Vai “Covid-19 vakcīnām” ir saistība ar zvēra zīmi?

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir talbers-1.jpg
Tālivaldis Tālbergs
Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir markofthebeast.png

Atšķirībā no vairākām protestantu denominācijām draudzes “Latvijas Kristīgais radio” (LKR) nostāja ir tāda, ka eksperimentālo “Covid-19 vakcīnu” un tā saukto “zaļo sertifikātu” lieta nav Atklāsmes grāmatas 13.nodaļas jautājums. To viņi ir apgalvojuši visos 2021.gada raidījumos, kuros ir pacelts šis jautājums (skat. zemāk video izvilkumus no dažādiem raidījumiem). Kamēr LKR vadītājs Tālivaldis Tālbergs un raidījumu regulārais viesis Juris Doveiko personiski ir pret tādām apšaubāmām injekcijām un atsakās tās pieņemt, tikmēr regulārais viesis Jānis Ozolinkēvičs ir daudz liberālāks un nedod skaidru atbildi. Tomēr visu kopējā nostāja ir tāda, ka katrs var brīvi izvēlēties, vai “Covid-19 vakcīnas” pieņemt vai nepieņemt. Ja kāds pieņem, tad, viņuprāt, tas nav grēks. Tālbergs arī regulāri piebilst, ka “Covid-19 vakcīnas” vienīgi ved uz Antikrista laiku, kad cilvēki tiks piespiesti pieņemt zvēra zīmi. Pie tam, LKR pārstāvji to saista vienīgi ar čipu uzspiešanu fiziskā formā. Kāda minētajā jautājumā ir Katoļu Baznīcas tradicionālā mācība?

Katoļu teologa Sivestra Berija 1921.gada grāmatā “Sv. Jāņa Apokalipse” par Atklāsmes grāmatas 13.nodaļā minēto zvēra zīmi ir 16.panta komentārs, kurā norādīts ir sekojošais (aptuvens tulkojums): “Antikrista sekotāji tiks apzīmēti tādā veidā, lai atdarinātu zīmi, ko Sv.Jānis redzēja uz Dieva kalpu pierēm (Atklāsmes 7:3). Tas norāda uz to, ka Antikrists un viņa pravietis ieviesīs rituālus, kas imitē Baznīcas sakramentus. Patiesībā būs pilnīga organizācija, sātana baznīca, kas uzstādīta pretstatā Kristus Baznīcai. Sātans uzņemsies Dieva Tēva daļu; antikrists tiks godināts kā Glābējs, un viņa pravietis uzurpēs pāvesta lomu. Viņu ceremonijas viltos sakramentus un viņu maģijas darbi tiks pasludināti kā brīnumi. Līdzīgs projekts tika mēģināts 4.gadsimtā, kad atkritējs Juliāns viltoja katoļu pielūgsmi ar pagānu ceremonijām par godu Mitrai un Kibelei. Viņš nodibināja priesterību un ieviesa ceremonijas, kas atdarināja kristību un iestiprināšanu.”

Tātad zvēra zīmei Atklāsmes grāmatas kontekstā primārā ir garīgā nozīme. Ne tikai Berija aprakstītais, bet arī eshatoloģijā minētais ir piepildījies jau vairākas desmitgades ar Vatikāna II baznīcu jeb Novus Ordo, kuras viltotā garīdzniecība veic nederīgus sakramentus (piemēram, iestiprināšanu), un daudzos gadījumos – arī nederīgu kristības formu. Vatikāna II baznīca nelegāli, t.i. neatbilstoši kanoniskajām tiesībām, ir paturējusi sev Katoļu Baznīcas nosaukumu, un par tādu to atzīst arī lielākā daļa pasaules. Gan Antikristu kā personu, gan arī viņa pravieti vislabāk var attiecināt uz pāvesta krēsla uzurpatoriem, kuri ir saistīti ar Novus Ordo izveidošanu un Vatikāna II koncila graujošu reformu ieviešanu, kas rezultātā de facto veido jaunu un pilnīgu organizāciju. Vaitkāna II baznīcas iekšienē ir notikuši daudzi viltus brīnumi un parādības, no kuriem daudzi formāli ir atzīti par autentiskiem. Tā kā Baznīca ir Kristus mistiskā miesa un tai ir īpašs deleģējums dvēseļu glābšanas funkcijā, tad arī antipāvesti un viņu padotībā esošie pretstatā Baznīcai kļūdaini tiek godināti kā Kristus darba veicinātāji, t.i., kā glābēji, pats Vatikāna II koncils un viltus pāvesti tiek sevišķi godināti, piemēram, Jānis XXIII, Pāvils VI un Jānis Pāvils II ir “kanonizēti”. Jau vairākus gadsimtus pirms Vatikāna II apvērsuma ievērojami katoļu mistiķi, svētie un Baznīcas maģistērijs Antikrista personu un viņa sistēmu ir saistījuši ar pāvesta krēsla uzurpāciju.

Antipāvests Francisks eksperimentālo injekciju pieņemšanu sākotnēji nosauca par “morālo atbildību”, bet 2022.gada 10.janvārī to esot nosaucis pat par “morālu pienākumu”, manipulējot ar frāzēm par rūpēm par veselību. Viņa teiktais ir pilnīgā pretrunā ar līdz šim pēdējā pāvesta Pija XII analītisko 1952.gada uzrunu Pirmajam starptautiskajam nervu sistēmas histopatoloģijas kongresam par medicīnisko eksperimentu morālajām robežām, kas atbilst arī katoļu teoloģijas garam.

Bez tam, ir arī, piemēram, 1947.gada Bībeles īsie komentāri no tā paša un līdz šim pēdējā pāvesta Pija XII. Par Atkl. grāmatas 13.nodaļas otro zvēru (11.-18.pants) ir komentārs (ar plašāku nozīmi): “Otrs zvērs simbolizē garīgās varas: viltīgos praviešus, ticībai naidīgo zinātni [mans izcēlums] un nekristīgās valsts reliģijas.”

Šajos tumsības laikos masu medijos un sabiedrībā bieži ir dzirdama frāze “uzticēties zinātnei”. Bet, neskatoties uz to, ka  zinātņu jomas ir dažādas un vienmēr ir pastāvējuši alternatīvi viedokļi un pētījumi, nekad tādos saukļos netiek precizēts, kādai zinātnei uzticēties un kas vispār tiek domāts ar zinātni. Līdz ar to var secināt, ka attiecīgā brīdī ar to tiek saprasta zinātne, kādu to proponē valdošā sistēma un kas pamatos ne vienmēr sakrīt ar morāles vērtībām un dabiskajām tiesībām – vai tā būtu cilvēkiem vai videi kaitīgu vielu vai tehnoloģiju izstrāde, psiholoģiska operācija vai kas tamlīdzīgs. Tāpēc tādu nekritisku un dogmatisku “uzticību zinātnei” varētu pielīdzināt sava veida Antikrista sistēmas pielūgsmes formai. “Vakcīnas”, kuras aģitē Vatikāna II baznīca un anitpāvests Francisks, izstrādā lielās farmācijas kompānijas ar kriminālu pagātni. No sengrieķu valodas vārds pharmakeia nozīmē burvestība, bruvība, maģija. Bībelē tas ir lietots, piemēram, Galatiešiem 5:20; Otrā Mozus 7:11, 22; Otrā Mozus 8:18; Jesaja 47:9; Atklāsmes 18:23.

Gan LKR, gan citi protestanti zvēra zīmi saista vienīgi ar fizisko piepildījumu. Bet arī šeit var vilkt vairākas citas paralēles, piemēram, tās varētu būt euro banknotes un monētas, uz kurām attēlotas ES valstis un pagānisma elementi, jo ES garīgā nozīmē ir atdzimusī pagānu Romas impērija, tā kā nāk no Vidusjūras apgabala. Par Mateja 5:30, kur teikts: “Un ja tava labā roka tevi apgrēcina, cērt to nost un met no sevis projām, jo labāk tev zaudēt vienu no saviem locekļiem, nekā visa tava miesa tiek iemesta peklē”, Bībeles īsajos komentāros pāvests Pijs XII komentē, ka “..labā roka nozīmē to, kas cilvēkam visdārgākais un vismīļākais. Arī no tā jāatsakās, ja tas grēka cēlonis.” Šajā pantā gan nav pieminēta piere, kā tas ir Atklāsmes 13:16, bet ir dzirdēts, ka piere simbolizē arī intelektu, domas, tātad apziņas stāvokli. Ceļojumi, darbs, nauda, izklaides, atrakcijas, citu cilvēku viedoklis kā svarīgas lietas bieži vien ir kā pamatojums, kādēļ daudzi neatsakās no eksperimentālām potēm un savā apziņā tie veido ilūziju, atsakoties no veselā saprāta.

