Izskatās, ka Bergoljo (Franciskam) nav daudz laika palicis, ko dzīvot, un tas neatkarīgi no tā, vai viņa veselības stāvoklis uzlabosies, izkļūstot no slimnīcas, vai nē. Pastāv arī iespēja, ka viņš varētu kaut kad atkāpties no amata. Iepriekš savā blogā biju spekulējis par to, ka Francisks, iespējams, varētu būt pēdējais antipāvests atbilstoši Sv.Malahija pareģojumu sarakstam. Tomēr to ir diezgan grūti savienot ar Atklāsmes grāmatu, tās 17.nodaļu par zvēru ar septiņām galvām. Ne Pijs XI, ne Pijs XII kā īstie pāvesti nevar būt vienas no zvēra septiņam galvām, kā daži protestani vai tradicionālisti apgalvo. Tie var būt tikai uzurpatori antipāvesti.
Pijs XII bija pēdējais pāvests, savukārt antipāvests Francisks ir sestais rindā kopš pirmā antipāvesta Jāņa XXIII. Par to, vai nākamais antipāvests būs pēdējais, nav iespējams droši apgalvot. Atklāsmes grāmata ir pilna ar noslēpumiem, un katram vārdam un pareģojumam var būt vairākas nozīmes. Tomēr skaitlis “septiņi” Apokalipses grāmatā ir minēts vairākas reizes, un viena no tā nozīmēm ir pilnība, piepildījums, pabeigšana.
Patlaban mēs nezinām ne nākamā antipāvesta identitāti, ne paredzamos darbības virzienus. Pastāv interesants viedoklis, ka viena no versijām varētu būt, ka viņš vismaz kaut kādā mērā veidos tādu politiku, it kā Novus Ordo baznīca noraidītu modernismu un atgrieztos pirms Vatikāna II koncila stāvoklī, līdzīgi kā Tramps rīkojas Amerikā. Piemēram, it kā tiktu atjaunota tradicionālā latīņu mise. Tomēr bez kanoniski ievēlēta pāvesta tā nekad nevarētu būt derīga mise, lai kā viss ārēji izskatītos īsti. Tāda teorētiski varētu būt viena no pēdējām pievilšanām, kurā daudzi tradicionālisti varētu krist, līdzīgi kā konservatīvi orientētie attiecībā uz Trampu.
Ekrānuzņēmums no YouTube video “Africa 4K – Scenic Relaxation Film With Calming Music”
Šī bloga mērķis nav izklāstīt viedokli par politiskajiem procesiem un pārvaldes modeli Latvijā un pasaulē, bet – drīzāk mēģināt atsoguļot to, ka visu nelaimju pamatā ir, pirmkārt, sabiedrības degradētā morāle. Tā kā 1.oktobrī notikušo parlamenta vēlēšanu rezultāti lielā daļā sabiedrības izsauca negatīvu reakciju un atšķirīgu interpretāciju par rezultātiem, tad arī par to izteikšos vienīgi no ētiskā aspekta un neliela salīdzinājuma. Jau nākamajā dienā pēc balsošanas varēja manīt to, ka daudzi cilvēki ieskatās viens otram sejā ar vilšanos, sašatumu. Daļa no tiem, kas kandidēja no opozīcijas partijām, joprojām ir dziļi vīlušies un pat izteikuši nožēlas sajūtu. Citi uzskata, ka balsošanas rezultāti ir viltoti, jo pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem no balstiesīgajiem aptuveni 70% nobalsoja par līdzšinējās valdības un parlamenta sistēmas, kura īsteno globalizācijas politiku, pozīcijas partijām, un no tām uzvarēja K.Kariņa “Jaunā vienotība”. Tātad palielam nekas nemainās un turpinās.
Manuprāt, sabiedrība kopumā tā arī balsoja, kādi ir CVK prezentētie rezultāti, balsošana lielos vilcienos bija tehniskā ziņā godīga. Manu teikto apstiprina arī dažādu neaktarīgu novērotāju no iecirkņiem ziņojumi un liecības. Intuitīvi arī biju domājis, ka sistēma vēlas, lai valdībā palielam paliktu Kariņa komandas biedru režīms, pat ne kontrolētā opozīcija. Visu vasaru sabiedrības kopēja uzvedība vismaz ārēji neliecināja par to, ka tā vēlētos kaut kādas pārmaiņas. Tāpēc masu medijiem atlika tikai paveikt savu darbu, iedodot gatavu viedokli medijos, sistēmai nevajadzēja pat neko tehniski viltot. Un svētdien 2.okotbrī pēc vēlēšanām ar sašutumu skatījās viens otram sejā, droši vien, liela daļa cilvēku, kuri balsoja par pārējām “progresīvajām” partijām, bet nevēlējas Kariņu kā personu vadībā. Vismaz daļa opozīcijas partijas varētu būt vairāk vai mazāk sistēmas kontrolētas, bet arī tad normālā gadījumā sabiedrība balsotu par mazāko ļaunumu, kā, piemēram ASV, kur balsoja par Trampu. Iznāk, ka Latvijas sabiedrība nespēj aizdomāties pat līdz kontrolētās opozīcijas līmenim. Tad vēl jāpiemin tā opozīcijas partiju ar līdzīgiem uzskatiem sadrumstalotība alkatības, ietekmes kāres un arī iedomomības dēļ. Šo partijas pārstāvju lepnība uzskatāmi parāda arī viņu dubulto morāli – piemēram, biedrības “Tautas kalpi” Aivars Smans, lai gan kritizē liberālismu un it kā iestājas par tradicionālām vērtībām, nekad neatzīst Vatikāna II baznīcas konservatīvā spārna pārstāvju herēzes, gluži tāpat kā daudzi citi “konservatīvie” izdevīguma un komforta dēļ. Lai gan man ir viedoklis par Aldi Gobzemu kā kontrolēto opozīciju, izvērtējot faktus un situāciju kopumā, uzskatu, ka lielākā daļa sabiedrības viņu ienīda nevis minētā iemesla dēļ, bet gan tādēļ, ka tai nepatīk daudzi skarbie, bet patiesie vārdi, ko viņš izsaka par Latvijas sabiedrību. Var vien piekrist tam, ka latviešiem patīk salda mēle, kā izteicās Gobzems pirms izbraukšanas no Latvijas, un tas arī ietekmēja vēlēšanu rezultātus.
