Trīs tumsas dienas

Laiks, kad pasaulē tiek piedzīvota vēsturē vēl nebijusi sacelšanās pret Dievu un Viņa likumiem, tādējādi pazaudējot un atraidot Labo Vēsti, liecina, ka tuvā nākotnē ir gaidāms kaut kas īpašs. Vēstījumam par pamatu tiek ņemti arī Baznīcas vēsturnieka Īva Duponta pētījumi un apkopojums par katoļu pareģojumiem.

Dieva akts

Visiespaidīgākais aspekts Dieva rīcībā būs trīs tumsas dienas pār visu Zemi. 3 tumsas dienas, pārsvarā sākot nocross_red_sky 18.gadsimta, ir vēstījuši daudzi katoļu mistiķi, kā Anna Marija-Taidži (1769-1837), Elizabete Kanori Mora (1774–1825), Roza-Kolumba Asdente (1781-1847), stigmatizētais tēvs Pio (1887-1968), Palma Maria de Oria (-1863) no Itālijas; tēvs Nekto no Beļģijas (18.gs.); Sv.Hildegarde no Vācijas (1098-1779); Pjērs Lamī (1855-1931), Marija Baordi, Marija Martela, stigmatizētā Marija Džūlija Džaheni (1850-1941) no Francijas, abats Sv.Kolamba no Īrijas (521-597); Sv. Marija no Agredas u.c. Šis saraksts nav izsmeļošs, daudzi citi katoļu mistiķi un svētie ir vēstījuši par trīs tumsas dienām.

Baznīca mums neuzliek par pienākumu ticēt katram konkrētam pravietojumam attiecībā uz ticības (De fide) tīrību, bet mums patiesi ir pienākums ticēt, ka pareģojumi var tik veidoti pat mūsu laikos. Par to Evaņģēlijā ir teikts, ka Svētais Gars runās caur ticīgajiem vēlākos laikos. Vēl vairāk, ja identiskus pravietojumus ir veidojuši cilvēki, kas bijuši tālu šķirti gan laika, gan ģeogrāfiskā izvietojuma ziņā un kad katru konkrēto pravietojumu papildina citi pravietojumi, kuri jau ir piepildījušies, un kad attiecīgo mistiķu svētumu ir atzinusi Baznīca, mēs patiesi būtu muļķi, ja neticētu, ka attiecīgajam pravietojumam ir jāpiepildās. Tas pats ir attiecināms uz trīs tumsas dienām. Kā vēl mēs varam izskaidrot to, ka neizglītota zemniece Bretaņā runā par to pašu notikumu, ko pareģo vizionārs Vācijā vai Itālijā?

Zīmes, kas liecina par 3 tumsas dienu tuvošanos:

1) Baznīcas likumu neievērošana un noniecināšana, necieņa un izlaidība baznīcā, baznīcas apmeklētības krišanās (piezīme: šīs pazīmes tika novērotas jau 1950.gados pirms Baznīca tika krimināli uzurpēta 1958.gada konklāvā);
2) žēlsirdības un līdzjūtības trūkums pret citiem, cietsirdība, apātija, vienaldzība, šķelšanās, strīdi, bezdievība, cilvēkzinību plaukums;
3) ģimenes dzīves pagrimums: amoralitāte, laulības pārkāpums, netiklība jauniešu vidū, izlaidība modē, izvirtības popularizēšana (piemēram, ziņu portālos, pornogrāfija, praidi utt.), cilvēka interešu aprobežošanās ar ēšanu, dzeršanu, dejošanu un citām izklaidēm;
4) pilsoniskie nemieri un kari, naids pret varas orgāniem, valdību pagrimums, nekārtība augstākajās vietās, revolūcijas;
5) plūdi, sausums, neražas, neparasti laika apstākļi, virpuļviesuļi, zemestrīces, paisuma un bēguma viļņi, bads, epidēmijas, nezināmas slimības.

Brīdinājums

Tā būs pārdabiska parādība, kas notiks laikā starp tuvākajām un tūlītējām zīmēm. Šā Brīdinājuma laikā daudzi būs nobijušies par savas “gudrības” beigām un vēlēsies nomirt, tomēr pats Brīdinājums pēc savas dabas būs pavisam nekaitīgs. Tas būs pēdējaicomets Dieva žēlsirdības akts – kā pēdējā apelācija grēku nožēlošanai pirms trīs dienu soda un 3/4 cilvēku populācijas iznīcināšanas.

Laikā, kad nedzimušu bērnu slepkavība un Sodomas grēks ir kļuvis respektabls un dažkārt legāls un kad mantkārība, elku kalpība, okultisms un bezdievība ir kļuvusi par sabiedrības ikdienu, mums nav jābrīnās, kāpēc Dievs gatavojās sodīt cilvēci. Līdz tam laikam kari un revolūcijas jau būs izraisījuši lielu bojāgājušo skaitu, un komunisms būs uzvarošs, bet tas viss būs nekas, salīdzinot ar bojāgājušo skaitu, ko izraisīs trīs dienas.

Stigmatizētā Marija Džūlija Džaheni no Bretaņas (Francija), kura savā laikā labprātīgi pieņēma ciešanas par Baznīcu un kura Baznīcai ir pazīstama ar visdetalizētāko izklred_raināstu par trīs tumsas dienām, cita starpā 1882.gadā saņēma atklāsmes no Debesu spēkiem par zīmēm (brīdinājumiem) gada pirmajos mēnešos pirms trīs dienu soda, lai izvērtētu, vai liels skaits atgriezīsies ticībā: tas nebūs ne vasaras kulminācijas laikā, ne gada garāko dienu laikā, ne gada beigās, bet – vēl īso dienu laikā. Kādā dienā Francijā uz četrām stundām no pusdienlaika līdz pulksten četriem Saule piedzīvos ko līdzīgu, it kā valkājot sēru plīvuru. Tā tiks aptumšota un nedos gaismu – neviens uz zemes nekad nevarētu iedomāties piķa melno tumsu, kad nebūs iespējams uztver mazāko objektu, tomēr šī tumsa vēl neizraisīs bojājumus. Vēl ir gaidāma viena diena tumsas ar nepārtrauktu elektrisko vētru un zibens izraisītiem lieliem bojājumiem daļā Bretaņas. Tad kādā sestdienā ap pulksten pieciem, sešiem Bretaņas rietumos ap 45 minūtēm ir gaidāms sarkans asins lietus; tas ir dabas fenomens, kas vēsturiski dažkārt ir atkārtojies.

Tūlītējās zīmes un tumsa

Aukstā ziemas naktī vējš svilpos un auros. Zibens un pērkons ar bezprecedenta spēku satricināsvolcano_lightning Zemi. Visa zeme sašūposies, debesu iemītnieki tiks iztraucēti. Tas būs trīs tumsas dienu sākums. Daži cilvēki, īpaši bērni, pirms tam tiks paņemti uz Debesīm, lai pasargātu no šo dienu šausmām. Katrs dēmons, katrs ļaunais gars tiks atbrīvots no elles un klīdīs, plosīsies pa zemi. Notiks baisas un spokainas parādības. Daudzi nomirs vien no lielām bailēm.

Kolīdz tiek pamanītas šīs zīmes, jārīkojas sekojoši. Iet iekštelpās, aiztaisīt aizkarus, ar lipīgu papīru aizlīmēt atveres ap logiem un durvīm. Neatbildēt uz saucieniem no ārpuses, neskatīties logos vai arī jūs mirsiet uz vietas – Dieva dusmas ir DSC_1752varenas un neviens tās nedrīkst mēģināt ieraudzīt. Iedegt svētītās vaska sveces; nekas cits nedos gaismu, izņemot svētītās vaska sveces. Nekas nespēs sveces nodzēst ticīgo mājās, taču neticīgo, bezdievju un zaimotāju mājās tās nedos gaismu. Vienas svētītās vaska sveces pietiks visai šai elles naktij. Apslacīt mājokli ar svētīto ūdeni, īpaši, durvju un logu tuvumā – ļaunie gari baidās no svētītā ūdens. Svētī sevi ar to un svaidi savas piecas maņas ar to: acis, ausis, degunu, muti, rokas, kājas un pieri. Turēt pie rokām pietiekamu daudzumu dzeramā ūdens, un, ja iespējams, arī pārtiku (bet uz trīs dienām jūs var dzīvot arī bez ēdiena). Nomesties ceļos krucifiksa un Jaunavas Marijas svētbildes priekšā, nemitīgi lūgties ar izstieptām rokām vai pazemīgi uz grīdas. Veikt nožēlas, ticības, cerības un žēlsirdības aktus. Pats galvenais, skaitīt rožukroni un meditēt uz sāpīgajiem noslēpumiem.