No augstāk minētā, kā arī alternatīvajos medijos un oficiāli pieejamās informācijas var secināt, ka “Covid-19 vakcīnas” varētu atbilst zvēra zīmei Atklāsmes grāmatas 13.nodaļas kontekstā (šaurākā nozīmē). “Vakcīnas” ietver kā garīgo, tā arī fizisko aspektu. Lielais informācijas klāsts par to, ka tās var ietekmēt gēnu līmeni, kā arī brīdinājumi un pieredze par būtisku kaitējumu veselībai, ir pietiekams pamats, lai normālā gadījumā katrs bažītos par cilvēka morālo un garīgo dzīves kvalitāti (arī atbilstoši pāvesta Pija XII norādēm) pēc tādu eksperimentālo pošu pieņemšanas, piemēram, šeit tas uzskatāmi redzams. Patlaban nav zināms, vai patreizējās farmācijas kompāniju izstrādātās “vakcīnas” ietver nanotehonoģijas, bet Atklāsmes 13.nodaļas kontekstā tam nav  būtiskas nozīmes.

Jānis Ozolinkēvičs

LKR draudze attiecīgajos video (jo īpaši Ozolinkēvičs) kā attaisnojumu eksperimentālo injekciju pieņemšanai, atraujot no konteksta, bieži atsaucas uz Marka 16:18, “ja, kas dzers ko nāvīgu, tas viņiem nekaitēs”, kā arī Mateja 15:11: “Ne tas, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku, bet tas, kas no mutes iziet, sagāna cilvēku”. Nerunājot par šo pantu būtību, atkal parādās protestantu pretruna, ka visur vajag balstīties uz to, kas rakstīs Bībelē, taču abos pantos tiek minēta ēdiena vai vielu uzņemšana caur muti, nevis citām ķermeņa daļām. Protams, šos pantus varētu paplašināti tulkot, bet runa ir par to, ka protestanti lielākoties visu tulko un piemēro atbilstoši savām personīgajām vēlmēm. Mūsuprāt, cilvēks par zvēra zīmes pieņemšanas grēku Dieva priekšā atbild tad, ja to izdara pilnībā apzināti un ar savu piekrišanu. Nav izslēgts, ka nožēlas gadījumā Dievs var visu vērst uz labu, jo Viņam viss ir iespējams (Mt 19:26; Lk 18:27).

Juris Doveiko

Katoļu Baznīcas eshatoloģija neatbilst LKR pozīcijai par to, ka “Covid-19 vakcīnas” nav Atklāsmes grāmatas 13.nodaļas jautājums. Katoliskās Baznīcas mācība ir būtiski atšķirīga, un tas ir viens no piemēriem, līdz kam var novest privāta Sv.Rakstu interpretācija un tulkojumi. Vienlaikus, LKR nostāja attiecībā uz eksperimentālajam potēm ir labāka par modernistu Vatikāna II baznīcu (Latvijā – “arhibīskaps” Stankevičs, “palīgbīskaps” Kravalis, kurš bieži viesojas LKR, u.c.). Lielākā daļa protestantu un tradicionālistu vēl tikai gaida Antikrista periodu, lai gan tas ilgst jau vairākas demsitgades un, iespējams, mēs jau esam beigu fāzē. Taču Anitikrista būtības pareiza izpratne ir svarīga dvēseles glābšanai, no tā ir atkarīga visa cilvēka ticība un līdz ar to apziņas stāvoklis. Par deep state masonu izveidoto Vatikāna II baznīcu der atgādināt: “Mana tauta, izej no tās, lai tu nebūtu dalībniece tās noziegumos, un lai tu nesaņemtu tās mocības!” (Atkl. 18:4)

Pārdomas par grēkiem pret šķīstību kā sabiedrības bojā ejas cēloni

No aktivitātēm, kas saistītas ar cīņu par morālo tikumību un šķīstību, Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, notiek vienīgi kustības pret LGBT un tamlīdzīgu ideoloģiju. Tradicionālo vērtību aizstāvji bieži apgalvo, ka tradicionāla ģimene Latvijā esot vērtība. Tomēr, ja pārdomā lietas dziļāk perspektīvā, tad nevis LGBT ideoloģija pati par sevi ir tā, kas ir problēmas pamatā, bet gan – attieksme pret miesīgo kopumā; tas ir kā viens no sabiedrības pagrimuma, norieta un bojā ejas cēloņiem. Tā kā ne Vatikāna II baznīcas mācītāji, ne citas denominācijas jautājumu par attieksmi pret šķīstību un daudzas citas sev neērtas aktuālas tēmas neaplūko pietiekamā apjomā, nolēmu uzrakstīt pārdomas šai sakarā.

Pēc statistikas puse civilā kārtā reģistrēto laulību Latvijā tiek šķirtas. Liela daļa pāru dzīvo nereģistrētā laulībā, un, ja pieskaitītu arī tos, tad šķiršanās statistika būtu vēl dramatiskāka. Starp Eiropas valstīm Latvija ir topa vidusdaļā. Bet, piemēram, šķirto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotājiem starp ES valstīm 2019. gadā Latvijā un Lietuvā bija visaugstākais. Aptuveni 40% bērnu Latvijā dzimst ārpus noslēgtas laulības. Tātad, ja par tradicionālo ģimeni pieņem tādu, kas sastāv no viena vīra un sievas uz mūžu un bērniem, ņemot vērā statistiku, Latvijā diemžēl neiznāk kā vērtība sabiedrības kolektīvajā apziņas līmenī. Tomēr vismaz pagaidām gan Eiropā, gan Latvijā to vēl uzskata par normu. Tāpat gan Latvijā, gan pasaulē kā normālas tiek uzskatītas ārlaulības tā sauktās partnerattiecības, kas ir aktuāli jau pirms pilngadības sasniegšanas, gadījuma seksuālie sakari, gan arī plaša problēma ir erotisku un pornogrāfisku materiālu aplūkošana.

7.08.2020. screenshot kā piemērs no portāla “Delfi”, atsauce uz saiti apzināti netiek likta

Esmu novērojis, ka alternatīvajos medijos reti kur tiek aizrādīts tas, ka mainstream medijos regulāri izplata brīvā seksa propagandu. Reizēm pirmajās lapās, kā tas redzams screenshot piemērā, tiek ievietotas atsauces uz neķītra un erotiska rakstura rakstiem un fotogrāfijām atbilstoši tematam. Bet, ja kāds bērns vai jaunietis apmeklē tādas ziņu vietnes nolūkā izpētīt informāciju par aktualitātēm pasaulē, tad, protams, var rasties kārdinājums atvērt neķītra rakstura infromāciju. Bet tas, savukārt, agrāk vai vēlāk var pamudināt meklēt pornogrāfiska rakstura vietnes. Lieki piebilst, ka izlaidības rezultātā atslēdzas arī elementāra loģiskā spriestspēja, nemaz nerunājot par augstākām garīgām dimensijām. Miesas kulta proponēšana caur medijiem un dažādos citos veidos ir viena no taktikām, kas vājina sabiedrību. Kā viens no iemesliem, kāpēc lielai daļai ir atslēgusies loģiskā spriestspēja un veselais saprāts, varētu būt ne tikai tas, ka tā ir dziļi iestigusi mīlestībā pret miesīgo, bet arī tas, ka mainstream caur miesas kulta un dažādu seksuālo baudu padomu regulāru izplatīšanu ir radījusi sabiedrībai izkropļotu iespaidu, ka medijiem un sistēmai rūp lasītāju miesiskā labklājība. Varbūt tāpēc daudzi pietiekami nesaskata ļaunumu, kas saistīts ar medicīnisko masku un eksperimentālo injekciju propagandu; ja pat oficiāli pieejamās instrukcijās ir aprakstīti injekciju riska faktori, tad medijos var lasīt tikai to, cik viss ir visiem droši. Savulaik pagānu Roma un Grieķija sabruka lielā mērā pieaugošās izlaidības dēļ.

