Piemēram, Entonijs Vatss, viens no aktīvākajiem šīs teorijas skeptiķiem, amerikāņu meteorologs un portāla “Watts Up With That” redaktors, ir pazīstams ar savu zaļo dzīvesveidu; viņš praktiskā veidā attīsta ideju par enerģijas taupīšanu un alternatīvās enerģijas izmantošanu, uz savas mājas un uz kādas vietējās skolas ir izvietojis saules paneli, turklāt pārvietojas ar elektromobili. Savukārt politiķis, bijušais ASV viceprezidents Als Gors, viens no skaļākajiem teorijas aizstāvjiem, izceļas ar savu izšķērdīgo dzīvesveidu, kas ir pretrunā ar viņa paustajām idejām. Alam Goram var pārmest ne tikai liekulību, bet arī atklātus melus, kas saistīti ar finansiālu ieinteresētību, viņa veidotajā filmā “Neērtā patiesība” saskaņā ar Lielbritānijas Augstās tiesas spriedumu ir konstatētas deviņas nepatiesības, atzīstot to par politisku filmu.

Arī es dzīvoju zaļi; pēc iespējas pārvietojos ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu, ne tikai nemēsloju, bet dažreiz labprātīgi sakopju aiz citiem vidi, taupu elektrību, izmantoju ekonomiskās spuldzes, uzturā izvairos lietot gaļu (starp citu, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija 2006.gada ziņojumā informē, ka lopkopības nozare ir galvenais mežu izciršanas iemesls, sugu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēlonis, galvenais ūdens piesārņojuma veicinātājs) u.tml. Tomēr, vairāku gadu garumā sekojot līdzi klimata izmaiņu tematam, esmu nonācis pie atziņas, ka cilvēces ietekme uz globālo klimatu ir ļoti niecīga un tas galvenokārt ir atkarīgs no Saules aktivitātes (uzliesmojumi, magnētiskās vētras u.tml.) un pašiem Zemes procesiem (vulkāni, okeāni, reljefs, atmosfēras cirkulācija utt.). Bez tam, jau kopš dabas apstākļu izpētes uzsākšanas uzskatu, ka Zemei būtu nepieciešamas klimata pārmaiņas uz silto pusi, bet turpināta zinātnisko argumentu atklāsme, kā arī iepazīšanās ar vēsturisko pieredzi par šo jautājumu tikai vēl vairāk ir nostiprinājusi manu pārliecību par to, ka globāla sasilšana ir objektīvs labums Zemes iedzīvotājiem. Šādi uzskati nebūt nemazina manu pārliecību, ka pareizi ir dzīvot zaļi, harmonijā ar dabas vidi.

Neviens taču nešaubās, ka izplūdes gāzes, koku izciršana, pārlieka urbanizācija, gaisa, sauszemes, ūdenstilpņu, jūras un okeānu piesārņošana utt. ir slikta lieta, kas kaitē visām dzīvajām radībām. Vides piesārņojuma un mežu izciršanas dēļ arvien cieš un mirst daudz iedzīvotāju, izplatās dažādas slimības un novirzes, turpina samazināties bioloģiskā daudzveidība, pazeminās uztura krājumi, daudzveidība un kvalitāte. Elektroenerģijas patēriņa dēļ tiek celtas jaunas hidroelektrostacijas, kas nopludina nozīmīgas dabas vides teritorijas, un atomelektrostacijas, kuru celtniecība izraisa risku nodarīt lielu radioaktīvo piesārņojumu. Savukārt pārmērīgi daudz privātā transporta ne tikai pasliktina gaisa kvalitāti, bet arī izraisa dažāda veida diskomfortu – skaņas piesārņojumu, pārvietošanās apgrūtinājumu u.tml. – , un tā visa dēļ turpinās ceļu un automaģistrāļu izbūve, kas mūsdienās visbiežāk nodara būtisku kaitējumu dabai. Un neskaitāmais vides apdraudējuma problēmu klāsts pasaulē tikai turpina pieaugt. Cilvēku alkatīgā, tuvredzīgā, vienaldzīgā un pārsteidzīgā rīcība izraisa milzīgas problēmas kādās noteiktās vietās vai reģionos, reizēm lokāli ietekmējot klimatu. Tomēr tam visam, manuprāt, nav nekāda sakara ar visaptverošām klimata pārmaiņām – nekas no tā neizraisa globālo sasilšanu.