Es arī pieminēju par sabiedrības uzvedību šai vasarā, un tā liecināja, ka tie, kas vēlējās kaut kādas pārmaiņas, neko labāku tomēr nevarēja gaidīt. Tāpēc vēlreiz jāuzsver, ka par rezultātiem man nav nekāda sašutuma vai vilšanās sajūtas, jo valdības, sistēma un viss apkārt notiekošais ir tikai sabiedrības morāles apziņas atspulgs. Īstenībā es pat līdz zināmai robežai atbalstu sistēmas politiku, lai kaut kā piebremzētu sabiedrības neprātu, jo nekas pasaulē nenotiek bez Dieva ziņas – arī sātanu Dievs var izmantot kā instrumentu cilvēku sodīšanai vai plāna piepildīšanai. Bet tajā pašā laikā uzskatu, ka cilvēkam vienmēr ir jāatstāj brīva izvēle izšķirošos jautājumos. Tā kā vasara ir gadalaiks, kad parasti visvairāk cilvēku iet atvaļinājumos un reizē arī vairāk laika pavada ārā, tad visvairāk arī bija jūtama sabiedrības kopējā enerģētika un noskaņa. Un tā, manuprāt, bija vēl negatīvāka kā iepriekšējos gados – padziļināta apātija, viltus pozitīvisms, elementāras cieņas un kultūras trūkums pret apkārtējiem, lamāšanās, apzināti radīti trokšņi un miera traucējumi. Lai gan, ņemot vērā sociālās problēmas, cenu pieaugumu, karu Ukrainā un to, ka pēc dažu teiktā Latvija ir faktiski kļuvusi par nabadzīgāko Eiropas valsti, normālā gadījumā būtu jābūt kaut kam uz labo pusi; kaut vai aizdomāties par pēcnāves dzīvi. Minēšu arī dažus piemērus, kā izpaudās miera traucējumi vasarā. Visur, gan pilsētas vidē, gan lauku apvidū bieži traucēja no dažādām vietām (tostarp automašīnām) palaisti smagās, zemo vibrāciju mūzikas basi, turklāt bieži laikā pēc pulksten 23.00, apdraudot naktsmieru, kas ir svarīgs pilnvērtīgai dienai un veselībai. Mūzikas basi atkarībā no tehnikas, žanra un skaņdarbu veida nav kaut kāda sīkumainība vai skrupuloza pretošanās ļaunumam; absolūtā vairumā tiek atskaņota zemas morāles sekulāra mūzika, reizēm basu troksnis izplatās līdz 1 km attālumam un vēl tālāk. Pilsētas administratīvajā teritorijā bieži arī tiek apzināti veicināti nepatīkami gāzēšanas un sānslīdes trokšņi, arī ātruma pārkāpumi no automobiļiem vai motocikliem bez praktiskas vajadzības. Un tā vietā, lai siltos vasaras vakarus baudītu zaļi un ekonomiski, t.i. pastaigā vai ar velosipēdu, izklaides nolūkos daudz braukāja ar motocikliem; ir arī citi cilvēki, kas uzskata, ka pilsētas teritorijā motociklus būtu jāaizliedz, tā kā tie izdala lielu troksni. Rindā uz “Prāta vētra” koncertu stāvēja tūkstošiem, bet, ja tādas rindas būtu talkas dienā pēc atkritumu maisiem, lai uzkoptu vidi, vai vabūt kaut vai painteresēšanos par savām tiesībām kādā mītiņā pie kādas iestādes, par to, kas vispār notiek, ko uzlabot… Vai tad ir maz risināmu problēmu? Starp citu, runājot par atkritumiem, atceros, ka reiz dzīvoju daudzstāvu māju mikrorajonā pie meža, kad talkas dienās neviens (!) no vietējiem nenāca palīgā uzkopt vietējo mežu, bet vienīgi ap desmit cilvēku atbrauca no cita pilsētas reģiona.
Varētu filozfēt vēl daudz ko par Latvijas sabiedrību. Tā kā savā būtībā jūtos tālu no kūtrā, skaudīgā un vienaldzīgā latvieša mentalitātes, tad nav arī nekas neparasts, ka reizēm pafantazēju, meditēju un domāju par citām tautām, zemēm un kultūrām, ar kurām iekšēji jūtu vairāk kopīga, piemēram, poļiem. Protams, ne jau visi latvieši ir tādi, kā es un daudzi citi tos noraksturo, ir arī cilvēki, kuru sirdī ir daudz labā, bet diemžēl valdošais sabiedrības gars arī viņu būtību bieži vien nospiež. Bet, tā kā Covid-19 ēra lielā mērā atspoguļo cilvēku būtību, cik tie orientējas morāli izšķirošos jautājumos, tostarp arī vakcīnu sakarā, pārskatot oficiālās kartēs norādīto statisku, jau pagājušā gadā īpaši izcēlās un uzmanību piesaistīja Āfrikas kontinents.