Trīs tumsas dienas būs ceturtdienā, piektdienā un sestdienā: Vissvētākā Sakramenta, Krusta un Dievmātes dienās. Ticības aizstāvji tiks aizsargāti no debesīm” (Atkāsme Marijai Džūlijai Džaheni 1884.gada 4.janvārī)”. Būs trīs dienu fiziskā tumsa – 3 dienu naktis un divas dienas, nakts būs turpmākā.

Trīs tumsas dienu laikā neko nevarēs redzēt, gaiss būs pārņemts ar sērgu, kas prasīs galvenokārt reliģijas ienaidniekus, bet ne tikai. Indīgas gāzes piepildīs gaisu, visur būs dzirdamas žēlabas un raudas. Šīs tumsas laikā dēmoni ieņems vispretīgākos izskatus. Viscaur gaisā būs dzirdamas šausmīgas lamas. Nebūs iespējams izmantot nevienu cilvēka veidotu gaismas ķermeni, izņemot svētītās vaska sveces. Liels kārdinājums būs, kad ārpusē vai aiz durvīm būs dzirdami mīļoto cilvēku vai draugu saucieni pēc palīdzības, tomēr tie nebūs tuvinieki, bet gan dēmoni, kas imitēs tuvu cilv3-days-of-darkness-three-days-of-darknessēku balsis, lai izvilinātu kādu soli ārpusē. Cilvēki, kas atradīsies ārā, vai tas, kurš ziņkāres dēļ atvērs logu vai durvis, lai paskatītos ārā, vai izies no mājas, mirs uz vietas.

Trīs dienu soda laikā mākoņi, sarkani kā asinis, slīdēs pār debesīm. Pērkona rīboņa satricinās zemi un draudošs zibens saspers vagas mākoņos, sezonas laikā tas parasti nekad nenotiek. Zeme tiks satricināta līdz pamatiem. Jūra cels trokšņainus viļņus, kas apklās kontinentu. Uguns līs no debesīm, visas lielās pilsētas tiks iznīcinātas. Neticīgie sadegs zem klajas debess kā izkaltusi zāle. Zeme tiks nomocīta, tā izskatīsies kā liela kapsēta. Arī sarkans lietus kristīs no gaisa, kas sarecējušā stāvoklī vēl paliks septiņas nedēļas pēc trīs dienu soda. Visi Baznīcas ienaidnieki, zināmie vai nezināmie, iznīks, izņemot dažus, kurus Dievs drīzumā pievērsīs ticībai. Neviens neizbēgs no šo dienu šausmām. Trīs ceturtdaļas cilvēku populācijas tiks iznīcinātas, vairāk vīrieši nekā sievietes. Zeme paliks kā plaša kapsēta. Ļauno un taisnīgo ķermeņi klās zemi.

Norādes Svētajos Rakstos

Citāti tiek ņemti no Baznīcas akceptētas katoļu Bībeles (REAL Douay-Rheims):

  • “Bet tūlīt pēc šā laika posta saule aptumšosies, mēness nedos savu gaismu, zvaigznes kritīs no debesīm un debess drbiblehdrstiprumi kustēsies.” (Mt. 24:29)
  • “Un es redzēju, kad viņš atvēra sesto zīmogu, un, lūk, tika izraisīta liela zemestrīce, saule tapa melna kā saru maiss, un viss mēness tapa kā asinis, zvaigznes no debesīm krita uz zemi, kā vīģes kokam, stipra vēja kratītam, krīt zaļas vīģes. Un debess savēlās kā grāmata, ko saloka kopā, un katrs kalns un salas tika izkustinātas no savām vietām.” (Atklāsmes 6:12-14)
  • “Saule un mēness tiek aptumšoti, un zvaigznes ir pazaudējušas savu spožumu.” (Joēla 3:15);
  • “Un tam ir jābūt tajā dienā, saka mūsu Kungs Dievs: Saulei jānoriet jau pusdienas laikā, un Es padarīšu zemi tumšu gaišajā dienas stundā” (Āmosa 8:9);
  • “9 Lūk, mūsu Kunga dienai ir jānāk, briesmīgai, ar dusmām un ar karstu bardzību, lai padarītu zemi par tuksnesi un iznīcinātu tajā esošos grēciniekus. 10 Jo debesu zvaigznes un viņu spožums neizpaudīs savu gaismu: saule uzlecot aptumšosies, un mēness nedos savu gaismu.”  (Jesajas 13:9-10) u.c.
  • Līdzīgi trīs dienu tumsa lokāli ir piedzīvota arī Vecās derības laikos Ēģiptes zemē : “21 Un mūsu Kungs sacīja uz Mozu: Izstiep savu roku pret debesīm, un lai ir tumsa pār Ēģiptes zemi, tik bieza, ka tā ir sataustāma.” 22 Un Mozus izstiepa savu roku pret debesīm: un tika izdarīta briesmīga tumsa visā Ēģiptes zemē trīs dienas. 23 Neviens cilvēks neredzēja savu brāli, ne arī pārvietojās no savas vietas, kur viņš bija; bet kur vien Izraēla bērni bija, tur bija gaisma.” (Izceļošanas 10:21-23)

Ko darīt šodien?

IZPLATĪT VĒSTĪJUMU. Tie, kuri ticībā izplatīs vēstījumu, tiks aizsargāti, bet zobgaļi, skeptiķi un tie, kas noraida ziņu, jo baidās, neizbēgs no soda. Palikt žēlastības stāvoklī, apmeklēt Svēto Misi (piezīme: patlaban tas nav iespējams lielākajai daļai īsto katoļu saistībā ar pareģoto Baznīcas aptumsumu). Lūgties un skaitīt rožukroni katru dienu. Iegūt dažas bišu vaska sveces, kas svētītas no īstā tradicionālā sankcionētā priestera vienībā ar pāvestu Gregoriju XVII un viņa pēctečiem. Lūgties par Patiesās Baznīcas brīvību un triumfu. Liegt sev kādas leģitīmas izklaides un izpriecas – daudzi svētie, kas ir pareģojuši trīs dienu sodu, uz to uzstāj.

Dzīve jaunajā laikmetā

Kad viss liksies pazaudēts un bezcerīgs, kad smagais pārbaudījums būs beidzies, saule  atkal uzausīs un spīdēs kā pavasarī pār attīrīto zemi. Dažas tautas pilnībā pazudīs un zemes āriene tiks mainīta. Vairāki pravietojumi teic, ka Sv.Pēteris unSt.PaulSt.Peter Sv.Pāvils nokāps no debesīm, sludinot visā pasaulē, un jauno pāvestu iecegreat_monarchls Sv.Pēteris. Dažādas antikatoliskās zemes, kā Krievija, Anglija un Ķīna nāks pie Baznīcas. Tiks atjaunotas monarhijas, bet demokrātijas un republikas būs pagātnes lieta. Tāpat jau vairākus gadsimtus pastāv pareģojumi (pat pirms Lielās Franču revolūcijas) par Lielo Katoļu Monarhu, svētu vīru, ar kura palīdzību tiks izplatīta katoļticība pasaulē un atjaunota Francijas monarhija. Cilvēki atgriezīsies pie lauksaimniecības, un vairs nebūs lielā biznesa un milzu rūpnīcas, kas grauj cilvēku dvēseles, ti282600889603534393._szw1280h1280_omēr aptuveni trīs gadus pēc trīs dienu soda būs pārtikas deficīts un grūta dzīve. Būtiski samazināsies slimības. Būs daudz neprecētu sieviešu, kas iekļausies reliģijas ordeņos kā klostera māsas. Kopumā tas būs īstas ticības un brālības laikmets ar lielu labklājību un savstarpēju uzticību.