Klimats ir mainījies vienmēr. Faktiski, pierādījumi, kas pamato apgalvojumu, ka uz Zemes ir kļuvis siltāks, ir apšaubāmi meteoroloģisko staciju neadekvātā izvietojuma dēļ, turklāt modeļi, pēc kuriem secinājumi tiek izdarīti, nevar attēlot pat pašreizējos laika apstākļus. Klimatoloģijas profesors Robert W. Pease ir izteicies, ka pašreiz mēs dzīvojam „ledus noliktavas” pasaulē un ka sasilšana īstenībā pasauli var veidot vairāk apdzīvojamu. Grāmatā „Global warming – a boon to human and other animals” Stenforda universitātes Hūvera institūta padomes priekšsēdētājs (pirms tam Mičiganas universitātes profesors), ekonomists Thomas Gale Moore ar atsaucēm ļoti plaši pamato iespējamas globālas sasilšanas paredzamo pozitīvo ietekmi uz cilvēces labklājību. Ir vispārzināms, ka siltāks klimats dod garākas labības augšanas sezonas, ievērojami paaugstinot lauksaimniecības produktivitāti, ar iespēju audzēt augstvērtīgākas kultūras. Pētījumi rāda, ka CO₂, kas agrāk atmosfērā ir bijis ievērojami augstākā koncentrācijā nekā mūsdienās, ir pozitīva mēslojoša ietekme; atmosfēras bagātināšanās ar to tikai padara vēl spēcīgāku augu augšanu un attīstību.

Vēsture māca, ka kopumā iedzīvotāji bijuši ieguvēji tajos laikmetos, kad uz Zemes bija ievērojami siltāks. Šeit galvenais globālās sasilšanas teorijas propagandas uzdevums ir izdzēst no vēstures Viduslaiku Klimata optimumu (ap 800. – 1300.gadu), kas sakrita ar Attīstītajiem viduslaikiem, kad cilvēce dzīvoja tādā labklājībā, kādā nekad agrāk; tai laikā notika arī grandiozo katedrāļu celtniecība, bet vikingi Grenlandē nodarbojās ar zemkopību. Savukārt sekojošais Mazais Ledus laikmets (ap 1300.-1900.gadu) visā pasaulē atnesa pamatīgu ekonomisko lejupslīdi, trūkumu, baudu un slimības nepieredzētos mērogos, turklāt tā laikā izpletās polārais virpulis, izraisot vienas no spēcīgākajām viesuļvētrām, kādas jebkad reģistrētas Eiropā. Piemēram, 1588.gadā pamatīga vētra iznīcināja Spānijas Armadu.

Globālas sasilšanas ietekmē vislielākās izmaiņas sagaidāmas piepolārajos reģionos, bet vismazākās – virzienā uz ekvatoru. Uz Zemes ne tikai mazinātos vētru skaits un intensitāte, bet kopumā palielinātos nokrišņu daudzums, tāpēc zaļāki kļūtu sausie un tuksnešainie reģioni (piemēram, Klimata optimumā ap 7000. – 3000. gadu p.m.ē. Sahāra bija līdzīga mūsdienu Āfrikas savannai). Pateicoties siltākiem laika apstākļiem, nebūtu sauszemes pārpurvošanās, jo būtu lielāka iztvaikošana. Kaut arī klimata pārmaiņas atsevišķās vietās varētu radīt problēmas (īpaši iedzīvotājiem piekrastes rajonos, ja celtos ūdenslīmenis), kā norāda Thomas Gale Moore, tajā pašā laikā tās rada jaunas idejas un jaunus veidus, kā tikt galā ar pasaules grūtībām.