Džons Magufuli
Tā atcerēsimies, ka viena no Āfrikas un visas pasaules valstīm visvairāk izcēlās Tanzānija. Tās prezidents Džons Magufuli jau Covid-19 ēras sākumā atteicās sadarboties ar Pasaules veselības organizāciju, ieviest Covid-19 ierobežojumus, pasludināja covid-19 injekcijas par bīstamām un aizliedza savā valstī. Jau sākumā, kad PCR testu kociņi tika importēti Tanzānijā, Magufuli drošības organizācijām deva norīkojumu, lai pārbaudītu to kvalitāti. Viņi nejauši bija ieguvuši paraugus, kas nav cilvēku – ņemti no augļiem, papaijām, kazām, putna, motoreļļas u.c. dažādām lietām (bet piešķīra cilvēku vārdus), nodeva laboratorijai, bet tie uzrādīja pozitīvu testa rezultātu. Pēc šiem gadījumiem prezidents izraidīja PVO no savas valsts. Tanzānija izvairījās no regulāras un ilgstošas sejas masku lietošanas, un prezidents ieteica saviem tautiešiem ķerties pie lūgšanām, tvaika pirtīm un tradicionālajiem līdzekļiem, lai aizsargātu savu veselību, kā arī ieteica likt Dievu pirmajā vietā. Viņa administrācija paziņoja, ka nepirks vakcīnas, un pagājušā gada maijā pārtrauca Covid-19 infekciju datu publicēšanu. Dienas pēc tam, kad 2020.gada pavasarī Magufuli administrācija padzina PVO no Tanzānijas, arī Āfrikas valsts Burundija sekoja Tanzānijas piemēram un izdzina no savas valsts PVO covid-19 komandu par iejaukšanos valsts iekšējās lietās. Burundijas prezidents Pjērs Nkurunziza covid-19 nosauca pat par blēdību .
Rietumu mediju apgalvojumi par to, ka Magufuli nerūpētu iedzīvotāju veselība, kā arī dēvēšana par zinātnes pretinieku un populistu, ir nepamatota. Kāds autors herymakow.com blogā jautā: vienkārši pajautājiet sev – kurš cits līderis jebkur pasaulē kādreiz ir brīvprātīgi samazinājis savu algu uz pusi un nodevis otru pusi cienīgiem mērķiem? Magufuli to darīja, turklāt vēl daudz ko citu, visu savu piecu ar pusi prezidentūras gadu laikā, piemēram, samazināja citus liekos valstiskos izdevumus, veiksmīgi cīnījās pret korpuciju. Bet jau pirmajā prezidentūras dienā kritizēja to, ka milzīgi līdzekļi tiek novirzīti neatkarības dienas svīnēšanai, kamēr to naudu varētu ieguldīt slimniekiem ar holeru. Savas prezidentūras laikā Magufuli apstrīdēja koloniālismu savā valstī, kas izpaudās kā dabas resursu ekspluatācija no starptautiskiem plēsonīgiem uzņēmumiem vai arī Rietumu ietekme pārtikas piegādē.
Daži uzskata, ka Rietumu elite viņu esot ienīdusi daudz vairāk par viņa centieniem nacionalizēt valsts minerālu bagātības, atņemot Rietumiem kontroli pār tiem, kurus uzskatīja par būtiskiem jaunajai zaļajai ekonomikai, nekā Magufuli izraisītajām covid-19 lietas pretrunām. Lielāki draudi no Magufuli esot bijuši ārvalstu kontrolei pār pasaules lielāko, iztrādei gatavo niķeļa atradni, kas ir būtisks materiāls elektrisko automašīnu akulumatoriem. Piemēram, tikai mēnesi pirms viņa pazušanas Magufuli bija parakstījis vienošanos, lai sāktu attīstīt šo niķeļa atradni – depozītu, kas iepriekš esot piederējis Barrick Gold un Glencore, preču gigantam, kas ir cieši saistīts ar Izraēlas Mossad, līdz Magufuli atsaucis to licences projektam 2018. gadā. Un jau pirms Covid-19 standartu atbilstoši PVO vadlīnijām noraidīšanas Magufuli jau gadiem esot noraidījis daudzas to pašu organizāciju intereses, izslēdzot Bila Geitsa modificēto kultūraugu izmēģinājumus, kā arī nesen saniknojot dažus no spēcīgākajiem Rietumu kalnrūpniecību uzņēmumiem ar Pasaules ekonomikas foruma saikni un ar centieniem vadīt 4.industriālo revolūciju.
Tanzānijas prezidents nomira 61 gadu vecumā, un tas esot bijis no sirds komplikācijām, opozīcijas politiķi apgalvojuši, ka bijis slims ar covid-19, tomēr tas nav apstiprināts. Tomēr līdz pazušanai no publiska redzesloka viņa veselība ir bjusi perfektā stāvoklī. Pēc viņa nāves jaunā valsts prezidente (iepriekš viceprezidente) Samija Suluhu Hasana, Pasaules Ekonomikas foruma dalībniece, strauji ķērās pie covid-19 lietas darbības programmas, ieskaitot bīstamo injekciju importēšanu valstī, ko aizliedza Magufuli. Līdzīgi kā Tanzānijas prezidents arī Burundijas prezidents Nkurunciza mira 55 gadu vecumā no sirds apstāšanās nepilnu mēnesi pēc tam, kad padzina PVO, lai gan vispārējais veselības stāvoklis ir bijis labs, tāpēc tas daudziem bija pārsteidzoši. Līdzīgi kā Magufuli arī Nkurunciza tika zaimots Rietumu presē. Un arī Nkurunciza pēctecis nekavējoties izmainīja sava priekšgājēja covid-19 politiku. Par to, ka abu Āfrikas valstu prezidentu nāve varētu nebūt kaut kas nejaušs liecina arī citas pasaules daļas valsts Haiti prezidents Džovenels Moīss, kuras prezidents arī mira neilgi pēc tam, kad atteicās ievest savā valstī eksperimentālās injekcijas. Tur gan viņš tika nonāvēts mīklainā bruņotā uzbrukumā.