Tomēr pravietojumi liecina, ka šis “zelta laikmets” nebūs pārāk ilgs. Mateja evaņģēlijā par šo sesto Baznīcas periodu ir pravietots: “Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals” (Mt. 24:14). Evaņģēliju (Labo Vēsti) vienmēr ir sludinājusi tikai nemaldīgā Baznīca vienībā ar likumīgo pāvestu, Sv.Pētera pēcteci. Tas, ko mūsdienās sludina protestantisms, viltotā “katoļu” baznīca, sektas u.c. herētiķi, ir sagrozīts evaņģēlijs un puspatiesības. Pēc trīs dienu soda Evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē tām tautām, kuras vēl būs palikušas un būs gatavas labprātīgi nākt pie Baznīcas.

Trīs tumsas dienas nav katastrofa – cēlonis, kas noved pie trīs tumsas dienām, ir katastrofa.

Piezīme: šim vēstījumam par 3 tumsas dienām nav nekā kopēja ar tādiem Baznīcas neakceptētiem un viltus “vēstījumiem” kā Medžugorje, Garabandala, Stefano Gobbi, Faustina, Beisaida u.c. falšām parādībām.

Komunisma/sociālisma triumfs

Katoļu pareģojumi liecina par komunisma uzvaru visā pasaulē pirms noliktā laika (piemēram, Baznīcas pilnībā apstiprinātie Fatimas Dievmātes vēstījumi). Tomēr uz īsu laiku. Tad sekos kosmisks fenomens (Trīs tumsas dienas), kas iznīcinās komunismu.

Saskaņā ar teoriju un reālo praksi komunisms/sociālisms mūsdienās valda pasaules mērogā. Citiem vārdiem sakot, sociālismam ir vadošā loma, un sabiedrību ir pārņēmis kļūdains priekštats par vienlīdzību (jebkura kultūra/ticība nav labāka par kādu citu), kā arī sabiedriskais viedoklis ietver reliģijas nozīmes samazināšanu līdz minimumam. Aktuāla ir brīvās mīlestības (brīvais sekss, izlaidība, mīlestība uz amorālo un pārejošo) kultivēšana, ģimenes sagraušana (mātes, bērnu izņemšana no mājām), sekulāra izglītība, materiālisms, augļošanas banku sistēma, kā arī pilnīga īstās Katoļu Baznīcas apspiešana. Kā komunismu raksturojošs faktors ir arī sabiedrībā popularizētais, t.s., sociālais (labklājības) evaņģēlijs – cilvēkiem nav tik svarīgi tas, kam cilvēks tic (viņa iekšējais dvēseles stāvoklis), bet tie vairāk cilvēku vērtē pēc darba, t.i., cik daudz viņš materiāli/sociāli atbalsta citus cilvēkus, kā arī tos vairāk saista kādas personas “harizmātiskums”(jēdziens, ko bieži lieto modernajā sabiedrībā), kam bieži vien ir tumsas spēku iedvesma.  “Vienkārši esiet labi” – tā īsumā var raksturot valdošo privilēģiju sabiedrībā; “nav būtiski, kādai konfesijai piederēt” – ļaunuma teorija, uz ko faktiski balstījās arī Māte Terēze līdz ar viltus “katoļu baznīcu”.

Haoss ar nelegālajiem migrantiem (nevis bēgļiem) ir izdevīgs gan kontrabandistiem, kas gūst tiešu labumu, gan pasaules globālajai varai (ēnu valdībai), kas ir spekulatīvā kapitāla turētāji – kapitāla, kas iet pāri valstu robežām, lai to nekas nekavētu spekulēt – pirkt un pārpirkt un uz tā “uzvārīties”. Lai tas notiktu, viņiem ir nepieciešamas vājas valstis, pakalpīgas valdības un etniski vai reliģiski sašķelta sabiedrība, kas nevar vienoties par pretestību globālā kapitāla sistēmai.

communist-gift

Antipāvests Francisks saņēma šo zaimojošo dāvanu (komunistu āmuru un sirpi) ar smaidu no Bolīvijas prezidenta viņa Dienvidamerikas ceļojuma tūrē.

Kā to panāk? Vispirms kādas valsts pamattautu, piemēram, latviešus piespiež uz ekonomisko trimdu, vietējos resursus, uzņēmumus, zemi, mežus un bankas pamazām privatizē un izpārdod ārzemju kapitālam, lai vietējiem nekas nepiederētu. Tad ieved bēgļus, sākumā nedaudz… tad arvien vairāk un vairāk. Tas ir tautu, reliģiju, kultūru un rasu sajaukšanas plāns. Padomju Savienībā līdzīgi darīja Staļins – deportējot veselas tautas, tikai tas bija vairāk ar tiešiem, fiziskiem līdzekļiem un vardarbību. Tagad tas tiek panākts ar rafinētākiem un izsmalcinātākiem līdzekļiem, bet etniski, kulturāli un reliģiski sašķeltu pūli vieglāk valdīt – tie nekad ne par ko nespēs vienoties! Šim nolūkam, piemēram, kalpo arī izvirtības izplatīšana sabiedrībā, gender teorijas ieviešana un praidi, ezotērika, t.s. new age kustību aktivizēšanās utt., turklāt tie novērš uzmanību no galvenās problēmas. Tāda ir globalizatoru jaunā sistēma – Jaunā Pasaules Kārtība (NWO) un globālais tirgus (iespējams, to varētu salīdzināt ar Atklāsmes grāmatā minēto Lielo Bābeli, visas zemes netikļu un negantību māti), un šī sistēma ir apzināti veidota vairākus gadsimtus līdz nemanāmi rhrfxkiefiltrējusies visās dzīves sfērās, sākusi eksistēt patstāvīgi un kļuvusi par masu dzīvesveidu un vērtībām. Šāda materiāli domājoša, mentāli šķelta un morāli pagrimusi sabiedrība ir ideāls komunisma triumfu raksturojošs faktos.

Arī masonisma (kas ir viens no NWO veicinātājiem) īstais un  nepārprotamais mērķis ir komunisma/sociālisma revolūcija. Lielākā daļa cilvēku domā, ka komunisms ir ideoloģija, kas veltīta strādnieku šķirai un nabagiem. Tā, protams, ir neticami veiksmīga viltība, kurai savulaik izdevās manipulēt miljonus.

No ekonomiskā aspekta komunisms ir monopols pār visu, ieskaitot, domas, ko īsteno “valsts”. Komunisms tiek veltīts tam, lai koncentrētu visu bagātību un varu centrālo banku kartelim (Rotšildiem, Rokfelleriem un sabiedrotajiem), maskējoties kā valsts varai. Komunisma gadījumā valstij pieder korporācijas, bet baņķieriem pieder valsts, savukārt kapitālisma gadījumā baņķieri kontrolē korporācijas un korporācijas kontrolē valsti. Abos gadījumos ir monopola kapitālisms ar pieaugošu politisko un kultūras monopolu Rietumos, kas līdzīgs Padomju Krievijai. Centrālo banku kartelis ir galvenais monopols. Valstis ir tikai šī karteļa aizsegs. Tam pieder gandrīz globāls monopols pār valdību kredītu. Tā mērķis ir to pārvērst par monopolu pār visu – politisko, kulturālo, ekonomisko un reliģisko. Vienas pasaules valdība ir plānota kā Rotšildu un sabiedroto monopols ar komunistisku režīmu.

Jebkura ideoloģija, kura veicina bagātības un varas koncentrēšanu “valsts” rokās, ir komunisms citā aizsegā. Tādas ideoloģijas kā sociālisms, liberālisms, fašisms, ciosnisms un feminisms īstenībā ir tikai komunisma priekšpuse (aizsegs), un tās organizē un finansē centrālo banku kartelis (pasaules ēnu valdība). Arī Kārļa Marksa kā ēnu valdības aģenta marksisma “zinātniskā” teorija bija tikai kā aizsegs Rietumu lielbagātnieku plāniem.