Iekāre ir viens no septiņiem nāves grēkiem. Tomēr, tā kā cilvēki sākotnēji ir radīti tuvībai un savstarpējām attiecībām, kristietībā pastāv vispārējs uzskats, ka iekāre ir saprotamākais no visiem tādiem grēkiem. Parasti to uzskata par vismazāko nopietno no nāves grēkiem, jo tā ir cilvēku un dzīvnieku kopīgās spējas ļaunprātīga izmantošana, un miesas grēki ir mazāk smagi nekā garīgie grēki. Tieši šeit mums jāiemācās rūdīt savus zemākos instinktus. Tā kā iekāre ir vismazāk postošā no visiem nāves grēkiem, sevis kontrole ir viselementārākā no visiem tikumiem.

Sv. Akvīnas Toms

Iekāres rezulātā šajos tumsības laikos sevišķi izplatīti ir miesas grēki pretdabiskā veidā. No tiem Sv.Akvīnas Toms savā darbā Summa Theolgica kontracepciju klasificē kā trešo ļaunāko grēku pret dabu, homoseksuālus aktus – kā otro no smagākajiem, bet netīrību (masturbāciju) – kā ceturto no smagajiem grēkiem pret dabu. Ja atgriežas pie jautājuma par tradicionālajām ģimenēm, kā to vispārīgi saprot sabiedrībā, tad šeit būtu jāuzdod svarīgs jautājums, vai laulātie un kristīgie, kuri praktizē mākslīgo dzimstības kontroli un neuztver to kā grēku, tiešām būtu uzskatāmi par tradicionālām ģimenēm (tā kā netiek ieņemts bērns) atbilstoši morālajai teoloģijai un vispār dabiskajai lietu kārtībai. Kā jau zināms, kontracepcija mūsdienās tiek uzskatīta par normu, un prezervatīvus ir iespējams nopirkt katrā pārtikas veikalā. Katrā ziņā, šis ir atklāts jautājums, kuru neesmu izpētījis un palieku ar atvērtu prātu. Bet, ja bez sirdsapziņas pārmetumiem tiek pārkāpta dabiskā Dieva noteiktā kārtība, tad ir diezgan grūti to savienot ar tradicionālisma konceptu kā kopumu.

Sv.Akvīnas Tomam modernisma laikmetā bieži tiek pārmests, ka viņš savā darbā Summa Therologica netīrību un kontracepciju kā pretdabiskos grēkus klasificē kā smagākus par izvarošanu. Tomēr jāsaprot tas, ka Akvīnas Toms attiecīgajā nodaļā fokusējas tieši uz seksualitātes pareizas izmantošanas pārkāpumiem, abstrahējoties no citiem aspektiem. Tā kā taisnīgums ir lielāks tikums nekā šķīstība, tad netaisnība ir lielāks ļaunums nekā nešķīstība. Un tāpēc, ņemot visu kopumā, izvarošana, protams, ir lielāks netikums kā kontracepcija vai netīrība. Savukārt seksuālā izmantošana būtu grēks ne tikai pret šķīstību, bet vēl ļaunāk – tā ietver arī grēkus pret taisnīgumu, žēlsirdību u.c.

Plaša spektra sabiedriskās grupas (protestanti, pagāni, ezotēriķi, ateisti u.c.) regulāri piesauc bērnu seksuālās izmantošanas skandālus “katoļu” baznīcas iekšienē no mācītāju puses. Šie kliedzieni ir pamatoti tad, ja ņem vērā, ka tradicionālā katoļu Baznīca ir jānodala no Vatikāna II baznīcas jeb Novus Ordo, kuras pirmsākumi meklējami modernista antipāvesta Jāņa XXIII “pontifikāta” laikā un kuras sistēma kopš tā laika ir pārņēmusi gan bijušās katoļu celtnes un draudzes, gan arī uzbūvējusi savas celtnes. Visvairāk minētie skandāli parādījās antipāvesta Jāņa Pāvila II laikā. Dzirdēts tas, ka Baznīcas iekšienē līdzīga  problēma ir bijusi arī pirms Vatikāna II apvērsuma, bet katrā ziņā tas nebija tādos apmēros un piesegšanā, kā to pavēra Vatikāna II koncils. Tomēr argumentācijas dēļ pieņemot, ka Vatikāna II baznīca būtu katoļu Baznīca, šī institūcija nav tā, kur seksuālās izmantošanas problēma būtu lielāka par protestantu baznīcām, tieši otrādi. Piemēram, starptautiskā bērnu “Izmantošanas pārtraukšanas kampaņa”, kura savā būtībā nav katoliska, norāda, ka bērnu seksuālas izmantošanas problēma biežāk sastopama ir protestantu baznīcās. Iespaids par “katoļu” baznīcu tāds ir tikai tāpēc, ka tā ir viena liela organizēta struktūra, kamēr protestantisms ir kā plašs lietussargs, kas ietver visas pārējās denominācijas. Diemžēl gan protestantu, gan pārējai sabiedrībai vienmēr ir bijusi tieksme noliegt visu katolisko Tradīciju, tāpēc arī tā neņem vērā šo būtisko niansi un tālāk neiedziļinās pārējos ar to saistītos jautājumos.

Fatimas bērni pēc elles vīzijas

Dievmātes vārdi Jacintai Marto no Fatimas īsi pirms mazās vizionāres nāves 1920.gadā: “Vairāk dvēseles nonāk ellē miesas grēku dēļ nekā jebkura cita iemesla dēļ”, “Tiks ieviestas noteiktas modes, kas ļoti aizvainos mūsu Dievišķo Kungu”, “Bēdas sievietēm, kurām trūkst tikumības”. Pēc elles vīzijas, ko trīs bērniem Franciskam, Jacintai un Lūcijai nodrošināja Jaunava Marija Fatimā, savos pēdējos slimības mēnešos Jacinta esot teikusi Lūcijai: “Es domāju par grēciniekiem un gaidāmo karu… Tik daudz cilvēku mirs, un gandrīz visi aizies uz elli.” Grēki pret šķīstību ir visvieglākie no nāves grēkiem, bet tiem ir visgrūtāk pretoties, jo tie ir vājuma grēki, ar to arī izskaidrojams, kāpēc tik daudzas dvēseles nonāk ellē. Tomēr Fatimas pirmais noslēpums ar elles vīziju ir kā Dieva žēlastība un brīdinājums, lai katrs cilvēks uztvertu nopietni grēkus pret šķīstību. Ja Jacinta domāja par Otro pasaules karu, ko pareģoja Jaunava Marija, kad gandrīz visi kritušie cilvēki aiziešot uz elli, tad paliek baisi iedomāties par šo laiku; laikā ap Otro pasaules karu sabiedrības morāles apziņas līmenis visās jomās nebija tik zems, kā tas ir šajos laikos gan attiecībā uz šķīstību, gan tikumību modē, gan pārējo vērtību ziņā.

Viens no iemesliem, kāpēc daudziem ir tendence atkrist un/vai izvēlēties palikt herētiskās kopienās, tostarp protestantismā, varētu būt tas, ka katoļu Baznīcas mācība morāles jautājumos attiecībā uz grēkiem pret šķīstību ir visstingrākā un disciplinētākā. Tas ir nenoliedzams fakts, bet mācība arī atbilst Bibliskajam garam. Tradicionālajiem katoļiem dabiskas seksuālas attiecības ir pieļaujamas vienīgi laulības ietvaros, kuru šķirt turklāt nav pieļaujams nekādos gadījumos. Kad Anglijas karalis Henrijs VIII lūdza pāvestam Klementam VII šķirt laulību ar savu sievu Katrīnu, pāvests to noraidīja. Pēc tam, kad Henrijs VIII slepeni apprecēja Annu Boleinu, viņš tika ekskomunicēts. Rezultātā 1534.gadā Henrijs VIII izveidoja savu Anglijas baznīcu un veica šķiršanās aktu ar Katrīnu. Tātad vien karaļa miesīgo iegribu dēļ cieta visa Anglijas katoliskā Baznīca, klosteru un zemju īpašumi, kā arī vērtslietas tika piesavinātas un izpārdotas, kas padarīja karali bagātu, bet katoļticīgie, kas attiecās pakļauties protestantiskai Anglijas baznīcai, tika dažādos veidos vajāti, arī nonāvēti. Tas ir viens no piemēriem, kad no iekāres nāves grēka cilvēku sirdis nocietinās, bet tam seko citi smagi grēki.