Tikmēr kādā parsteidzošā notikumā Madagaskaras prezidents Endrijs Rajoelina ir apgalvojis, ka PVO piedāvāja 20 miljonu dolāru kukuli, lai saindētu Covid-19 ārstēšanas līdzekļus, Tanzania Perspective ziņoja savā 14. maija izdevuma pirmajā lapā. No artemīzijas ražotais augu līdzeklis ar nosaukumu “COVID-19 Organics” varot izārstēt Covid-19 pacientus desmit dienu laikā, sacīja prezidents. Artemīzija 1970. gados tikusi importēta Madagaskarā malārijas ārstēšanai, un tam ir bijuši panākumi. PVO ir kritizējusi tādus dabiskos terapeitiskos pasākumus pret koronavīrusu kā “aklu ticību”. Reaģējot uz skepsi, ar kādu PVO izturas pret “COVID-19 Organics”, Rajoelina sacīja: “Neviena valsts vai organizācija neļaus mums virzīties uz priekšu.” Daudzas citas Āfrikas valstis, tostarp Tanzānija, Gvineja-Bisava, Kongo DR un Nigēra, ir importējušas Madagaskas recepti. Tajā pašā laikā citā Āfrikas valstī, pamatojoties uz pārtverto cilvēku izlūkošanas ziņojumu, Nigērijā bija izcēlies strīds, kurā atklājās, ka Bils Geitss Nigērijas Pārstāvju palātai piedāvājis 10 miljonus dolāru kukuli par koronavīrusa piespiedu vakcinācijas programmu. Opozīcijas politiskās partijas noraidīja “ārvalstu sponsorēto likumprojektu”, kas paredz obligātu visu nigēriešu vakcināciju pat tad, ja vakcīnas vēl nav atklātas, un pieprasīja, lai spīkers tiktu impīčāts, ja viņš uzspiedīs likumprojektu deputātiem.
No atsevišķiem cilvēkiem varētu būt iebildums, ka vairāku Āfrikas valstu tautām ir/bija paveicies vienīgi ar pašiem līderiem un ka tautas pašas par sevi kopumā nevarētu būt ar augstāku morālās atbildības sajūtu vai intelektuālās attīstības koeficientu. Tomēr Kongo DR gadījums norāda uz pretējo, jo, lai gan sistēma tur veidoja plašas reklāmas kampaņas un injekciju centrus kopš pagājušā gada, tur līdz šī gada aprīlim bija sapotējušies salīdzinoši tikai aptuveni 1% populācijas. Līdzīgi arī lielākās ekonomikas valstī Dienvidāfrikas Republikā, kur sapotējās aptuveni 35%, un valdība pateica Farmas kompānijām injekcijas vairs neievest. Rezonansi guva arī kāda Dienvidāfrikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja runa un lūgšana, kur viņš apgalvo, ka jebkurai vakcīnai, kas ir ražota sātaniskās darbības programmai vai kaut kādā citādā veidā kaitē cilvēkam, ir jābūt iznīcinātai, tāpat kā jebkurai citai korputīvai lietai, un ka ikvienam atbilstoši konstitūcijai ir tiesības izteikt viedokli šai sakarā. Tāpat viņš piebilst, ka neapgalvo, ka ir pret vakcināciju kā tādu, un medijiem ir raksturīgi visus, kas neabalsta “covid-19 vakcīnu”, automātiski saukt par antivakseriem. Arī Tanzānijas tauta pēc Magufuli nāves, lai gan sākotnēji pieņēma visus ierobežojumus, īsā laikā kolektīvi nolēma tos nepieņemt, neskatoties uz jaunās maskotās prezidentes publisko piemēru, turklāt sākotnēji tie bijuši tieši policijas darbinieki, saprazdami, ka siltā klimatā ilgstoši valkāt maskas nav veselīgi.
Varētu būt dažādi iemesli tam, kādēļ Āfrikas pasaules daļa izšķirošos jautājumos kopumā ir saglabājusi visvairāk veselā saprāta. Latvijas medijos apgalvo, ka pēc statitstikas pret injekcijām visvairāk ir noskaņoti cilvēki ar vidējo vai pamatizglītību, savukārt vislielākais atbalsts ir personām ar bakaluragrāda vai maģistra grāda izglītību. Līdzīgi arī saskaņā ar statistiku no ASV – injekciju vieni no visvairāk neatbalstošiem ir ar vidusskolas un zemāku izglītību. Tomēr tas, kas netiek pieminēts Latvijas statistikā, ir, ka visvairāk injekcijas neabalstošie ASV tomēr ir tieši cilvēki ar doktora grāda izglītību. Tā kā vairākiem medijiem ir raksturīgi noklusēt un neiztirzāt sev neērtus jautājumus, tad līdzīga situācija varētu būt arī Latvijā. Piemēram, dr.iur Ringolds Balodis iestājās par brīvas izvēles vakcināciju un vispār izteica aizdomas, vai tur varētu būt saistība ar medicīnisku eksperimentu. Iemesls tam, kadēļ cilvēkiem ar augstāko bakalaura vai maģistra grāda izglītību ir tendence uz veselā saprāta samazināšanos, varētu būt tāds, ka tā cilvēku grupa pārsvarā domā tikai par savas karjeras izaugsmi un to, kā pielabināties sistēmai, lai sasniegtu iecerēto, nevērtējot morālo pusi. Viņos ir inficējušās bailes (reizēm patoloģiskas) kritizēt jebko, ko saka sistēma. Un, protams, ne jau visi zem/ar vidējo izglītību ir kritiski domājoši, tā ir tikai neliela tendence uz kopēja fonā. Man gan liekas, ka konkrēti Latvijā starp pēdējiem daudzi ir arī tādi, kuri mēģina pretoties jebkādām autoritātēm; tāds kā iekšējs lepnības gars sacelties pret jebko, ko saka sistēma – vai tas būtu pareizi vai nepareizi, kur ar kritisko domāšanu maz sakara. To gan nevarētu attiecināt uz doktora grādu ieguvušajiem, jo tiem vismaz kaut kādā ziņā piemīt vairāk analītiskās un kritiskās domāšanas spējas. Tāpāt mūsdienās ar augstāko bakalaura/maģistra grāda izglītību daudzi ir jau ar lielu pieredzi morāli nepieņemamamās miesas baudās un citos netīros darījumos. Ja cilvēks nemēģina izkļūt no saviem grēkiem, tad viņš gadu gaitā tajos grimst tikai vēl dziļāk, un tas arī atslēdz prāta spējas vai tieksmi pēc morālas tīrības.