Sv.Malahija “Ziedu zieds” kā pēdējais pāvests pirms pasaules beigām

Sv.Malahija_pargojumu_pedeja_dala

Saraksta pēdējā daļa

St_MalachySv. Malahijs (1094-1148) bija Īrijas svētais un Armagas arhibīskaps, kurš izcēlies ar viņa labestību, pazemību, paklausību un pieticību. Viņam ir piedēvēti daudzi brīnumi, ieskaitot levitāciju, dziedināšanu un gaišredzību, viņš daudz rūpējās par trūkmcietējiem, stādīja ābeles visā Īrijā bada laikā, atjaunoja garīdzniecības disciplīnu, grēkusūdzes un iesvētīšanas praksi, ieviesa romiešu dziedājumus liturģijā utt. 1139.gadā viņš devās uz Romu, lai sniegtu pārskatu par lietām viņa bīskapijā pie pāvesta Inocenta II, kā arī lai saņemtu pāvesta sūtņa amatu. Pāvests viņu esot uzņēmis ar lielu prieku kā paša Dieva sūtītu. Romā viņš redzēja vīziju, kuru pierakstīja uz papīra,  atspoguļojot vēl vismaz 112 Romas pāvesta amata ieņēmējus, sākot ar Celestīnu II, kuri valdīs līdz Pēdējai Tiesai. Sv. Malahijs nevienu nenosauca konkrētā vārdā, bet veltīja tiem šifrētus apzīmējumus, moto latīņu valodā. Šie apzīmējumi pārsvarā atbilst vārdam, dzimšanas vietai, ģerbonim vai kādiem būtiskiem dzīves gadījumiem pirms pāvesta amata. Saraksts pēc vairāk kā 400 gadiem atklātībā nāca 1590.gadā.

Pretēji plaši izplatītai propagandai sociālajos tīklos jāņem vērā tas, ka Sv.Malahijs savus pareģojumus attiecināja gan uz likumīgiem pāvestiem, gan arī antipāvestiem, kuri uzurpējuši pāvesta troni un kuri Baznīcas vēsturē ir bijuši pat vairāk par 40. Tāpēc arī pašreizējais  antipāvests Francisks kļūdainianti-pope-francis-menorah tiek propagandēts kā pēdējais “pāvests”, piedēvējot Sv.Malahija pareģotajam Petrus Romanus. 1989.gadā Gerijs Džefre (nav daudziem pazīstams) kādā informatīvā izdevuma rakstā „Polijas komunistiskā partija slavē „pāvesta” izvēli” aprakstījis, ka pirmdienas 16.oktobra vakarā televīzijā translēja john paul IIbaisās jaunā poļu „pāvesta” Karola Vojtilas jeb Jāņa Pāvila II ainas. Viņš bija izgaismJPIIots ar prožektoriem noraizējušos romiešu priekšā, bet augšā bija pilnmēness. Ļaunu vēstošā aina bijusi kā atgādinājums par Ronkalli kā Jāņa XXIII parādīšanos balkonā 1958.gada 28.oktobra vakarā. Tiem, kuri ir tuvi ar Sv.Malahija pareģojumiem par pāvestiem un antipāvestiem šī sliktā zīme atsauca atmiņā viņa seno pareģojumu De medietate lunæ („No mēness vidus” , bieži tulkots kā „No puses mēness”).

Kā savos izdevumos komentējis ievērojams Baznīcas vēsturnieks un pētnieks Īvs Duponts un kas saskan arī ar mūsu viedokli par 4390dc81b38vguxme7crossSv.Malahija pareģojumu De medietate lunæ („No mēness vidus”), mēness bibliskā nozīme ir pasaulīgā valstība vai laicīgs ordenis. Tāpēc šī pāvesta amatu ieņemošā persona(-s) ir attiecināma uz to, kas ir iecelta no to „kardinālu” vidus, kuri galvenokārt ir ietekmēti no pasaulīgām idejām (piemēram, sociālais vai labklājības evaņģēlijs utt.), viņš tiek iecelts laikā, kad sātana (pasaules valdnieka) spēkiem ir faktiskā vara pār visu pasauli ar to slepeno valdību, tādējādi ietekmējot pāvesta vēlēšanas, un līdz ar to ieceltais „pāvests” patiesībā ir pasaules antikrista valdības aģents. Tādējādi, mūsuprāt, šo Sv.Malahijaliveleak-dot-com-5a1d98cffcdb-vatican_lightning pravietojumu viegli var attiecināt uz šo pilnīgo tumsas ēru ar Jaunās pasaules kārtības antipāvestu starpniecību, kuri ir aptumšojuši slēpto pāvestu trimdā un ieviesuši destruktīvās izmaiņas Baznīcā. Albino Luciani jeb antipāvests Jānis Pāvils I nāca uz skatuves laikā, kas varētu būt antipāvestu personu vidus šai john-paul-i-murder-masonļaunuma periodā; parasti viņu ir attiecinājuši kā „mēness pāvestu” vai nu tādēļ, ka viņa vārds sākas ar pirmajiem diviem burtiem no vārda “lunæ” vai arī tādēļ, ka viņš „valdīja” tikai 33 dienas, t.i., nedaudz vairāk par vienu mēness fāzi. Tomēr bez Īva Duponta tikai daži vēl ir saistījuši „pāvesta” pareģojuma draudošo blakusnozīmi. Lai kā, attiecībā uz Sv.Malahija sarakstu par pagātnes, tagadnes un nākotnes Sv. Pētera Krēsla turētājiem un pretendentiem parasti netiek pievērsta uzmanība tam, ka ir vēl divi moto ar „mēness” apzīmējumu, no kuriem vēl viens Luna Coſmedina („Mēness pār Kosmedinu”) apzīmē antipāvestu Benediktu XIII (1394-1424). Kaut arī patlaban nav iespējams pilnībā izprast šo beigu pareģojumu nozīmi attiecībā uz mīklaino saukli „No mēness vidus” dievbijīgais mistiķis Sv.Malahijs, iespējams, brīdināja Baznīcu par nevis vienu, bet vairākiem antipāvestiem rindā beigu laikos, ko var attiecināt kopš 1958.gada sākot ar Jāni XXIII un beidzot ar pašreizējo Francisku.

Pāvests Gregorijs XVII, kura 31 gada trimdas pontifikāts zem pastāvīgas kontroles un spaidiem De medietate lunæ periodā ilga no 1958.gada līdz fr-khoat-meeting-with-pope-gregory-xvii-6-14-88-rome1989.gadam (viņu visu laiku kļūdaini pazina kā Dženovas kardinālu) saskaņā ar  Sv.Malahiju ir raksturots kā Paſtor & nauta („Gans un Jūrasbraucējs”). Džuzepe Siri piedzima 1906.gada 20.maijā, tas ir, 400 gadus pēc Kristofora Kolumba nāves 1506.gada 20.maijā. Kā zēns viņš jutās neatvairāmi vērsts uz priesterību un 12 gadu vecumā iestājāsi100357478._szw480h1280_ seminārā. Pāvests Pijs XII viņu iecēla par Dženovas arhibīskapu jau 40 gadu vecumā un padarīja viņu par jaunāko kardinālu tikai 53 gadu vecumā. Pateicoties viņam, Dženovas osta tika pasargāta no vācu bombardēšanas, kara laikā kā kardināls viņš organizēja zupas virtuves, paveica citas nozīmīgas lietas. 1958.gadā Itālijā bija tik ļoti jūtama kardināla Siri ievēlēšana par Romas pāvestu, ka Sv.Malahija aprakstītais Paſtor & nauta („Gans un Jūrasbraucējs”) bija vispārīgi attiecināts uz izcilo Dženovas arhibīskapu. Piejūras pilsēta bija viņa mūža mājas, kur viņš dzima kā piestātnes darbinieka dēls. Tā bija visnozīmīgākā jūras osta valstī un dzimšanas vieta tādiem slaveniem jūras kapteiņiem kā Kristofors Kolumbs, Džovanni Andrea Doria, Džovanni Kaboto. 1955.gada 12.decembrī Džuzepe Siri kā Dženovas kardināls no jauna konsekrēja Sv.Stefana baznīcu, kur tika kristīts arī Kristofors Kolumbs. Viņa ekselence norīkoja uz 1000 gadu vecās baznīcas rekonstrukciju, kas tika sabojāta Otrā pasaules kara bombardēšanā. 1954.gada jūlija pirmajā reisā ar transatlantisko laineri “Kristofors Kolumbs” kardināls Džuzepe Siri iesvētīja gan kuģi, gan tā kapelu. Brauciens beidzās Ņujorkā ar svēto misi Sv.Patrika katedrālē. Ņujorkas bīskaps Pernicone Sv. Misē atzīmēja, ka laineris katoļiem simbolizēja “ticību, ko lielais dženovietis Kristofors Kolumbs atnesa šai valstī pirms 462 gadiem“.