Tā kā medijos un visapkārt sabiedrībā atklātībā virmo miesas kults, internetā ir viegli pieejami erotiska un pornogrāfiska rakstura materiāli, tradicionālajiem katoļiem, kristīgajiem un citiem labas gribas cilvēkiem ir grūtāk kā jebkad agrāk pretoties miesas kārdinājumiem. Atsevišķos gadījumos tikumīgam cilvēkam var būt grūtības pat kvalitatīvi veikt darba pienākumus vai studēt, ja ir komandas tipa kolektīvs. Latvijas sabiedrība pat ir ieguvusi “godpilnu” mobinga lielvalsts statusu, un, tā kā mīlestība uz miesīgo nocietina sirdis, tad nevar izslēgt, ka tas būtu viens no mobinga cēloņiem Latvijā. Jau vien apzinoties, ka sabiedrība ir pārņemta ar dziļi degradējošu miesas kultu, tikumīgam indivīdam var rasties kārdinājums ļauties vieglākiem grēkiem. Tāpēc, ņemot vērā visapkārt esošo samaitātību, nevienam (īpaši tiem, kuri paši grēko), izņemot Dievu, nav tiesību nosodīt tos tikumīgi orientētos, kuri krīt tādos grēko – īpaši tad, ja netiek aizskarti taisnīguma, žēlsirdības u.c. principi. Nosodīt gan var dažādu izvirtību popularizēšanu, kārdināšanu un uzspiešanu citiem. Viena daļa sabiedrības apsaukā un ar naidu izturas pret homoseksuāļiem, bet tajā pašā laikā pieņem kā normu un iedomājas, ka heteroseksuāli orientētie var atļauties visu – ārlaulības sakarus, kontracepciju un staigāt pa ielu netikumīgā modē. Turklāt, kā jau minēts, Sv.Akvīnas Toms kontracepciju klasificē kā smagāko pretdabisko grēku aiz homoseksuāliem aktiem. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kādēļ cita sabiedrības daļa ar gadiem ir kļuvusi arvien tolerantāka pret Sorosa filozofijas LGBT liberālajām vērtībām – ja paši grēko, tad arī ir iecietīgāki pret citu grēkiem. Kā viena (tolerence pret ļauno), tā otra (rupja nosodīšana) attieksme neveicina garīgo izaugsmi un ir  sabiedrības degradācijas pamatā. Vēl jāpiemin, ka tikumības nozīmē nav nosodāma pati homoseksuālā nosliece kā tāda, bet gan – praktizēšana un publiska viedokļa uzspiešana.

Šajos laikos Dievs īpaši ņem vērā cīņu – tieši to, kādus līdzekļus cilvēks izzina un pielieto, piemēram, gavēni, atturību, dažādus izglītojošus materiālus, lai pretotos kārdinājumiem vai gandarītu par grēkiem pat tad, ja viņš krīt daudzas reizes. Dievs redz katra sirdi, un ja cilvēka apņemšanās būs patiesa, Viņš dos žēlastību un gudrību galu galā būt pilnībā brīvam no grēka. Sv. Lorenss Džastinians esot teicis: “Visa kristīgās disciplīnas praktizēšana nesastāv no brīnumu paveikšanas vai nākotnes prognozēšanas, vai daiļrunīgas runas, vai dziļām Svēto Rakstu zināšanām, bet tā ir cīņa pret kārību un tās savaldīšana”.

Sv.Džemma Galgani

Kad abatam Sv.Benediktam (480-543), Rietumu monasticisma tēvam, tuksnesī uzbruka miesas kārdinājums, viņš saritinājās ērkšķu un nātru pudurī un izgāja no tā klāts ar asinīm, bet vesels garā. Septiņpadsmit gadu vecumā Sv.Akvīnas Toms (1225-1274) ieguva dominikāņu ordeņa mūku tērpu, bet viņa ģimene pretojās viņa izvēlei, tāpēc  Akvīnas Tomu divu gadu garumā ieslodzīja ģimenes pilī. Viņa brāļi centās Sv.Tomu ievilkt grēka lamatās, taču mēģinājums beidzās tikai ar viņa tīrības triumfu – izrāvis no pavarda degošas ogles, svētais izdzina no savas istabas kurtizāni, kuru tie tur bija paslēpuši. Kādu dienu, kad Sv. Džemma Galgani  (1878 –1903) bija beigusi ēst vakariņas, viņai parādījās velns un niknumā šņācošs draudēja viņu par katru cenu pārvarēt ar kārdinājumu pret šķīstību. Džemma nobālēja, pacēla rokas pret Debesīm un bez vilcināšanās skrēja taisni uz dziļo aku dārzā. Bija ziema un ūdens bija sasalis. Viņa pārmeta krusta zīmi un metās iekšā. Viņa noteikti būtu noslīkusi, ja viņai palīgā nebūtu nākusi kāda neredzama roka un izvilkusi viņu drebuļos no ūdens. Lai saglabātu šķīstību, Sv.Džemma darīja arī citas radikālas darbības, piemēram, cieši apvilka ap sevi mezglotu auklu ar asiem galiem un reizēm sāpes, ko radīja šie asie punkti, kas iekļūst viņas miesā, lika viņai noģībt.

Neviens netiek aicināts veikt augstākminētās darbības attiecībā uz sevi, lai pretotos kārdinājumiem, tomēr tie ir kā piemēri, kad vēsturē bija atsevišķi svētie, kuriem bija īpaša saikne ar Dievu un aicinājums, un viņi apzinājās nepiedienības grēku bīstamību. Jāņem vērā arī tas, ka morālajā teoloģijā attiecīgā indivīda atbildību par grēku nosaka 3 priekšnoteikumi: a) likuma pārkāpšana, vismaz iespējamā likuma pārkāpšana, b) pārkāpuma zināšana; pietiek ar neskaidrām zināšanām, c) brīva piekrišana. Apzināta nāves grēka gadījumā jābūt pilnai uzmanībai attiecībā uz intelektu un pilnīgai piekrišanai attiecībā uz gribu smagā lietā. Smagums tiek vērtēts no Sv.Rakstiem, koncilu un pāvestu definējumiem un cēloņa. Ņemot vērā augstāk minēto, daudzos gadījumos grēkam var konstatēt mīkstinošus apstākļus, un liela daļa morālās atbildības ir jāuzņemas netikumības izplatītajiem.

Svētais Alfons Marija no Liguori

Tikmēr 2019.gadā tradicionālistu vidū rezonansi izsauca kāda 2017.gada intervijas grāmata “Pope Francis: Politics and Society”, kur antipāvests Francisks izteicis sekojošu viedokli: “Vismazāk nopietnākie grēki ir miesas grēki“. Tas, ko rakstīja morālās teoloģijas Baznīcas doktors Sv.Svētais Alfons Marija no Liguori par nešķīstības netikumu izklausās tā, it kā viņš vērstos tieši pie Bergoljo: “I. Ko! Vai jūs sakāt, ka tas ir viegls grēks? Bet tas ir nāves grēks: un, ja tas ir nāves grēks, pietiek ar vienu aktu, lai gan tā būtu tikai piekrišana ļaunai domai, lai jūs nosūtītu ellē. Nevienam nešķīstam … nav mantojuma Kristus un Dieva valstībā [Ef 5:5]. Vai tas ir viegls grēks? Pat pagāni uzskatīja, ka netīrība ir visļaunākais netikums, ņemot vērā tā radītās nožēlojamās sekas. Seneka saka: “Nepiedienība ir lielākais pasaules ļaunums”, un Cicerons raksta: “Nav tik nāvējoša mēra kā ķermeņa bauda” un (nonākot pie svētajiem) Svētais Isidors saka: “Skrieniet cauri visiem grēkiem, jūs neatradīsiet nevienu, kas būtu līdzvērtīgs šim noziegumam.”

Tātad šo tumšo laiku vispārējā sabiedrības attieksme un mīlestība uz šķietami viegliem miesas grēkiem ir tā, kas citur veicina smagāku grēka formu rašanos. Ja tradicionālo vērtību aizstāvji cīnās par dabiskām ģimenēm, tad tiem būtu jāvecina tikumība arī citās, vieglākas pakāpes jomās. Lai ļaunums neizplatītos un nepieaugtu, tas ir jāizravē tā saknē. Varbūt tas ir iemesls, kādēļ ne vienmēr veicas ar smagu izvirtības formu izplatīšanās apkarošanu. Sv.Raksti mums iesaka būt vērīgiem pret dzīves šķietami sīkajām lietām: “Kas uzticīgs vismazākās lietās, tas uzticīgs arī lielās” (Lk 16:9). Neviens netikumības grēks nav uzskatāms par viegli piedodamu vājību, un Jāņa 1.vēstulē teikts: “grēks ir netaisnība” (1.Jāņa 3:4). Savukārt organizācija “Most Holy Family Monastery” savā 2021.gada 4.februāra video “Amerikas krišana komunismā” Jāņa 1.vēstules jēdziena “netaisnība” vietā lieto vārdu “nelikumība” (angļu – lawlesness, grieķu – ανομία), arī latīņu vārda “iniquitas” otra nozīme ir “nelikumība”. Rīkojoties pret Dieva likumu, tas ir tikai laika jautājums, kad nāk lielāka netaisnība kā Dieva sods gan šķīstības tikumības, gan citu vērtību degradācijā, un visbeidzot –  visas vai daļas sabiedrības iznīcināšanā.