Mūsdienu Rietumu izglītības sistēma lielā mērā ir degradējoša un nav vērsta uz to, lai cilvēkus mācītu domāt. Tā kā Āfrikas valstis ir mazāk saistītas ar šo sistēmu, tad tam arī varētu būt kaut kāds sakars saistībā ar iepriekš minēto par izglītības sistēmu. Tur cilvēki tomēr ir vairāk saistīti ar dabu un reālo dzīvi, Rietumos mūsdienās kopumā ir liela atrautība no tā visa. Rietumi un Eiropa gadsimtu gaitā bija saņēmusi visvairāk kristīgo vērtību patiesības, Roma bija kristīgās pasaules centrs, bet lielās apostāzes rezultātā to visu pazaudēja. Un no tā, kas vairāk saņem, no tā arī vairāk prasa ar attiecīgām sekām. Tāpēc uz Āfrikas tautām kā mazāk Dieva atziņu un žēlastību saņēmušām gulstas mazāka atbildība par grēka kļūmēm. Nekritizējot minēto Āfrikas līderu darbību un ticību kopumā, viņi tomēr sevi atklāti pozicionēja kā kristiešus, rīkoja dažādus nacionālus kristīgas ievirzes pasākumus, piemēram, gavēni, aizlūgumus, vismaz materiālā ziņā viņi lielā mērā pierādīja savu nesavtīgumu, vārdos aicināja neaizmirst par Dievu kā Augstāko suverēnu, kas vairs nav Rietumos. Uzskatu, ka viņi, tāpat kā citu Āfrikas valstu līderi un tautas kopumā, ir daudz tuvāk tam, ko atbilstoši Baznīcas mācībai var saukt par labo gribu (nepārvaramu nezināšanu) par Vatikāna II baznīcas maldiem. Jā, diemžēl arī tur ir Vatikāna II baznīcas deleģēti mācītāji un sistēma. Tomēr pastāv apgalvojumi, ka Āfrikā baznīcas politiski un teoloģiski paliek pat arvien konservatīvākas, tātad vairāk virzītas uz Tradīciju, pretēji tam, no kā atraujas Vatikāna II baznīcas mācība kopumā. Šeit vēl ir tāda interesanta lieta, ka, piemēram, Nigērijā bez tradicionālistu mises centriem, ir izveidota tradicionālistu sedevakantistu semināra filiāle. Šis blogs nepārstāv tradicionālistu sedevakantistus, jo to pozīciju atzīst par maldīgu. Tomēr pats fakts, ka tieši Āfrikas valstī Nigērijā ir izplatīta tradicionlistu kustība, vien ir intersants – cilvēki saprot Vatikāna II baznīcas maldus un alkst pēc Tradīcijas. Bez Āfrikas arī citur Eiropā ir valstis, kur ir interesanta tendence cilvēku nostājai attiecībā uz globalizāciju un injekcijām, piemēram, Bulgārija, Rumānija u.c. valstis, kur iedzīvotāji pieņēmuši pareizticību un kur ir mazāk saistības ar Rietumu izglītības sistēmu. Lai gan Pareizticīgo baznīca ir shizmatiķi un es nekādā ziņā tos neiedrošinu, atšķirībā no Vatikāna II baznīcas “katoļiem” viņiem vismaz formāli un ārēji ir lielāka cieņa pret liturģiju, Tradīciju un morāles vērtībām. Ne Āfrika, ne kāda cita zeme vai valsts šeit netiek idealizēta, jo nav tādas vietas uz šīs pasaules, kur cilvēks varētu gūt pilnu laimi, arī šķietami labākās sabiedrībās ne vienmēr var atrast savu vietu, aicinājumu, un primārā nozīme te ir Providencei. Un, lai arī Rietumi ir morāli grimuši, vienīgi Dieva ziņā ir, kas tieši sekos turpmāk; pēc Lielajiem plūdiem Zeme ar cilvēkiem atkal tika piepildīta no 8 tiem, kas iegāja Noasa šķirstā.
Sv.Edvards
Cilvēki, kuri ir neapmieirnāti ar sistēmu un parasti pieņem tikai to viedokli vai avotus, kas apmierina viņu personīgās sajūtas un vēlmes, piedāvā maldīgas idejas par viņu iedomāto “jauno pasauli”. No tiem ir dzirdami arī nepamatoti apgalvojumi, ka varas, sistēma un valdības nekad nav kalpojušas tautas interesēs. To viņi attiecina arī uz monarhiem, kuri kādreiz atbalstīja katoļu Baznīcu. Tā, protams, nav taisnība. Piemēram, 13.oktobrī, Fatimas notikumu kulminācijas gadadienā, Baznīca atzīmē Anglijas karaļa Sv.Edvarda (1001-1066) atceres dienu, kurš bija izcils paraugs gan tautai, gan Baznīcai. Uz visas mūsdienu pasaules kopējā tumšā fona arī Tanzānijas prezidentu u.c. līderus vismaz kaut kādā ziņā varētu minēt kā labās gribas piemērus, balstoties uz sociālo darbību un nevērtējot pārējos aspektus. 1925.gadā pāvests Pijs XI oktobra pēdējā svētdienā ieviesa Kristus – Karaļa svētku svinēšanu, ar ko vēlējās svinīgi pasludināt mūsu Kunga Jēzus Kristus sociālo varu pār pasauli. Kristus kā dvēseļu un sirdsapziņu, prāta un gribas ķēniņš, ir arī ģimeņu, pilsētu, tautu un nāciju ķēniņš. Viņš ir visa Visuma karalis. Saskaņā ar Pija XI mācību sekulārisms ir tiešs šīs Kristus valdīšanas noliegums. Organizējot sabiedrisko dzīvi tā, it kā Dieva nebūtu, tas noved pie masu apostāzes un sabiedrības sagrauvuma. Atliek tikai paraudzīties, par ko Latvija kļuvusi no oriģināli katoliskas zemes.