Tāpēc ir savādi, nemaz nerunājot par finansiālu ieinteresētību, ka daudzi zaļo ideju propagandētāji tik ļoti vēlas uzspiest viedokli par cilvēka saimnieciskās darbības izraisītu globālo sasilšanu, turklāt gandrīz vienmēr un visur klimata pārmaiņas ietiepīgi sludina kā vides aizsardzības problēmu. Ap 70,9% Zemeslodes virsmas klāj ūdens, bet cilvēki apdzīvo vien dažus procentus no sauszemes, tāpēc tā var būt arī gluži vienkārši valdonīga iedomība, ka cilvēks var ietekmēt temperatūru, nokrišņu daudzumu un vēju. Pat pieņemot, ka atsevišķās vietās tomēr rastos kādas grūtības, vai patiešām ir tādi, kas pievēršas zaļam dzīvesveidam tikai klimata pārmaiņu dēļ, vai tad trūkst citu iemeslu? Mani manipulācija ar faktiem un ažiotāžas celšana, ar ko nodarbojas daudzas zaļās organizācijas un masu mediji, popularizējot globālās sasilšanas teoriju, tikai atgrūž. Ne jau tādēļ es izvēlos dzīvot dabas videi draudzīgi.

Šāds dzīvesveids man liekas loģisks un pašsaprotams; ja cilvēki savu dzīvi neziedo citiem un neveido pasauli labāku, tad vismaz iespēju robežās dzīvojam tā, lai neradītu problēmas un ciešanas citiem. Tā kā cilvēka eksistence un labklājība ir atkarīga no dabas, tad tāpēc vien katra morāls pienākums ir dzīvot videi draudzīgi. Var jau būt, ka ar iebiedēšanas metodi var panākt, lai cilvēki, uzņēmumi un valstu institūcijas pret dabu izturētos saudzīgāk. Tomēr jāņem vērā, ka ar laiku patiesība par faktiem nāk gaismā, tāpēc bieži vien cilvēkus tas pamudina par turpmākiem jautājumiem izvēlēties sev nosacīti izdevīgāku ceļu – ignorēt citus viedokļus un veidot pašiem savu skatījumu uz lietām – , taču tā ir izvairīšanās no līdzdalības problēmu risināšanā un ierobežo vai pat degradē pasaules izaugsmi.

]]> http://dabasvide.wordpress.com/2011/12/30/globalas-sasilsanas-zinatne-un-vides-aizsardzibas-problemas-ir-divas-norobezojamas-jomas/feed/ 0 zibens http://dabasvide.wordpress.com/2011/08/17/tesco/ http://dabasvide.wordpress.com/2011/08/17/tesco/#comments Wed, 17 Aug 2011 10:05:55 +0000 zibens http://dabasvide.wordpress.com/?p=200 ]]> Dzīvnieku tiesību aizstāvju organizācija “People for Ethical Treatment of Animals” (PETA – “Cilvēki par ētisku izturēšanos pret dzīvniekiem”) savā mājas lapā http://peta.org.uk/  informē, ka daudzas Austrālijas aitas turpmāk būs pasargātas no sakropļošanas, pateicoties tirdzniecības centram “Tesco”, kas ir paziņojis, ka tas pirks jēra gaļu tikai no fermām, kas neveic aitu ādas noraušanas procesu, ko dēvē par mulesingu.

PETA par mulesingu skaidro http://www.peta.org/issues/animals-used-for-clothing/mulesing.aspx sekojošo. Visvairāk vilnas pasaulē nāk no Austrālijas. Visvairāk audzētās aitas minētajā valstī ir merīnaitas, kuras speciālā veidā audzē, lai tām veidotos krokaina āda, tādējādi iegūstot vairāk vilnas no dzīvnieka.

 Šī pretdabiskā pārslodze ar vilnu daudzām aitām izraisa sabrukumu,nespēku un pat nāvi no pārpūlēšanās karstajos mēnešos, bez tam krokās krājas urīns un mitrums. Mitruma piesaistītās mušas atstāj olas krunkainās ādas ieloces vietās un ieperētie kāpuri var ēst dzīvu aitu.