_________________________________________________________________________________

Izmantotie avoti (piezīme: norādīto avotu kopējais saturs netiek apstiprināts un iedrošināts):

Catholic Encyclopedia, https://www.newadvent.org/cathen/a.htm

Summa Theologiae, https://www.newadvent.org/summa/

Moral Advice from “Pope” Francis: “The Least Serious Sins are the Sins of the Flesh”, https://novusordowatch.org/2019/02/francis-least-serious-sins-flesh/

St. Gemma Galgani, http://www.stgemma.com/

Tradicionālistu aktivitātes un Dieva Žēlsirdības kults

Ekrānuzņēmums no 17.septembra intervijas

Visās antiglobālistu veidotajās intervijās kopš eksperimentālo injekciju propagandas sākuma  Vatikāna II baznīcas jeb Novus Ordo konservatīvā spārna pārstāvis Jānis Pujats ir paudis savu nostāju pret tāda veida potēm. Tas ir gan saskaņā ar 9.janvāra rakstu vietnē Facebook, ar kuru ir dalījušies vairāk kā 1200 cilvēki un saskaņā ar kuru Pujats ir parakstījis  deklarāciju pret “vakcīnām”, kuru sastāvs ir saistīs ar abortēto bērnu šūnām, gan saskaņā ar partijas “Brīvai un stiprai Latvijai” valdes priekšsēdētāja Artūra Berņa 8.aprīļa video, kur Pujats atzīst, ka principā ir pret visām vakcinācijām un kas vēlāk tika daļēji cenzēts, gan arī saskaņā ar 17.septembra Edgara Zvejas un Aivara Smana publicēto video, kur Pujats piekrīt, ka tādas potes brīvprātīgu pieņemšanu varētu pielīdzināt zvēra zīmei. Vēl no Latvijas Vatikāna II baznīcas skaidri savu nostāju pret Covid-19 injekcijām interneta vidē pauž vienīgi tradicionālists, bijušais mācītājs Aleksandrs Stepanovs savā blogā civitas.lv. Viņš, starp citu, Novus Ordo bīskapu spiediena rezultātā atkāpās no amata pēc tam, kad  kritizēja “pāvestu” Francisku.

Pretēji tam, “arhibīskaps” Stankevičs  uzskata, ka tie, kas atsakās no eksperimentālajām potēm, “tur trūkst veselā saprāta” . Tātad pēc viņa bojātā redzesloka iznāk, ka tobrīd vairāk kā 60% iedzīvotāju, kuriem bija pamatotas bažas par šo injekciju drošumu, nesaņemot atbildes uz sakrīgiem jautājumiem un izdarot brīvu izvēli tās nepieņemt, neesot īsti normāli. Visa tā rezultātā ir notikusi liela šķelšanās arī Vatikāna II baznīcas iekšienē, bet konservatīvi noskaņotajos ir radusies vēlme izslēgt no sava vidus tādus modernistus kā Stankevičs u.c. Piemēram, Facebook lapas ziņu un plašsaziņas līdzekļu tīmekļa vietnē “Tautas kalpi” 17.septembrī tika publicēta vēstule (pārkopēts fails: 1.lpp., 2.lpp.), kur “pāvestam” Franciskam tiek lūgts atbrīvot no amata “arhibīskapu” Stankeviču. No vienas puses, rakstīt vēstuli Bergoljo, kurš ir antipāvests, modernists, globālistu aģents un vada viltus baznīcu, par “arhibīskapa” atbrīvošanu no amata, nav īpašas nozīmes. Jāpiebilst arī, ka minētā vēstule konservatīvi noskaņoto aprindās neguva lielu atsaucību. No otras puses, pozitīvais ir tai ziņā, ka notiek vismaz kaut kāda kustība, sabiedrības uzmanības pievēršana un neuzticības izrādīšana tādām personām, kurām būtu jāatbrīvo katoļu celtnes.

Bet tagad atgriezīsimies pie augstākminētās 17.septembra intervijas ar Jāni Pujātu. Ņemot vērā, ka iepriekš jau īsumā esmu izteicis savas domas par Pujatu un viņa patieso statusu, šoreiz pievērsim uzmanību attēlam, kas novietots uz plaukta Pujata aizmugurē. Tas ir tā saucamais Dieva Žēlsirdības kulta attēls. Tā kā uzmanības veltīšana šim kultam Novus Ordo reliģijā ir ļoti liela, tad arī galvenās pārdomas rakstā koncertējas tieši uz to. Tas tāpēc, ka viss ir saistīs; ja Pujats neatbilst kardināla statusam atbilstoši kanoniskajām tiesībām, tad arī maldi atrodas viņa vispārējā skatījumā uz pasauli, pazaudējot arī katoļa būtību.

Faustina Kovalska

Dieva Žēlsirdības vēstījums balstās uz šķietamām poļu klostermāsas Faustinas Kovalsakas (1905-1938) vīzijām. Viņa dzīvoja 20.gs. pirmajā pusē, galvenokārt Polijā. Faustinas vēlme kļūt par mūķeni tika īstenota 1925.gadā, kad viņa iestājās Žērlsirdīgās Jaunavas Marijas kongregācijā.  Drīzi Faustina sāka piedzīvot šķietamas vīzijas, no kurām vienā tika dota pamācība izveidot Jēzus Kristus tēlu. Vīziju ietvaros tika nodiktētas arī specifiskas lūgšanas, bet piedzīvojumus viņa aprakstīja savā dienasgrāmatā. Attēls tagad daudzviet ir atrodams gan grāmatnīcās, gan arī reliģisko lietu veikalos.

Kad šis kults nonāca pāvesta Pija XII administrācijas uzmanības lokā, primārās bažas bija nevis uz tā lūgšanām, bet gan – māsas Faustinas parādībām un to saturu.  Rezultātā Faustinas raksti tika ievietoti aizliegto grāmatu sarakstā, bet tas vairs neeksistē, jo antipāvests Pāvils VI 1966.gadā to noslēpumaini atcēla.

Nākamā “pāvesta” Jāņa XXIII laikā tieši šis kults tika aizliegts veselas divas reizes. Vispārējā Romas Izmeklēsanas sakrālā kongregācija (Sacra congregatio Romanae et universalis Inquisitionis seu Sancti Offici), kuras kompetencē tolaik bija ticības mācības lietu izmeklēšana, gan 1958.gada 19.novembra, gan 1959.gada 6.marta dekrētos nolēma, ka māsas Faustinas Kovalskas iespējamās vīzijas, kas prezentē Dieva Žēlsirdības Kultu, kā to piedāvā māsa Faustina, ir jāaizliedz.

Izmeklēšanas kongregācijas 19.novembra deklarācijā tika izvirzīti 3 punkti par šo jautājumu:

  1. nav pierādījumu par šo atklāsmju pārdabisko izcelsmi;
  2. nekādus Dieva Žēlsirdības svētkus nedrīkst ieviest;
  3. aizliegts izplatīt gan rakstus, kas proponē šo kultu tādā veidā, kā to saņēmusi Faustina, gan arī attēlus, kas saistīti ar to

Savukātrt 6.marta deklarācija arī noteica, ka tas paliek bīskapu ziņā plānot, kā tiks noņemti attēli, kas izstādīti publiskai pagodināšanai. Tas ir tiesa, ka Izmeklēšanas kongregācija tolaik bija bēdīgi slavenā modernista antipāvesta Jāņa XXIII pārraudzībā, bet, lai paturētu lietas perspektīvā, viņš tika ievēlēts tikai 129 dienas pirms pēdējās deklarācijas, t.i., 1958.gada 28.oktobrī. Visas Izmeklēšanas kongregācijas amatpersonas bija ar labu pieredzi un tobrīd pareizticīgas, turklāt tās bija iecēlis pāvests Pijs XII. Sekretārs bija kardināls Džuzepe Pizardo, pro-sekretārs – kardināls Alfredo Ottaviani, bet notārs  – Mgr. Hjū O’Flahertijs. Viņi tur strādāja pirms modernistu Vatikāna II koncila.