Nākošais Sv.Malahija hronoloģiskais ieraksts Flos florum (“Ziedu zieds”) ir attiecināms uz pašreizējo 1991.gadā 3.maijā slepenā konklāvā (kas tika sasaukts 2.maijā) Romā ievēlēto likumīgo pāvestu Gregoriju XVIII,  kurš ar augstu ticamības pakāpi varētu būt pēdējais pirms pareģotā trīs dienu Dievišķā soda. Domājams, tā  nav nejaušība, ka  Sv.Malahija De medietate lunæ perioda apzīmējums seko tieši šim pēdējam pāvestam, norādot uz to, ka viņa ievēlēšanas laiks ir šā ļaunā Baznīcas aptumsuma posma aptuvenais vidus. Ir labi pazīstams 15.gs. Franciskāņu ordeņa Sv. Jāņa Kapistrana pareģojums, kurš, atsaucoties uz Sv.Malahiju, par pēdējā laika pāvestu rakstīja: „Šie cilvēki mirs no bada, kad viņš tiks iecelts (kardināls?), kurš dalīsies un dos nabagiem. (Ziedu zieds)”. Citāts ir atrodams Fr. Geralda Kalletona populārajā 1941.gada katoļu grāmatā “Pravieši un mūsu laiki”, kur Fr.Kalletons iekavās ir ielicis savu komentāru „kardināls?”. Mūsuprāt, „cilvēki mirs no bada” nozīmē, ka viņi nesaņem pārdabisku žēlastību no shizmatiķu (protestantu, Vatikāna II sektas) viltotajiem „sakramentiem”, kā arī herēziju indēm desmitiem gadu kopš masoniskā apvērsuma Vatikānā. 1988.gada pavasarī pāvests Gregorijs XVII iecēla 1) likumīgus kardinālus, ieskaitot kardinālu Kamerlengo, dodot viņiem pavēli 2)iecelt pēcteci, ja viņš pēkšņi nomirtu, kas, kā jau minēts, izdevās, turklāt tiesības ievēlēt Romas pontifikātu ir vienīgi un personiski likumīgiem kardināliem. Sv. Kapistrana pravietojumā teiktais “dalīsies un dos nabagiem”, šķiet, nozīmē to, ka tas ir tiem nedaudzajiem ar patieso un nevainīgo, bērniem līdzīgo sirds vienkāršību, kuri iegūs nebijušas debesu žēlastības kā atlīdzību par viņu nelokāmo uzticību Kristus dievišķajiem solījumiem līdz ar Viņa Baznīcu un tās kalpu pāvestu.

Baznīca ir vajāta visos laikos – kā no iekšpuses, tā arī ārpuses, pat tad, kad viduslaiku periodā Dievs tai dāvāja lielu ietekmi. Taču mūsdienās ar nedaudzo katoļu (patieso kristiešu) atlikumu tā piedzīvo lielāko krīzi un ciešanas vēsturē. „Baznīca tiks sodīta, jo vairums viņas dalībnieku, mazie un lielie, kļūs ļoti perversi. Baznīca grims arvien dziļāk un dziļāk līdz liksies, ka tā ir iznīcināta, un Pētera pēctecība un citi 1335-800aizstāvji ir izgaisuši. Bet pēc tam tā uzvarām vainagoti tiks celta godā visu ticīgo priekšā” (Nikolajs no Fluhas, 15.gadsimts). Pēc trīs tumsas dienu soda, kad Debesu spēki iznīcinās Dieva un Kristus Svētās Baznīcas pretiniekus, katolicisms atkal uzplauks. Tomēr saskaņā ar katoļu pareģojumiem šis periods, kad Baznīcai visā pasaulē tiks dota liela vara un ietekme, netiek pareģots pārāk ilgs. Arī Sv.Malahija sarakstā paliek pavisam maz līdz pēdējam pāvestam Petrus Romanus, par kuru Sv.Malahijs raksta: “Pēdējās Svētās Romas Baznīcas vajāšanās sēdekli ieņems Romas Pēteris, kurš ganīs savas avis cauri daudzām ciešanām. Bet, kad tas tiks pabeigts, pilsēta uz septiņiem pakalniem tiks iznīcināta un briesmīgs tiesnesis tiesās savu tautu. Beigas” “Ārpus Katoļu Baznīcas nav pestīšanas”, gadsimtiem brīdinājuši Baznīcas svētie, un šī patiesība ir apstiprināta Baznīcas tiesību avotos.

Sv.Hildegardes pareģojums par komētu (trīs tumsas dienu ietvaros)

Mēs esam informēti par 1500 pēdu asteorīdu, kas lidos garām3-days-darkness-st-hildegard-prophecy-comet Zemei šodien 26.01.2015. Tomēr ir visai iespējams, ka asteorīds šķietami tuvā nākotnē tiks izmantots kā Debesu spēku instruments pasaules izpelnīto Trīs tumsas dienu ietvaros.

“komēta nāk..” (Sv. Hildegarde, 1179.gadā)

Prezentācija – palielinot  prezentācijas ekrānu labajā stūrī pie katras bildes lasāmi attiecīgi Sv.Hildegardes pravietojumi,

Fiziķa, NASA astrounauta komentārs

Mātes Terēzes un viņas organizācijas ēnas puse teorijā un praksē

Romas Katoļu BaznīcaAnjeze Gondža Bojadžiu, pasaulē pazīstama kā Māte Terēze (turpmāk – Terēze),  ir pazīstama ar Žēlsirdības misionāru  reliģiskā ordeņa dibināšanu, kļūstot slavenai ar darbu Kalkutas nabadzīgo, slimo un mirstošo iedzīvotāju vidū. Viņa, kuras vārds ir kļuvis par sinonīmu nesavtīgai rīcībai un labdarībai, tiek uzskatīta kā ideāls kristiešu paraugs, iznākot vairākām slavinošām grāmatām un citiem izdevumiem. Mūsdienās, kad  nesavtīgi orientētus cilvēkus ar patiesu žēlsirdību liekas neiespējami sastapt šai ļaunuma pilnajā pasaulē, norādīt uz pretrunām un herēzijām Terēzes misijā nebūt nav viegli. Tomēr jāatgādina, ka pasaulei arvien pieaug tieksme žēlsirdības un mīlestības jēdzienu reducēt vienīgi uz laicīgās pasaules standartiem, pieķeroties, t.s., sociālajam (labklājības) evaņģēlijam, kas nav tas pats Bibliskais Ticības gars un ko visā pilnībā satur tikai Romas Katoļu Baznīca (“elles vārtiem to nebūs uzvarēt”, Mt. 16:18).