“Scenic Relaxation” video ar meditatīvu mūziku un skatiem no Āfrikas
2021.gada 17.decembrī oficiālo darba dienu mediju grupas “TV3 Group” rīta raidījumā “900 sekundes” sāka 14 gadus (šobrīd 15) vecais laika ziņu moderators un laika apstākļu vērotājs Martins Bergšteins. Lai arī līdz pat šī gada septembrim es īpaši neiedziļinājos viņa aktitivitātēs, kā arī nebiju redzējis nevienu TV raidījumu ar viņa dalību, pēdējā laikā dažādu lietotāju ieraksti tīmekļa vietnē Twitter, mani nedaudz ieinteresēja vairāk iepazīties ar viņa personību, interesēm un nodarbošanos. Iepriekš gan zināju, ka viņš veido kaut kādu saturu par meteo lietām vietnēs YouTube un Twitter, taču tiem neskoju līdzi un īpaši to neplānoju darīt arī turpmāk. Papildus šeit īsumā izteikšu viedokli arī par citiem vairāk vai mazāk saistītiem laika apstākļu vērotājiem.
Nedaudz vēsturiski, 2010.gada gadā tika izveidota interneta vietne meteolapa.lv pēc atsevišķu interneta lietotāju iniciatīvas. Šīs lapas aizsākumi ir saistīti ar Jāņa Traļļa veidoto blogu maikls.wordpress.com (kopš 2014.gada ierakstu tur vairs nav), un tieši tur komentāru sadaļā notika sākotnējā meteo vērotāju pulcēšanās, kuri vēlāk pārgāja uz cita administratora veidoto meteolapa.lv. Bet vēl pirms minētā bloga Trallis veidoja amatiera portālu meteozinas.lv, kurš vairs neeksistē un kur, balstoties uz internetā pieejamo bezmaksas modeļu informāciju, izvietoja un interpretēja laika prognozes Latvijas teritorijai. Par to, vai un cik lielā mērā Martins ir ņēmis dalību meteolapa.lv, man nav zināms, bet, ja reiz viņam ir ne tikai savs twitter.com/MeteoLatvia un YouTube konts, bet nu jau arī sava mājaslapa meteolatvia.com, par ko viņš nesen arī paziņojis savā Twitter kontā, tas liecina, ka meteolapa.lv piedāvātās iespējas lietotājiem veidot savus rakstus u.c. lietas viņam tur nesagādā pietiekamu vēlmju lauku, piemīt zināms konkurences gars vai arī kaut kas cits personīgi neapmierina.
Meteolapa.lv biju ņēmis tikai ļoti īslaicīgu dalību, jo konstatēju to, ka lielākā daļa komentētāju, būtībā tie paši vien, kuri bija maikls.wordpress.com komentāru sadaļā, ir tendēti uz vēsu un/vai aukstu laika apstākļu cildināšanu, bet lielu nepatiku demonstrē pret vasarīgi siltiem vai karstiem laika apstākļiem, ka arī relatīvi siltām ziemām. Apkopot laika apstākļu informāciju un lietotāju novērojumus it kā būtu laba ideja, bet tomēr, ja no tiem jau tā nedaudzajiem aktīvajiem komentētājiem ir tikai tādi, kuri regulāri izrāda lielu sajūsmu par aukstumu, salu, salnu postījumiem u.tml., manā skatījumā tas nav ētiski un morāli pieņemami. Tādi aktīvisti līdz ar to nav tendēti arī uz patiesu dzīvības un dabas mīlestību, kā arī racionālu pieeju lietām. Tāpēc ar tādiem man tālāk nevar būt ejams kopīgs ceļš, jo jau ilgstoši esmu apzināti liels siltuma mīlis un visā tā, kas ar to saistīts, kā arī citi turpmāk izklāstītie aspekti.
Kaut arī meteolapa.lv ierakstiem un komentāriem jau vairākus gadus nesekoju līdzi, pēdējā laikā nejauši uzgāju diskusijas mikroblogošanas vietnē Twitter, par ko nedaudz sīkāk esmu aprakstījis zemāk, un tad gadījuma pēc pašķirstīju arī meteolapa.lv Twitter konta ieakstus. Mans iepriekš minētais par aukstuma slavināšanu joprojām apstiprinās pilnā mērā, kā tas redzams ekrānuzņēmumā (screenshot), jo cilvēki un to intereses palielam nekad arī nemainās un stagnē. Bez tam, laikā, kad plašsaziņas līdzekļos visur aktīvi ziņo un brīdina par energoresursu un apkures cenu ekstremāli straujo kāpumu, kā tas arī ir realizējies, šāds publisks ieraksts meteolapa.lvTwitter kontā ir ļoti neētiks un liecina par morālu degradāciju – jau 28.augustā nespēju sagaidīt apmierināt skatu uz salnu postījumu rēķina lauksamniecībā un energoresursu (apkures) cenu rēķina. Minētais attiecināms, neskatoties uz to, vai pašiem ir vai nav līdzekļu resursu apmaksai un/vai iegādei. Tie nespēj aizdomāties arī tik tālu, ka pastāv III pasaules kara draudi (Ukrainas karodziņus gan liek savos profilos), kad paši potenciāli var palikt bez pajumtes un pārtikas aukstumā, nerunājot pat par domāšanu par citiem cilvēkiem. Bez tam, jā, augusta vidū sākās neraksturīgi silts un karsts laiks, bet tas nebija nekas nepanesams; patiesībā bija iespēja izbaudīt kārtīgu meteoroloģisko vasaru kalendārās vasaras beigās siltuma deficīta zemē, kam sekoja anomāli auksts septembris.