Apšaubāmos avotos, kuri ir saistīti ar Faustinas kulta izplatīšanu, pastāv uzskats, ka Pāvests Pijs XII kaut kādā ziņā personīgi ir atbalstījis Faustinas Dieva Žēlsirdības kultu, 1956.gadā Romā esot devis svētību kulta attēlam un kardināls Ottaviani neesot spējis viņu pierunāt parakstīt vēstuli, kas noraida kultu. Pat ja tas atbilst patiesībai, oficiāls apstiprinājums  (ex cathedra) kultam nekad nav dots. Turklāt Baznīca nekad nav uzlikusi par pienākumu ticēt privātām atklāsmēm, pat ja tās ir oficiāli apstiprinātas, kā ticības apliecinājumam.

Galvenā kļūda Dieva Žēlsirdības kultā ir tā, ka tas vēstī beznosacījuma žēlsirdību. Tas sola daudzas žēlastības dāvanas, nepieminot ne grēku nožēlošanu, ne gandarījumu, neminot nevienu nosacījumu žēlastībai. Pats kulta attēls jau simbolizē kļūdu – no Jēzus punktā virs viņa vidukļa nāk ārā vienkārši stari, kas vēstī beznosacījuma žēlsirdību bez jebkādas cenas un nosacījumiem. Bet tas nav Kristus vēstījums. Tas ir kā jauns sevis glābšanas bez piepūles kulta veids.

Pr. Mihaels Sopočko
Attēla oriģinals

Kad 1933.gadā Faustina tika pārcelta uz klosteri Viļņā, viņa tur satika priesteri un viņas garīgo vadītāju Mihaelu Sopočko. Viņš dedzīgi esot atbalstījis viņas vīzijas un palīdzēja atrast mākslinieku, kurš uzgleznoja Jēzus attēlu, lai gan Faustina neesot bijusi apmierināta ar rezultātu. Oriģinālais gleznojums ir retāk izplatīts, un ir dažas strīdus situācijas ap to. Sopočko esot asi iebildis pret jebkuriem zīmējumiem, izņemot oriģinālo. Attēlā redzams ir Jēzus ar kreiso roku pie sirds, bet labo – paceltu pret skatītāju. No sirds rajona izstaro balti (nozīmē žēlastību) un sarkani (simbolizē izpirkšanas asinis) stari. Viena problēma ir tāda, ka Jēzus Svētā Sirds pati nav redzama. Cita problēma – daudzās no šīm bildēm, tostarp oriģinālajā, Jēzus rokās un kājās nav redzamas rētas vai arī tās ir ļoti blāvas, gandrīz neredzamas. No Svētajiem Rakstiem ir zināms, ka Kungs pēc savas augšāmcelšanas paturēja šīs rētas. Attēlā, kas parasti tiek izplatīs, rētas ir vāji redzamas, bet tas nav oriģinālais attēls; tas ir mākslinieka Jevgeņija Kazimirska atveidojums, kurš kļuva populārs, bet to asi noraidīja Sopočko.

Turklāt Dieva Žēlsirdības kults ir centrēts ap žēlsirdību laikā, kad cilvēce virzījās arvien tuvāk, lai piepildītu Dievišķā taisnīguma kausu. Tolaik un, protams, arī šodien, problēma bija tā, ka cilvēki nebaidījās no Dieva un turpināja Viņu sāpināt. Tas, ko viņiem vispirms vajadzēja dzirdēt, ir par Viņa taisnīgumu. Bet Dieva Žēlsirdības kults bija ideāls viltus vēstījums, lai noticētu, ka cilvēks var saņemt Dieva žēlsirdību pat tad, ja tas paliek savos grēkos – pamācot viņus pat “pielūgt” Viņa žēlsirdību. Faustinas dienasgrāmatas 374.lapā pat tiek apgalvots, ka tās dvēseles, kuras nepielūgs Viņa žēlsirdību, būšot pazudinātas uz mūžiem. Tāpēc arī māsas Faustinas raksti, kas 2007.gadā publicēti angļu valodā, ir iemesls bažām. Turpmāk  daži piemēri un analīze

Faustina apgalvo, ka 1936.gada 2.oktobrī viņai parādījās Kungs Jēzus un teica: “Tagad es zinu, ka tu Mani mīli nevis par piešķirtajām žēlastībām vai dāvanām, bet gan tāpēc, ka Mana griba tev ir tuvāka par dzīvību. Tāpēc es savienojos ar tevi tik cieši, kā ar nevienu citu radību” (288.lpp).  191. lappusē “Jēzus” viņai saka: “Tevis dēļ es aizturēšu roku, kas soda; tevis dēļ es svētīšu Zemi.” Līdzīgi arī citā lapaspusē, tad viņš teica: “Es redzu tavu mīlestību tik tīru, tīrāku par eņģeļiem, un vēl jo vairāk tāpēc, ka tu turpini cīnīties. Tevis dēļ es svētīju pasauli” (400 lpp.).

Pirmkārt, izņemot Vissvētāko Jaunavu Mariju, mēs neesam brīvi no iedzimtā grēka un līdz ar to neesam spējīgi uz mīlestību, kas ir tīrāka par eņģeļiem. Kā var ticēt apgalvojumam, ka Kungs būtu savienojies ar Faustinu ciešāk par Vissvētāko Jaunavu Mariju? Jaunava Marija bija Bezvainīgā Ieņemšana, bet viņa bija arī Dieva radība bez iedzimtā grēka no paša sākuma.

Nacistu karavīri iebruka Polijā pēc tam, kad Faustina paziņoja par pasaules svētīšanu – augstāk viņi dodas uz Varšavu

Kas attiecas uz pasaules svētīšanu, tas principā būt labi. Ja pasaulē būtu kaut viens īsts svētais, tad Tas Kungs dotu mums svētības par vienu īstu svēto. Tas šai gadījumā nebūtu apspriežams jautājums. Tomēr jāņem vērā, ka Faustinas “atklāsme” bija 1937.gadā, kad pasaule bija uz 2.pasaules kara sliekšņa, par ko Dievmāte jau bija brīdinājusi māsu Lūciju Fatimā.  Bija tuvu laiks, kad no Debesīm nāca šī nelaime kā sods, tomēr “Kungs” saka Faustinai, ka viņas dēļ Viņš svētīs pasauli. Tā kā arī viņas dzimtā Polija nebija neskarta no vācu iebrukuma, nešķiet ticami, ka Viņš patiesi svētīja pasauli.

“Jēzus” 1937. gada 23. maijā it kā uzrunāja Faustinu ar šādiem vārdiem: “Manas sirds mīļotā pērle”. Ir grūti iedomāties, ka Kristus kā Visuma radītājs un visa valdnieks varētu Faustinu uzrunāt tādā saharīnu valodā. Var salīdzināt, kā, piemēram, Dievmāte uzrunā māsu Lūciju vai Sv.Bernadeti.

Dieva Žēlsirdības kults Vatikāna II baznīcā ir īpaši populārs, lielā mērā patiecoties atkritējam bīskapam Karolam Vojtilam, vispirms kā Krakovas “arhibīskapam”, bet vēlāk – kā antipāvestam Jānim Pāvilam II. Šis kults ir cieši saistīts ar Vojtilu. Galvenokārt tieši viņa dēļ 1959.gada dekrēts par aizliegumu praktizēt Dieva Žēlsirdības kultu 1978.gadā tika atcelts, 6 mēnešus vēlāk viņš kļuva par “pāvestu” Jāni-Pāvilu II. Sava ilgā “pontifikāta” laikā viņš uzrakstīja garu “encikliku”, kas fokusējas tieši uz dievišķās žēlsirdības kultu un noteica svētku dienu šī kulta godināšanai. 2000.gada 30.aprīlī Faustinas “kanonizācijas” laikā Vojtila paziņoja, ka otrā svētdiena pēc Lieldienām turpmāk tiks saukta par Dieva Žēlsirdības svētdienu. 2011.gada 1.maijā “Dieva Žēlsirdības svētdienā” antipāvests Benedikts XVI “beatificēja” Jāni-Pāvilu II, savukārt 2014.gada 27.aprīlī (arī “Dieva Žēlsirdības svētdienā”) antipāvests Franciks minēto personu “kanonizēja”. Dieva Žēlsirdības kults ir jaunās Vatikāna II baznīcas kults, it kā  “Debesu” apstiprinājums Jāņa Pāvila II godināšanai un viņa mācībai (un līdz ar to Vatikāna II baznīcas modernistu reliģijas apstiprinājums). Faustinai tiek teikts, ka “Dieva dzirksts, kas sagatavos pasauli Viņa Otrajai atnākšanai nāks no Polijas” (612 lpp.). Ir interpretējumi, kas tas nozīmē, ka Dieva izredzētā persona esot Jānis Pāvils II, kurš nāca no Polijas!