 Lai novērstu tā saukto “mušu uzlidojumu”, Austrālijas fermeri veic barbarisku procedūru, kas pazīstama kā “mulesings”. Mulesinga laikā fermeri pakļauj aitas no mugurpuses, iesloga viņu kājas starp metāla stieņiem un visbiežāk bez jebkādiem sāpju mazināšanas līdzekļiem izgriež (ar dārzniecības dzirklēm) lielu ādas gabalu no aitu pakaļpuses  vai arī piestiprina (iespīlē) uz to pakaļpuses miesas kaut ko līdzīgu skrūvspīlēm līdz miesa atmirst un atdalās. Abas minētās procedūras ir šausmīgi mokošas.

Mulesings ir rupjš mēģinājums izraisīt vieglāku ādu, kas neuzkrāj mitrumu, bet atklātās, asiņanās brūces  bieži kļūst inficētas vai mušu apsēstas. Daudzas aitas, kuras ir pācietušas mulesinga sakropļojumu, joprojām lēnām cieš līdz mokpilnai nāvei no mušu uzlidojuma.

Sakropļot aitu ir ne tikai cietsirdīgi, bet arī neefektīvi. Labāk ir attīstīt zemkopību, nevis sakropļot dzīvniekus. Aitu var pasargāt no kāparu invāzijas ar tādām cilvēciskām metodēm kā uztura regulēšana, mazgāšana ar šalti un vienkārši audzēt tādas aitas, kas labāk ir piemērotas Astrālijas klimatam.

“H&M”, “Perry Ellis”, lielais modes ateljē “HUGO BOSS”, sporta preču milzis “Adidas” un daudzas citas uzņēmējsabiedrības ir apņēmušās turēties prom no mulesētas vilnas vai arī ir uzlikušas atklātu un galīgu aizliegumu vilnām no jēriem, kas tikuši mulesēti. Arī jūs varat palīdzēt, atsakoties pirkt jekura veida vilnu, kā arī mudinot Austrālijas valdību aizliegt ar likumu veikt mulesinga kropļošanu šodien .

PETA un tās filiāles ir ietekmējušas Austrālijas vilnas industriju, pieprasot visiem aitu fermeriem apkarot “mušu uzlidojumu” ar tādām humānām metodēm kā nepārlsogotība ar vilnu, mazgāšana ar šalti un daudz biežāku aitu pārbaudi, ko jau daži fermeri pielieto.

Pateicoties “Tesco” par palīdzību izbeigt šo nežēlīgo paradumu, PETA ir nosūtījusi viņiem veģetāro kūku, izgreznotu ar aitas attēlu.

Pirmā fotogrāfija uzņemta no rīta pulksten 8:00. Trešajā radara attēlā uzskatāma situācija (nokrišņu intensitāte) pulskten 17:00 pēc Latvijas laika, kad Jelgavai tuvojās pērkona negaiss.

Savukārt pēdējā fotogrāfija uzņemta 16,jūlijā, kur parādīti milzīgi Cb ar intnesīvu zibeņošanu Jelgavas tuvumā. Todien Jelgavu 3 reizes nesasniedza (apgāja) pērkona negaisi un to centri.

Vakardienas (13.jūlija) fotogrāfijas. Pirmajā fotogrāfijā – cumulus, bet otrajā – sudrabainie mākoņi un arī Cu. Vēl par sudrabainajiem mākoņiem atrodams 2009.gada 18.jūnija rakstā.