Raitis Sametis. Ievēro burtu “t” apgrieztā krusta formā uzvārdam, apgriezto pentagrammu u.c. sātanisma simbolus viņa mājaslapā karametals.lv
Problēmas ar morāli cilvēkiem bieži vien neaprobežojas kādā konkrētā jomā (šai gadījumā laika apstākļu vērošanā), jo parasti vienam grēka netikumam seko citi. Par to liecina, piemēram, Trallis, kurš meteoziņām paredzētā Twitter kontā aptuveni 10 tūkstošiem sekotāju raksta par savām personīgajām seksuālajām attiecībām. Nerunājot par to, ka dabasvide.wordpress.com pieturas pie katoļu mācības, ka homoseksuālisma praktizēšana ir smags grēks, kāpēc vispār publiski jāaģitē viendzimuma laulības un LGBT ideoloģiju, turklāt kontā, kas paredzēts meteoziņu izklāstam? Starp citu, meteolapa.lv automātiski iekopē visus Traļļa tvītus sadaļā “Aktuāli” lapas labajā pusē. Vēl citi laika vērotāji atklāti tīksminās par vētru un negaisu postījumiem, kas arī nav ētiksi. Šeit interesanti, ka Raitis Sametis, kurš ir viens no aktīvākajiem meteolapa.lv dalībniekiem, darbojas sātaniskās smagās rokmūzikas jomā (skat. mājaslapu). Man patīk pērkona negaisi un vētras, bet pavisam citādā veidā, izjūtot Dieva manifestāciju un varenību. Neesmu arī no tiem, kas katru reizi vēlās precīzi atskaitīties par zibens izlāžu skaitu katram negaisa mākonim, pazaudējot mirkli dabā.
Metolapa.lv darbībai ir arī daži pozitīvie aspekti, no kuriem personīgi arī es esmu bijis ieguvējs, jo nav sliktuma bez labuma – pēdējais gan šeit ir daudz mazāk. Piemēram, 2011. gadā LVĢMC ne tikai iepriekšējo bezmaksas meteoroloģikso radaru informāciju padarīja par maksas, bet arī lūdza vairāku valstu meteoroloģiskajiem dienestiem aizliegt piekļuvi to mājaslapās publicētajai informācijai Latvijas iedzīvotājiem. Skaidrs, ka šīs LVĢMC rīcības rezultātā meteoapa.lv varēja būt būtiska ietekme, jo operatīvāk ir iespējams apkopot informāciju un lietotāju nepamierinātību, kas nākamai gadā pamudināja LVĢMC atteikties no sava pieņemtā lēmuma. LVĢMC darba kvalitātes rādītājus uzskatāmi atspoguļo arī nesenā problēmu apspriešana ap jaunās mājaslapas dizainu un kļudām; ja nebūtu lietotāju protesti, nebūtu arī iestādes darba kvalitātes uzlabošanās, tomēr, manuprāt, šeit vislielākā ietekme ir bijusi ilggadējam LTV laika ziņu redaktoram Tomam Bricim. Amatieru portālā ir arī cita noderīga informācija, piemēram, faktisko laika apstākļu datu apkopojums no dažādiem avotiem, ārvalstu meteo saišu apkopojums, informācija par modeļu interpretāciju, tomēr kopumā ilggadējā darbības pozitīvā puse neatsver negatīvo. Tad vēl gadu gaitā tur parādījušies vairāki uzbāzīgi reklāmu baneri katrā hipersaitē; es jau saprotu vēlmi nopelnīt, tomēr visam ir zināmas robežas.
Palaikam sekojot LVĢMC Twitter ierakstiem, pamanīju, ka kāds man iepriekš zināms cilvēks (segvārds “Hauonekani”), kurš arī sākotnēji ņēma dalību meteolapa.lv regulāri komentē zem LVĢMC tvītiem. Lai gan viņa komentāri bieži vien ir sakarīgi un arī jautājumu formā, LVĢMC uz daudziem nesniedz atbildes, visticamāk, to provokatīvā un sarkastiskā rakstura dēļ, turklāt reizēm profila tvītos ir rupjības un pārspīlējumi. Pozitīvais ir tajā, ka viņam patīk siltums un ir interese par eksotiskajiem augiem, un, tā kā meteolapa.lv nav patiesu siltummīļu, tad tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ viņu izslēdza no turienes. Interesanti ir tas, ka “Hauonekani” apgalvo, ka Liepājas rajons ap Rucavu un Vērgali, kur ir arī viņas pašreizējā dzīvesvieta, ir auksts ar skaidrām naktīm un mākoņainām dienām. Tā kā man kādreiz bija doma pārcelties uz dzīvi Latvijas galējos DR rajonos, domājot, ka tur varētu būt viena no siltākajām vietām Latvijā, tad tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ ieinteresēja nedaudz papētīt viņa ierakstus. Neņemot vērā tvītu negatīvos aspektus, vairākos tomēr var atrast parliecinošas norādes, ka tā varētu būt viena no skarbākajām vietām Latvijā visa gada garumā. Pirms vairākiem gadiem, apmeklējot Rucavas reģionu, dabā pats novēroju, ka tur ir salīdzinoši vāja lapu koku veģetācija, kas varētu liecināt par ne tik kvalitatīvu augsni (melnzemes trūkumu), kā Zemgalē, bet vairāk dominē priedes.