Majestātisks Jēzus ar Svētās Sirds attēlu un dievišķuma oreolu dod īstu svētību

Arī daudzi tradicionālie katoļi ir ietekmēti pieņemt šo pielūgsmi. Kults dažreiz tiek jaukts ar vienu no cēlākajiem Svētās Jēzus Sirds kultiem, kas balstās galvenokārt uz mūsu Kunga atklāsmēm Sv. Margaritai Marijai Alakokai 17.gadsimtā. Iespējams, tas ir vēl viens no iemesliem, kādēļ tumšie spēki vēlējās ieviest Dieva Žēlsirdības kultu, lai aizstātu autentisko Jēzus Sirds kultu. Iespējams, simboliski visprecīzākais un bagātākais Viņa attēlojums bez krucifiksa ir Svētās Sirds attēls, jo tas apkopo visu Pestīšanas teoloģiju. Viņi caurdūra Viņa rokas, Viņa kājas un Viņa Svēto Sirdi; ērkšķu vainags apņem Sirdi, kas deg mīlestībā pret cilvēku. Tā bija cena, ko Viņš maksāja, upuris, ko Viņš nesa cilvēces atpestīšanai. Viņš piedāvāja sevi savas degošās mīlestības dēļ uz mums, neskatoties uz to, ka cilvēki ir  nepateicīgi radījumi, kas sacēlās pret mūsu Radītāju. Kaut arī Viņš bija pilnīgi nevainīgs, Viņš tika pienaglots pie krusta. Līdz ar to Svētā Sirds to visu iekapsulē. Šai sakarā Izmeklēšanas kongregācija 1937.dekrētā aizrāda par jaunām pielūgsmes un kultu formām, bieži vien smieklīgām, parasti bezjēdzīgiem un negodīgiem atdarinājumiem no tādiem, kas jau leģitīmi ir nodibināti. Pamatojoties uz to, Izmeklēšanas kongregācija pāvestu Pija XI un Pija XII laikā aizliedza dažādus jaunus kultus, piemēram, Mūsu Kunga Svētās Galvas kultu, Mūsu Kunga Vissvētāko brūču rožukroni u.c.

Strādniekam līdzīgs Jēzus bez atbilstoša oreola vai sirds padara žestu vairāk kā “sveiks”, nevis svētību

Vēl viens no svarīgākajiem aspektiem šai sakarā ir tas, ka jāuzdod jautājums, vai Dievs vēlētos atklāt jaunu nodošanos uz Rožukroņa zīlītēm īsi pēc tam, kad Viņa Māte ieradās Fatimā, lai paveiktu brīnumu un cita starpā atgādinātu par nepieciešamību skaitīt Rožukroni. Tāpēc visticamāk tas ir velna imitēts Rožukroņa aizstājējs, kas joprojām tiek plaši izmantots.  Dieva Žēlsirdības kronītis, mūsuprāt, ir gudrs viltojums, kas, būdams tradicionāls tik daudzos veidos, kalpo velna mērķim panākt, lai šis pret-kults tiktu introducēts konservatīvi domājošo aprindās, kur velns cer to izmantot kā Rožukroņa aizstājēju.

Cik man zināms, tad konkrēti Dieva žēlsirdības lūgšanu saturā, jo īpaši, kronīša lūgšanā, pēc būtības nav nekas nepareizs. Tomēr ir kaut kas nepareizs, kas ieskauj šīs lūgšanas. Jāatzīst, ka ir cilvēki, kuri ir saņēmuši žēlastības, praktizējot Dieva Žēlsirdības pielūgsmi. Arī vairākus gadus atpakaļ pēc rekomendācijas es izlasīju Vatikāna II baznīcas izdotu nelielu grāmatiņu latviešu valodā par Dieva Žēlsirdības kultu un Faustinas Kovalskas dzīvi, kurā ir aprakstītas arī vairākas liecības par saņemtajām žēlastībām un piedzīvotiem brīnumiem. Tomēr tas nav rādītājs, ka kults pats par sevi noteikti ir no Debesīm. Jāņem vērā, ka Dievs agrāk vai vēlāk vienmēr atbild uz lūgšanām, ja cilvēks to dara labā ticībā. Bet vēl ir tas, ka ne obligāti visi brīnumi vai šķietamās žēlastības nāk no Dieva, jo, kā zināms no Svētajiem Rakstiem, tad arī sātans ir spējīgs darīt viltus brīnumus, lai pēc iespējas daudzus ievilinātu doktrināros slazdos.

Patiesībā augstākminētais simboliski parāda, cik bīstams ir šis kults, kas tika aizliegts pat Novos Ordo reliģijas aizsācēja modernista Jāņa XXIII laikā. Konservatīvi  noskaņotie mēģina kaut ko būvēt šīs brūkošās un izpuvušās reliģijas iekšienē, iesaistot Jāni Pujatu. Bet, kā jau minēts, Pujats kā liturģiskās komisijas sekretārs palīdzēja vadīt Vatikāna II koncila graujošo reformu ieviešanu Latvijā, neatbilst kardināla statusam un teoloģiski arī jau sen vairs nevar vadīt dievkalpojumus. Turklāt Pujats īsti neatbilst tradicionālista definīcijai šaurākā nozīmē, jo kopš Vatikāna II koncila faktiski ir vadījis vienīgi jauno Novus Ordo mises formu un salīdzinoši nesenā intervijā ar bijušo mācītāju Aleksandru Stepanovu atzina, ka Latīņu rita forma neko nedošot un ka Novus Ordo rita forma esot laba. Viena lieta ir cilvēciski kļūdīties labā ticībā, bet otra lieta – tiek prezumēts, ka cilvēkam ar vairāku gadu teoloģisko izglītību un pieredzi vajadzēja un bija jāparedz savas rīcību un tās turpmākās sekas. Dievs pieļauj herēziju sijāšanos, lai pārbaudītu cilvēkus.

Viena lieta ir, kad jautājums vēl nebija izpētīts par Dieva Žēlsirdības kultu, otra – kad tas jau bija izlemts un vērtējums publikai pieejams, bet gadiem ejot uz priekšu – ar jauniem izpētes materiāliem. Nekas no augstākminētā nav noniecinošs uzbrukums Dieva žēlsirdībai, kas ir nepiedodams grēks pret Svēto Garu. Tas nav arī noraidījums nevienai publiskai atklāsmei. Tas ir viens no spilgtākajiem piemēriem, ka, vienīgi sekojot apustuliskajai Tradīcijai un maģistērijam, ko Kristus garantēja uz Sv.Pētera klints un viņa pēctečiem, ir iespējams nenovirzīties no Patiesības ceļa. Šajos laikos tas prasa milzu upurus, ciešanas, apkārtējo izsmieklu un noraidījumu, bet katram ir jābūt gatavam būt vismaz moceklim garā.

____________________________________________________________________________

Izmantotie avoti (piezīme: norādīto avotu kopējais saturs netiek apstiprināts un neatbilst Baznīcas mācībai):

Church Reasons to Condemn the Divine Mercy Devotion, https://www.traditioninaction.org/HotTopics/f072_DivMercy.htm

Why did the Holy Office condemn the Divine Mercy Devotion in 1959?, https://novusordowatch.org/2013/10/divine-mercy-condemned/e-mercy-condemned/

Faustina Kowalska, https://en.wikipedia.org/wiki/Faustina_Kowalska

Pāvests Pijs XII par medicīnisko pētījumu un ārstēšanas morālajām robežām

1952 gada 14. septembrī pēdējais pāvests Pijs XII teica uzrunu Pirmajam starptautiskajam nervu sistēmas histopatoloģijas kongresam. Tajā pāvests runā ar zinātniekiem un ārstiem par medicīnisko pētījumu un ārstēšanas morālajām robežām, īpaši attiecībā uz jaunām izmēģinājumu metodēm, procedūrām un tehnoloģijām.