1989.gadā Terēze amerikāņu  iknedēļas žurnālam “Time” paziņoja: “Es mīlu visas reliģijas”. 1998.gadā izdotā grāmata “Viss sākas no lūgšanas, Mātes Terēzes  apceres par garīgo dzīvi visu ticību cilvēkiem” parāda Terēzes lielās atkāpes no katoļticības, veidojot jaunu doktrīnu par to, ka pestīšana ir iespējama arī bez Kristus. Grāmatas priekšvārdā ir lasāmi vieni no pazīstamākajiem viņas paziņojumiem, kas dod pamatu aizdomām uz dēmonisku garu viņas rīcībā. Terēze: “Ir tikai viens Dievs, un Viņš ir Dievs priekš visiem. Tāpēc ir svarīgi, lai Dieva priekšā mēs katru turētu vienlīdz vērtīgu. Vienmēr esmu teikusi, ka hinduistam mums jāpalīdz kļūt par labāku hinduistu, musulmanim – par labāku musulmani un katolim – par labāku katoli.” Līdzīga satura Terēzes vārdi ir ietverti arī jau minētā žurnāla “Time” intervijā: “Ja cilvēki kļūst par labākiem hinduistiem, labākiem musulmaņiem, labākiem budistiem mūsu mīlestības aktu dēļ, tad tur vēl kaut kas cits izaug“.

Māte Terēze pagodina Indijas politisko un hinduistu reliģisko līderi Mahatmu Gandiju

Māte Terēze pagodina Indijas politisko un hinduistu reliģisko līderi Mahatmu Gandiju

Apustulis Pāvils šādu viltus doktrīnu kategoriski noraidīja: “Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību?” (2.Korinitiešiem 6:14). Jāatzīst, man pašam  ir gadījies pieļaut kļūdas ar turpmāku vilšanos un sekojošu nožēlu, izpaužot nepelnītus mīlestības un žēlsirdības aktus. Patiesai žēlsirdībai nav nekā kopēja ar katra indivīda bezgalīgo vēlmju iztapšanu,  pastiprinot vienīgi patmīlību un izlaidību visplašākajā nozīmē, kas ir šā liberālā laikmeta vispārējā problēma arī Rietumu kultūrā. Diemžēl šai gadījumā gandrīz vienmēr tas arī ir tas, uz ko Terēzes sacītos vārdus “kaut kas cits izaug” var attiecīnāt. “Un, ja man vajadzētu visu savu mantu izdalīt nabagiem un nodot savu miesu, lai sadedzinātu, bet manī nebūtu želsirdības, tad tas man neko nedotu ” (Pāvils 1.Korintiešiem 13:3). Pāvests Pijs XI, enciklikā Mortalium Animos (# 9), 1928.gada 6.janvārī ir pareizi norādījis “(..), tā kā žēlsirdība balstītās uz pilnīgu un patiesu ticību, Kristus mācekļiem ir jābūt galvenokārt vienotiem vienas ticības saitēs”. “Bet bez ticības nav iespējams iepriecināt Dievu”, norādīts vēstulē Ebrejiem 11:6.

Vēl kāds piemērs pēc minētās grāmatas, kur Terēzei ir tieksme relativizēt visas reliģijas un pielūgsmes: “Daži Viņu sauc Išvara, daži sauc Viņu Allahs, daži – vienkārši Dievs, bet mums ir jāatzīst, ka tas ir Viņš, kas mūs radījis augstākām lietām: mīlēt un būt mīlētam. Svarīgi ir tas, ka mēs mīlam. Mēs nevaram mīlēt bez lūgšanas, un, lai kādā reliģijā mēs būtu, mums ir jālūdz kopā.” Īstenībā pat Svēto Rakstu pamati noraida tādu falsifikāciju, kur par piemēru var citēt 2.Mozus grāmatā (20:3) ietverto pirmo Dieva bausli: “Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā”, Pāvila 1.vēstules korintiešiem 10.nod. 14.pantu: “Tādēļ, mani mīļie, bēdziet no elku dievu kalpošanas!”, Pāvila 1.vēstules Timotejam 2.nod. 5.pantu: “Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem – cilvēks Kristus Jēzus”, Pāvila vēstules galatiešiem 1.nod. 9.pantu: “(..) ja kāds jums sludina citu evaņģēliju līdzās tam, ko jūs jau esat saņēmuši, tas lai ir nolādēts!” u.c. Hinduistiem, piemēram, ir raksturīgi pielūgt čūsku, kas Bībelē ir raksturota kā sātana viltības un nepaklausības simbols. Tātad, īsumā izsakoties, Terēze uzskatīja, ka Dievs (Svētā Trīsvienība) un dēmoni (viltus dievi) ir viens un tas pats.

Fotogrāfijā ir redzams, ka Māte Terēze ir nometusies ceļos Budas statujas priekšā Žēlsirdības Misionāru 25 gadu jubilejas pateicības ceremonijā, kā arī tās pašas ceremonijas pietuvināts foto 1975.gada 7.oktobrī.

Fotogrāfijā ir redzams, ka Terēze ir nometusies ceļos Budas statujas priekšā Žēlsirdības Misionāru 25 gadu jubilejas pateicības ceremonijā, kā arī tās pašas ceremonijas pietuvināts foto 1975.gada 7.oktobrī.

Minētajā izdevumā ir aprakstīta arī situācija, ka reiz Terēze apkalpoja mirstošu budistu vīrieti, un apmeklētājs izdzirdēja viņas čukstus: “tu saki  lūgšanu savā reliģijā, bet es teikšu lūgšanu, kā es to saprotu. Kopā mēs teiksim šo lūgšanu un tas būs kaut kas Dievam skaists”. Pēc tam, kad antipāvests Jānis Pāvils II noturēja starpreliģiju elku lūgšanu sanāksmi 1986.gadā Asīzē, kur starp citām negantībām Dalailama novietoja budistu statuju Tabernakla augšgalā, Terēze uz šo dienu atsaucās kā uz “visskaistāko Dieva dāvanu” (žurnāls “Time”, 1986.g. 10.nov.).

Džoanas Hārlejas Izdevumā “Māte Terēze, Ilustrētā biogrāfija” par Terēzes organizāciju var lasīt: “Katoļu Žēlsirdības misionāru ordenis tomēr it ekumēnisks savā darbā. Mūķenes mirstošos, kurus tās kopušas, apglabā saskaņā ar katra indivīda reliģiskajiem rituāliem, un viņas līdz ar Baznīcas svētkiem ievēro arī vietējos svētkus [citu reliģiju]. Te ir jauna mūķeņu grupa, kas palīdz bērniem iedegt brīnumsvecītes par godu Divali, Indijas Gaismas festivālam.” Terēzes ordeņa mūķenes ne tikai atzinīgi novērtēja, bet arī ņēma dalību pagānu rituālos, kas ir, t.s, new age kustību raksturīgais reliģiskais indiferentisms, ko cītīgi atbalsta arī Vatikāna II sekta un kam ar patieso katoļticību nav nekā kopēja.

Ja Terēze tomēr palīdzēja daudziem bezpajumtniekiem un slimiem cilvēkiem, apģērba un paēdināja, tad arī te tomēr jāuzsver, ka tas ir labi tikai no šās laicīgās pasaules standartu izpratnes, jo viņa atstāja to dvēsles badā no Tā, kas viņiem visvairāk bija vajadzīgs, proti, Jēzus Kristus. Paliekot savās pagānu tradīcijās, tie bija nolemti mūžīgajai pazudināšanai. Ja cilvēks caur savu kalpošanu nabagajiem un slimajiem var celt viņus ticībā, stiprinotNirmal_Hriday,_Calcutta apkārtējo Ticības garu, tad tam ir liela nozīme. Pāvests Sv. Pijs X, Editae Saepe (# 28), 1910.gada 26.maijā ir pareizi norādījis: “(..) Dabiski labie darbi ir vienīgi tikumības  viltojums, jo tie nav ne pastāvoši, ne pietiekami pestīšanai”, “Ja kāds šķietas Dievam kalpojam un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tā kalpošana ir velta” (Jēk. vēst. 1:26).

