklāt Itālijā ir Oglio upe, kas it kā vērsta pret Romu.
* Francisks ir pirmais pāvests, kurš nāk no Jezuītu ordeņa. Viņu galvenais templis- Jezuītu sv. Jēzus vārda baznīca Romā.

Kažokādas otra puse

Šokējošie materiāli par dzīvnieku stāvokli sākotnēji TV3 raidījumā “Nekā personīga” izraisīja lielu ažiotāžu. Izskanēja amatpersonu, speciālistu un uzņēmēju vērtējumi un viedokļi par dažādiem tēmas aspektiem. Saite
Vēlāk 27.februārī tika rīkota kampaņas “Kažokādas otra puse” preses konference. Tai pašā dienā LTV7 ziņās plkst. 19:00 un TV3 ziņās plkst. 19:30 tika pārraidīti sižeti, kuros nedaudz ir arī no manas uzstāšanās un intevijas, par konferenci un saistīto tēmu.
LTV 7 ziņās sižets sākas no 2 min. 22 sek.

Savukārt TV3 ziņās – no 23 min. un 40 sek. (jānogaida reklāmas)
http://www.tv3play.lv/play/300623

Biedrībai iesūtītais video materiāls

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.