Pretēji tam, ko par šo tēmu saka antipāvests Francisks, kurš patlaban ir ieņēmis Vatikāna celtnes, kā arī absolūtais vairums pārējās viltus baznīcas garīdzniecības, piemēram, Latvijā “arhibīskaps” Stankevičs, pāvestā Pija XII mēs varam dzirdēt īstu pāvestu, īstu Kristus vikāru, kas runā Sv.Pētera balsī, kas sasaucas ar Labo Ganu (Jņ 10:27; Lk 10:16; Mt 16:19). Tā kā katoliskā Baznīca morāles jautājumos ir nemaldīga, tad arī dažādu pāvestu paziņojumi un enciklikas nevar būt pretrunā ar otru, t.i., Maģistērijs nevar būt pretrunā ar sevi. Bet, tā kā antipāvestiem nav autoritātes, tad arī nekādi viņu paziņojumi vai rīcība nav spēkā saskaņā ar Baznīcas tiesību avotiem.

Latvijas un pasaules sabiedrības masu medijos bieži apgalvo, ka potēšanās esot nepieciešama sabiedrības kopējo interešu dēļ. Šai sakarā bieži tiek pieminēta Dānija kā “paraugvalsts”. Arī raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” sērijā “Dānijas meistarklase”, ko daļēji noklausījos, kā galvenais arguments injekcijām tiek minētas sabiedrības kopējās intereses, faktiski vispār neko neminot par eksperimentālo injekciju riskiem, kas ir aprakstīti pat instrukcijās. Augstāk minētajā uzrunā pāvests Pijs XII noraida tamlīdzīgu principu par sabiedrības kopējo labumu, ja tas ir saistīts ar medicīniskiem eksperimentiem, kā maldīgu, pat ja galējais mērķis būtu cēls.

Pilns teksts angļu valodā ir iekopēts zemāk norādītajā failā PDF formātā. Ir iekrāsotas tās rindkopas, kas, manuprāt, atbilst visvairāk šodienas situācijai. Slīpraksts ir tāds pats, kā orģinālā. Pasvītrojumi ir pievienoti.

Šeit papildus jāņem vērā arī neatkarīgo žurnālistu un ārstu analīze par to, ka eksperimentālās injekcijas nav vakcīnas (vismaz ne tradicionālā izpratnē), bet gan – substances, kas saistītas gēnu terapiju, kas vismaz daļēji paredzētas arī depopulācijai. Tātad te var būt runa par kaut ko vēl nopietnāku, kā vienkārši medicīnisks eksperiments.

Medicīnas pētījumu un ārstēšanas morāles robežas (angļu val.), PDF fails

Izmantotie avoti:

The Moral Limits Of Medical Research And Treatment https://www.papalencyclicals.net/pius12/p12psych.htm

novusordowatch.org

__________________________

Piezīme – norādīto avotu kopējais saturs netiek apstiprināts

Aiz baznīcas sētas …

Lai cik savādi daudziem šobrīd tas neliktos, jau vairāku gadu garumā Dievam kalpo tie tradicionālie katoļi, kas “dievkalpojuma” laikā atrodas kaut kur aiz baznīcas durvīm (sētas). Ja es jau pirms vairākiem gadiem brīvprātīgi ne tikai fiziski, bet arī garā izgāju no nekatoliskās Novus Ordo sistēmas, kas pārņēmusi katoļu celtnes, tad šī brīža notikumi daudzus cilvēkus piespiež palikt aiz sētas pret pašu gribu. Lai kā, sirdī viņi vairāk vai mazāk vēl ir kopā ar šo sistēmu. Bet arī tas ir veids, kā Dievs pakāpeniski var izvest daudzus no šīs Babiloniskās sistēmas. Tieši eksperimentālo injekciju ļaunums ir tas, kas šobrīd daudzus ir pamudinājis vairāk domāt, meklēt vispirms Dieva prātu (patiesību), nevis- respektu no citiem cilvēkiem.

Man iziešana no Jelgavas draudzes bija sāpīga, jo pat ar visiem modernisma jauninājumiem tajā vēl salīdzinoši bija jūtamas konservatīvā gara paliekas. Lai gan, tāpat kā citās draudzēs, arī tur pieaugošā progresijā, protams, bija ienācis sekulārisma pasaules gars. Piemēram, viens no negantākajiem aktiem bija t.s. bērnu rotaļu stūrīša novietošana netālu no altāra. Saprotams, ka tādā trokšņainā vidē nav iespējams ne meditēt, ne koncentrēties uz Dievu. Nekur neko tādu agrāk nebiju novērojis. Tamlīdzīgas kliedzošas izpausmes gan draudzes iekšienē, gan visā katoļu (kā es otreiz uzskatīju) baznīcā mani tikai vēl vairāk pamudināja uz personīgiem garīgiem meklējumiem un sāku apšaubīt esošās garīdzniecības autoritāti. Laika gaitā sapratu, ka tas viss (un ne tikai) ir Vatikāna II koncila augļi – par izpostīšanas negantību svētā vietā pēdējos laikos ir pravietojis arī Daniēls Vecajā derībā. Viss sākas no garīgās iznīcības.

Foto ilustrācijai – no interneta avotiem

Svētīgus Vasarsvētkus!

Vasarsvētki ir katoļu Baznīcas 3.lielākie svētki, tie ir Svētā Gara nosūtīšanas svētki un arī Baznīcas dibināšanas svētki.

Laikā, kad Novus Ordo pārņemtajos katoļu dievnamos un apkārtējā sabiedrībā vairs nav iespējams meklēt svētku noskaņu, radīsim šos svētkus vismaz savās sirdīs, meditējot uz normāliem laikiem, kad Baznīcai vēl bija liela ietekme pasaulē.

Video ir vēltīts šiem Vasarsvētkiem. Attēlos: Svētā Pētera bazilika dažādos vētures periodos, kas mijas ar bildēm uzņemtas šodienas Vasarsvētkos.

Lai gan Sv.Pētera bazlika un katoļu celtnes šobrīd ir Novus Ordo baznīcas varā, tomēr tas viss paliek katoļu Baznīcas mantojums.

Dzīvnieku labturības morāle

Mūsdienu vegāniskās kustības savā ziņā var uzskatīt kā Dieva rīksti tai nozīmē, kas liek aizdomāties par dažādām pārmērībām. Daudz gaļas lietošana uzturā ir kaitīga ne tikai miesai, bet arī garam. Intensīvā (industriālā) lopkopības sistēma un dzīvnieku labturības pārkāpumi ir tādos apmēros, kādos nekad agrāk, kad dzīvnieki ganījās normālās saimniecībās. Šai kontekstā par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, nodarot tiem nevajadzīgas ciešanas, būtu jāuzskata arī medības izklaides nolūkos, dažādas organizētas dzīvnieku cīņas, kā arī, piemēram, t.s. vēršu “cīņu” negantā tradīcija Spānijā, kas patiesībā nav nekādas cīņas, jo pirms tam dzīvnieks tiek mērķtiecīgi brutuāli novājināts un savainots, lai matadors beigās gūtu “uzvaru”.

Kāds ir Bibliskais gars attiecībā uz morāli attieksmē pret dzīvniekiem? Īsā kopsavilkumā izsakoties to, manuprāt, ir labi atspoguļojis kardināls Henrijs Mannings, kuram bija arī liela nozīme Vatikāna I koncila norisē. Viņš teoloģiski izskaidroja arī iespēju par Antikrista parādīšanos Sv.Pētera krēslā nākotnē, kas jau sen ir piepildījies.

It is perfectly true that obligations and duties are between moral persons, and therefore the lower animals are not susceptible of the moral obligations which we owe to one another; but we owe a seven-fold obligation to the Creator of those animals. Our obligation and moral duty is to Him who made them and if we wish to know the limit and the broad outline of our obligation, I say at once it is His nature and His perfections, and among these perfections one is, most profoundly, that of Eternal Mercy. And therefore, although a poor mule or a poor horse is not, indeed, a moral person, yet the Lord and Maker of the mule is the highest Lawgiver, and His nature is a law unto Himself. And in giving a dominion over His creatures to man, He gave it subject to the condition that it should be used in conformity to His perfections which is His own law, and therefore our law (The Zoophilist, London, 1 April, 1887). Avots: Katoļu Enciklopēdija https://www.newadvent.org/cathen/04542a.htm

Saistītais temats: Zemes iedzīvotāji