Terēze līdz savai nāvei bija atvērusi vairāk kā 500 palīdzības misijas vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Tomēr vairāki vēsturnieki ir apšaubījuši Terēzes paveikto, uzsverot, ka reālu palīdzību šajās misijās saņemt bijis sarežģīti medikamentu un ārstu trūkuma dēļ. Ārsti šīs misijas nodēvējuši pat par “mirstošo namiem”. Tur konstatēts higiēnas, medikamentu un pārtikas trūkums. Pie tam finansiālais stāvoklis nav bijis arguments, ņemot vērā lielo naudas ziedojumu apmēru, kādu organizācija saņēma. 1991.gadā vācu žurnāls “Stern” atklāja, ka no visiem ziedojumiem Terēzes organizācijai tikai 7% finanšu līdzekļu (!) tikuši izmantoti labdarībai, pārējie naudas līdzekļi ir aizgājuši slepenos banku kontos vai jaunu māju atvēršanai, kur vietām misionāri nav pirkuši pat maizi, lai pabarotu iemītniekus. Publicists Kristofers Hičenss ir rakstījis, ka Terēzes globālie ienākumi ir bijuši vairāk nekā pietiekami, lai uzceltu augstas kvalitātes slimnīcas Bengālā. Savukārt, kad Terēzi piemeklēja sirds problēmu uzplūdi, viņa pati gan uzturējusies vienās no labākajām un dārgākajām slimnīcām Rietumos.

Viena no Terēzes brīvprātīgajām darbiniecēm Mērija Laudona viņas māju mirstošajiem Kalkutā aprakstījusi kā kaut ko līdzīgu koncentrācijas nometnēm.  Tur ir bijusi nevīžība, tikai vecas nestuves tipa gultas viena otrai tuvu pa 50-60 divās telpās, nav bijis nekādu krēslu, mājas apkārtnē – ne dārza, pat ne pagalma. Īstenībā nav bijusi īsta medicīniska aprūpe, nekādu pretsāpju līdzekļu, izņemot aspirīnu. Bijis kāds gadījums, kad Terēze  atteikusi 15 gadu vecu zēnu vest uz slimnīcu, kaut gan viņa dzīvību bija iespējams glābt. Gan Mērija, gan Kubas brīvprātīgais darbinieks Hemlijs Ganzalezs stāstīja, ka adatas izmantotas atkal un atkal, tās tikušas mazgātas aukstā ūdenī, bez nekādas sterilizācijas. Savukārt, kad tika izteikts aizrādījums par šādu nolaidību, saņemta tikai atrunāšanās, ka tam neesot nekādas nozīmes, neesot laika. Tur ir bijuši cilvēki, kam bija cerības izdzīvot, ja būtu notikusi pienācīga aprūpe.

Iesaistoties Terēzes slavināšanas kampaņā, daudzi nav ņēmuši vērā arī tādus uz Terēzes dzīvi ēnu metošos faktus kā sakari ar pretrunīgi  vērtētiemCharles Keating politiķiem un citām negatīvi vērtējamām perosnām.  Piemēram, Čārlzs Kītings, kurš tika ieslodzīts par 252 miljonu dolāru izkrāpšanu no 17 dažādiem aprēķiniem, bija draudzīgās attiecībās ar Terēzi. Pirms notiesāšanas Čārlzs viņai piešķīra 1,25 miljonus dolāru, ko viņa labrāt pieņēma. Vēlāk, kad prokurors Terēzei norādīja uz Čārlza milzu apmēra zādzībām, viņa tikai turpināja viņu apbrīnot un aizstāvēt. Kādā vēstulē prokurors jautāja Terēzei, ko Jēzus darītu, ja Viņa rīcībā būtu nozagta nauda. Uz šo jautājumu Terēze tā arī nedeva atbildi. Nav arī absolūti nekādu pierādījumu, ka Terēze būtu uzcēlusi  augstas kvalitātes palīdzības mājas vai ko tamlīdzīgu par Čārlza sazagto naudu.

Ņemot vērā, ka nelikumīgiem pāvestiem, atkritējiem no katoļticības nav nekādas  Baznīcas autoritātes, par tukšu un nederīgu atzīstama arī 2003. gadā antipāvesta Jāņa Pāvila II pasludinātā Terēzes “kanonizācija”, kas turklāt veikta neatbilstoši Baznīcas mācībai. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, maldīgs ir arī plaši izplatītais viedoklis, ka likumīga pāvesta veiktā kanonizācija var būt kļūdaina – tādi Baznīcas doktori kā Sv. Akvīnas Toms, Sv. Alfonsas Maria-Ligori uzskatīja to par grēku vai herēziju, atsaucoties arī uz Sv.Bonaventuru, Belarmīnu u.c. Lai gan pēc savas būtības pareizas, savulaik līdz Patiesības noskaidrošanai par Svēto Baznīcu arī man bija gadījies citēt pāris Terēzes atziņas. Tomēr no savas puses to uzskatu par kļūdu, jo Terēze, kura ir bijusi viena no lielākajām Ticības atkritējām Baznīcas vēsturē, nav jācitē kā piemērs sabiedrībai, uz ko aicinu arī kristīgi noskaņoto sabiedrību.

KUDSVHI-W125_GEV4I_1040912eViltus pravieši ir tie, caur kuriem sātanam ļoti patīk runāt puspatiesībās. Liekas, nav nejaušība, ka Terēzei 1997.gadā mūža nogalē esot veikts eksorcisms. “Jo tie ir viltus apustuļi un viltīgi strādnieki, izlikdamies par Kristus apustuļiem. Nav arī brīnums; jo pats sātans izliekas par gaismas eņģeli. Tad arī nav nekas sevišķs, ka viņa kalpi izliekas par taisnības kalpiem; to gals būs tāds kā viņu darbi.” (Pāvils 2.Kor.11:13-15). Ļoti liela daļa pasaules (arī citu reliģiju ietvaros) Terēzi, kuras darbība bija tik ļoti politizēta, mīlēja un joprojām apbrīno, “Kad pasaule jūs ienīst, ziniet, viņa Mani papriekš ir ienīdusi. Ja jūs būtu no pasaules, pasaule mīlētu tos, kas viņai pieder. Bet, tā kā jūs neesat no pasaules, bet Es jūs esmu izredzējis no pasaules, tad pasaule jūs ienīst” (Jāņa 15:18-19). Mēs nevaram pateikt, cik tieši Terēzes kā personas rīcība bija apzināta, tomēr tas nebūt neatceļ Biblisko morāli par vairīšanos no viltus praviešiem, liekot kārtējo reizi aizdomāties, kādu izvēli kristīgā sabiedrība izdara, izvēloties autoritātes, un vai patiešām dzīvo patiesajā Ticības garā, kādu to satur Svētie Raksti.

Marie Julie Jahenny no La Fraudais pareģojumi par Baznīcas aptumsumu

“(..) tas notiks pēdējās dienās (..) jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.” (Apd 2:17)

Marie Julie Jahenny no La Fraudais (19.gadsimts, Francija)