Fotogrāfijās (no kurām pirmās 5 uzņemtas 10.jūlijā, bet pārējās 6 – 11.jūlijā)  apskatāmi pieaugoši cumulus, kā arī Cb.  Jelgavā šajās divās dienās notiekošo varētu kvalificēt kā pērkona lietu jeb pērkona lietusgāzi. 10.jūlijā Jelgavai pietuvojās negaisa mākonis, tomēr kopumā zibens uzliemsojumi nebija daudz (daži gan bija spēcīgi), turklāt nevarētu teikt, ka Jelgavai tika pērkona negaisa mākoņa intensīvākā daļa, lai gan bija raksturīga negaisa pazīme – pirms pērkona lietusgāzes pastiprinājās vējš. Savukārt šodien 11.jūlijā visspēcīgākie negaisi bija vērojami Kurzemē. Zemgalē tie sāka veidoties pārsvarā pēcpusdienā. Kad beidzot vakarā ap pulksten 18:00 Jelgavai tuvojās spēcīgs pērkona negaiss, tā intensitāte, tuvojoties Jelgavai, strauji samazinājās :(. Atnākot līdz Jelgavai, rezultātā bija tikai pērkona lietus (mērena lietusgāze, bet pēc tam kādu laiku turpinājās neliels lietus). Tomēr jāsaka, ka šajās dienās ir ļoti iespaidīgi konvektīvie procesi, Cb mākoņi un zibeņi/pērkoni ir ļoti izteikti, skaisti un vareni ;). Abās dienās gaisa temperatūra sasniedza +21…+22 grādus, un gubu mākoņi pārvietojās no D uz Z.

Naktī uz 9.jūliju, tātad šodienu, vējš iegriezās no DR un pastirpinājās. Vēlā rītā bija vērojamas visspēcīgākās vēja brāzmas. No rīta stirpi, īslaicīgi lija, bet dienas 2.pusē atkal  pietuvojās stipra un īslaicīga lietusgāze kopā ar stipru vēju :), taču bez zibeņiem. Lietusgāzes laikā kukaiņi, piemēram, kamenes centās ielidot virtuvē, lai pārlaistu spēcīgo lietu, kādam tas arī izdevās ;).

Pirmās 3 bildes uzņemtas 8.jūlijā, bet pārējās 5 – 9.jūlijā, no kurām pirmā – pēc stiprā īslaicīga lietus no rīta.

Pēc negaisa no rīta ap pulksten 8:30 uznāca jauna īslaicīga lietusgāze (bez pērkona), kuras laikā biju ārā. Vēlāk debesis skaidrojās, nokrišņi vairs nebija un veidojās masīvi Cu. Gaisa temperatūra pirms negaisa 1.jūnijā sasniedza +28,7 grādus, bet pēc meteostacijas datiem – +27,4.  Naktī/no rīta uz 2.jūniju minimālā gaisa temperatūra bija +17,9 grādi. 1.fotogrāfijā redzami mākoņi 1.jūnija vakarā, 2.fotogrāfijā – mākoņi nakts beigās aizejot pērkona negaisam, bet 3.fotogrāfijā – gubu mākoņi ar izteiktu vertikālo attīstību, kādi bija vērojami lielu dienas daļu pēc nakts pērkona.

Tie ir visaugstāk novietotie mākoņi Zemes atmosfērā, veidojas mezosfērā 85 (no 80 līdz 100) km augstumā (tuvu pieņemtajai kosmiskās telpas robežai) un redzami tikai tad, kad tos apspīd Saule, atrodoties zem horizonta un kad nekādus citus mākoņus tā vairs neapspīd. Dienā mākoņi nav redzami gaišās gaismas ietkmē. Tie ir tik caurspīdīgi, ka dienā tiem cauri spīd ne tikai Saule, bet arī Mēness un zvaigznes.

Sudrabainie mākoņi pilnībā nav izpētīti. Pēdējie pētījumi rāda, ka iespējamais mākoņu veidošanās iemesls varētu būt kosmiskie putekļi un meteorīti, kuri tiek iznīcināti tieši šajā augstumā. Tomēr visi mēģinājumi izskaidrot mākoņu ģeogrāfisko izplatību un novērošanas laiku ir bijuši neveiksmīgi. Sudrabainie mākoņi ir arī kā viens no galvenajiem informācijas avotiem par gaisa masu kustību atmosfēras augšējos slāņos.