Viņai bija piecas Mūsu Kunga brūces. Viņu sauca par „Bretonas Stigmātisti”. Viņai bija brīnišķīga dāvana atšķirt marie_bigEuharistisko maizi no parastās maizes, svētītus priekšmetus no nesvētītiem, reliktus un no kurienes tie ir nākuši un visbeidzot saprast himnas un liturģiskās lūgšanas dažādās valodās.
Piecus gadus, sākot no 1875.g. 28.decembra viņa dzīvoja tikai no Svētās Komūnijas. Viņa bija pilnīgi nejūtīga pret sāpēm vai spilgtu gaismu ekstāzes laikā. Dažas no šīm ekstāzēm bija pavadītas ar levitāciju.
Viņai bija vīzija ar dialogu starp Mūsu Kungu un Luciferu, kurš sacīja: „Es uzbrukšu Baznīcai. Es gāzīšu Krustu, es masveidā iznīcināšu cilvēkus, es ieviesīšu sirdīs lielu Ticības vājumu. Būs liela Reliģijas noliegšana. Uz laiku es būšu visu lietu kungs, viss būs zem manas kontroles, pat Tavs Templis un Tavi cilvēki.”
Svētais Miķelis saka, ka uz kādu laiku Sātanam piederēs viss un tas valdīs pāri visam; ka viss labais, Ticība, Reliģija būs apglabāta… Sātans un visi viņam piederošie triumfēs, bet pēc šī triumfa, Kungs savukārt sapulcinās savus ļaudis un valdīs un triumfēs pār ļauno un piecels no kapa apglabāto Baznīcu, pazemoto Krustu…
Marie-Julie redzēja, ka „nebūs vairāk Svētā Upura, nekādu ticības pēdu. Apjukums būs visapkārt…”
Visi nemaldīgās Baznīcas apstiprinātie darbi beigs eksistēt uz kādu laiku. Šajā skumīgajā iznīkumā brīnumainas zīmes parādīsies uz zemes. Ja cilvēku ļaunuma dēļ Svētā Baznīca būs tumsā, tad Kungs sūtīs tumsu ļaunajiem, kas tiem liks apstāties ļaunuma meklējumos…
1902.gada 27.novembrī un 1904.gada 10.maijā Mūsu Kungs un Mūsu Karaliene paziņoja par sazvērestību „jaunas Mises” ieviešanā: „Es dodu tev brīdinājumu. Ne Mana Evaņģēlija sekotāji dvēseļu ienaidnieka iespaidā smagi strādā, lai saskaņā ar savām idejām pārveidotu Svēto Misi, lai Tā saturētu vārdus, kas ir pretīgi Manam skatienam. Kad pienāks nāvīgā stunda, kad Manu priesteru ticība tiks pārbaudīta, šie būs celebrētie teksti otrajā periodā. Pirmais ir Manas priesterības periods, kas pastāv kopš Manas atnākšanas. Otrais ir vajāšanu periods, kad Ticības un Svētās Reliģijas ienaidnieki uzspiedīs savas formulas otrās celebrēšanas grāmatā. Šie ir zemiskie gari, kuri Mani piekala krustā un gaida Jaunā Mesijas Valstību.”

Tulkojuma fragments no grāmatas par Marie Julie Jahenny no La Fraudais pareģojumiem

Kaut arī es nepiešķiru automātisku ticamību, tomēr priestera Stefano Gobbi publicētie Vissvētākās Jaunavas Marijas vēstījumi liek domāt pat to autentiskumu pat, ņemot vērā, ka pats priesteris neatkāpās no viltus baznīcas kopības (fragments): „666 norādīts trīsreiz, tas ir trešo reizi, apzīmē 1998.gadu. Šajā vēstures periodā brīvmasonisms ar tā baznīcas formas palīdzību piepildīs savu lielo plānu – uzstādīs elku Kristus un Viņa Baznīcas vietā. Viltus kristus un viltus baznīca. Statuja, celta par godu pirmajam zvēram, lai to pielūgtu visi zemes iedzīvotāji, un kura apzīmogos ar savu zīmi visus, kuri grib pirkt un pārdot, ir antikrista statuja. Jūs esat ieradušies šķīstīšanas, lielo pārbaudījumu kulminācijas punktā. Šķelšanās, tāpat kā toreiz, būs vispārēja, jo gandrīz visi sekos viltus kristum un viltus baznīcai.”

Avots: klab.lv

„Harizmātiskās kustības” kā atkrišana no Ticības

Viens no ļaunumiem, kas radās 60.gados pēc 1958.gadā Vatikānā notikušā tumsas spēku (brīvmasonu) apvērsuma, ir, t.s., „Harizmātiskās kustības”, it īpaši tādēļ, ka tās, iefiltrējoties arī katoļu vidē, sāka veidot ilūziju par katolicisma patieso būtību, un pakāpeniski sagraujot pašu veselīgo vidi. Attiecīgi augļi bija šķelšanās aizsākšanās katoļu draudzēs, cilvēku pievēršanās dažādām sektām, konfesijām, maldu mācībām, kuru šajā ārkārtīgi šķeltajā sabiedrībā ir neskaitāmi daudz. “Un daudzi viltus pravieši celsies, un tie daudzus pievils.” (Mt. 24-11) Par visām konfesijām un sektām, kas ir ārpus Svētās Katoļu baznīcas apustulis Pāvils toreiz rakstīja: “Jo nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām” (2.Tim4:3-4)

Vaitkāna II modernistu sektas “harizmāti” uz savām viltotajām pielūgsmēm, piemēram, „runāšanu mēlēs”, apskāvieniem, lēcieniem un brēcieniem atsaucās kā uz Dieva dāvanām, kas ir absolūta zaimošana un pārkāpums pret veselo saprātu un patiesību. “Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.” (Mt. 7:22-23)

(..) un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. Bet Jeruzālemē dzīvojast-vincent-ferrer jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess; kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā” (Apd. 2:4-6). Sv.Vincents Ferrers no Dieva bija apdāvināts ar mēlēm (valodām). Sprediķojot savā valodā, viņu saprata cilvēki no dažādām valodām. To apstiprināja, piemēram, Lanzano, kurš norādīja, ka grieķi, vācieši, sardi, ungāri un cilvēki no citām nācijām paziņoja, ka viņi saprata katru vārdu, ko viņš runāja, kaut gan Sv.Vincents sludināja latīņu valodā vai viņa dzimtajā valodā no Valensijas. Arī apustulis Sv. Pēteris izteiksmīgi sludināja piecu tūkstošu cilvēku priekšā Jeruzalemē.

Bet Svētā Gara dācondemned-spiritual-sensualismvanām nav nekā kopēja ar Vatikāna II sektantu un protestantu „harizmātisko kustību”, kuri kļūdaini un zaimojoši ar savām neartikulētajām skaņām lieto terminu „mēļu dāvana” vai „runāšana mēlēs”. Runājot par “harizmātiskajām kustībām”, Sv.Vincents savā Traktātā par garīgo dzīvi noraida tamlīdzīgu pašizraisītu garīgu sensuālismu kā pilnīgi nekatolisku un kā noteiktu dvēseles bojāejas līdzekli, viltus mierinājumu, pilnu ilūzijām, ko nomaldījusies dvēsele iedomājusies kā patiesu.

Vatikāna II sektas jaunie dalībnieki (foto). Sv. Vincents Ferrers uz šo antikatolisko ķēmošanos atsaucās kā uz „apsēstību … Antikrista vēstnešiem”.
Baznīca noraida harizmātisma herēziju, jo tā ietilpst Katoļu Baznīcas vispārējā liberālisma herēzijas nosodījumā. Fr. Feliks Salvanijs klasikajā katoļu grāmatā “Liberālisms ir grēks” (angļu valodā izdota vēl 1899.gadā)   raksta: “Dievbijība pati par sevi nevar izvairīties no postošā naturālistiskā principa rīcības; tas pārvērš to piētismā, t.i., īstas dievbijības parodijā, ko diemžēl var novērot daudzu cilvēku reliģiozās praksēs, kur cenšas nodoties tikai sentimentālām emocijām, no kurām viņi paši spēj būt avots. Tie ir patiesi pret sevi, pielūdzot savas mazās jūtas un piedāvājot vīraku elkiem, gravētiem pēc viņu pašu tēla. Tas vienkārši ir garīgs sensuālisms un nekas vairāk. Tādējādi mūsdienās daudzās dvēselēs mēs redzam kristīgā askētisma, kas ir attīrīšanās kāres apvaldīšanai no sirds , deģenerāciju un falsifikāciju attiecībā uz kristīgo misticismu, kas nav ne emocijas, ne iekšējais mierinājums, ne arī kāda cita epikūriska cilvēka vājība, bet gan – savienība ar Dievu caur pārdabisku mīlestību uz Viņu un absolūtu padevību Viņa svētajai gribai. Tāpēc ir tā, ka mūsu laikos katolicisms lielai daļai cilvēku ir liberālais katolicisms jeb, pareizāk sakot, viltus katolicsisms. Tas patiešām nav katolicisms, bet vienīgi naturālisms, tīrs racionālisms; tas ir, vārdu sakot, pagānisms, slēpts katoļu formā un izmantojot katoļu valodu.”