Atgriežoties pie Martina, kādā dienā pamanīju, ka viņš publicēja ierakstu ar sekojošu izvērtušos diskusiju, kuras izvilkumu screenshot iekopēju labajā pusē. Pirmkārt, jāsaka tas, ka jau pati Martina 18.septembra tvīta daļa par to, ka “Rudens nu sākas pa īstam” jau ir pārāk uzkrītoša un tendencioza, ņemot vērā strauju meteoroloģiskā rudens sākumu jau septembra sākumā. Tāpēc šai ziņā “Hauonekani” aizrādījums Bergšteinam kā sabiedrībā zināmai personai, maunprāt, ir adekvāts. Savukārt tālāk diskusijā Martina argumentu par gadalaiku iedalījumu attiecībā uz putniem konkrētajā gadīumā uzskatu par nepamatotu, jo gan viņa Twitter konts, gan arī viņa kā TV ziņu moderatora darbība ir vērsta uz laika prognožu un faktisko laikapstākļu interpretāciju, nevis par to, kā daba pielāgojas laika apstākļu maiņai. Bez tam, klimats vienmēr ir bijis pamats visam tam, kā tas ietekmēs augu un dzīvnieku pasauli, nevis otrādi. Kaut arī pats pirmos migrējošos putnus novēroju tikai septembra otrajā pusē, uz tālāko “Hauonekani” atbildi par to, ka putni lidojot prom jau sen, Martins nav pat sniedzis nekādu komentāru, tāpēc tālākajā diskusijā, kas nobeidzās ar savstarpējām bloķēšanām, iedziļināties nav vērts. Arī uz manu jautājumu par to, kādēļ viņam interesē tikai oficiālie avoti, nesekoja atbilde.
Kā jau sākumā minēju, kopumā radās interese vairāk uzzināt par Martina personību, jo vēl pirms viņš bija TV laika ziņu raidījumā, mani piesaistīja tas, ka viņam piemīt augstas komunikācijas prasmes, inteliģence, ņemot vērā vecumu un ir simpātisks ārējais tēls, harizma. Tālāk kādā dienā izlasīju rakstu, un, veicot saimniecības darbus, fonā noklausījos interviju ar Martinu un viņā māti, kas pieejama šeit. Ja salīdzinu ar sevi, tad bez atšķirībām ir vērojamas arī intersantas kopīgas iezīmes.
Abi esam no Jelgavas. Pirmos izvērstos meteoroloģiskos pierakstus es sāku veidot aptuveni 13/14 gadu vecumā (pirms 20 gadiem), bet par meteo lietām sāku interesēties jau agrāk. Vispirms piesaisaistīja pērkona negaisi, un, tāpat kā Martinu, tas noveda pie padziļinātākas interesēšanās par laika apstākļiem. Martins dzīvo laikā, kad internets ir ikdienas komunikācijas sastāvdaļa un informāciju var ātri atrast, bet es laikapstākļus sāku vērot vēl vairākus gadus pirms interneta ēras, tādēļ no plašsaizņas līdzekļiem tolaik vienīgā iespēja bija katru vakaru ar interesi sekot laika ziņām. Līdz ar to nav nekas neparasts, ka Martinam tagad tehniskā ziņā ir dziļākas zināšanas par meteoroloģiskajiem modeļiem un to interpretāciju, turklāt meteoroloģijas lietas mani interesē tikai līdz zināmai robežai. Tāpat no kopīgajām pozitīvajām pazīmēm ir tas, ka arī Bergšteins par mīļāko gadalaiku ir atzinis vasaru, kur jāpiekrīt tam, ka tad ir visdinamiskākie laika apstākļi. Sākotnējā interese par pērkona negaisiem mani ir novedusi līdz racionālai izpratnei par silta klimata priekšrocībām, kā to vairākkārtīgi esmu minējis šai blogā, to gan īsti pagaidām nevar teikt par Martinu. Arī gubu-lietus mākoņu veidošanās un pērkons, kurus gan es, gan Martins, gan citi aktīvisti ar interesi vēro, vienmēr ir kaut kā saistīts ar siltuma enerģiju (piemēram, Antarktīdā pērkona negaiss nekad nav reģistrēts), tomēr atsevišķiem indivīdiem veidojas dubulta morāle – izskatās, meteolapa.lv lietotāji aukstumu gribētu visu gadu.
Kā pozitīvais aspekts ir arī Martina mazās ģimenes tendence uz zaļa dzīvesveida piekopšanu – atkritumu šķirošana, iespēju robežās pārvietošanās ar kājām, sabiedrisko transportu vai velosipēdu, ko daru arī es. Taču negatīvais ir tajā, ka Martins to visu saista ar teoriju par cilvēka saimnieciskās darbības izraisītām klimata pārmaiņām – globālās sasilšanas teoriju. To jau pirms vairākiem gadiem esmu atspēkojis šai manā rakstā un grāmatā. Propganadētās klimata pārmaiņas, izskatās, ka ir vienīgais gan Martina, gan daudzu citu motīvs zaļa dzīvesveida piekopšanai. Tomēr šeit mēs nonākam līdz dilemmai, jo beigu beigās var izrādīties, ka, cīnoties pret sasilšanu, patiesībā netiek atbalstīts zaļš dzīvesveidu. Arī attiecībā uz covid-19 lietu un injekciju jautājumu Martinam diemžēl nepiemīt alternatīvs viedoklis, spriežot pēc viņa un mātes atbildēm intervijā, un tas, manuprāt, šai beigu laiku kontekstā ir ļoti būtiski. Visa globālās sistēmas politika attiecībā uz klimata pārmaiņām, vakcināciju, 5G antenām u.tml, par ko runā arī pasaules ekonomikas forumā, ir savstarpēji saistīta un vienota.
No citām pazīmēm, kas nav saistītas ar meteoroloģiju, es atzinīgi novērtēju Martina izkopto un iteliģento valodas un komunikācijas stilu bez žargoniem un barbarismiem, uz ko arī man vienmēr ir bijusi tendence. Attiecīgā vecumā un vispār uz inteliģenci tendētu cilvēku mūsdienu sabiedrībā ir gaužām maz. Jāatzīst, ka tik labas savu domu mutiskas izteikšanas prasmes viņa vecumā man nepiemita, un arī tagad šai ziņā es atpalieku. Taču, saprotams, ka šeit lielā mērā ir loma augšanas videi, par ko arī Martins ir atzinies savā intervijā, personības harizmai un interešu lokam vispār. Man, piemēram, sanāca iet klasē, kur nebija labvēlīgi apstākļi sevis attīstībai, vairāki sociopāti, mobinga utml. problēmas, nekompetenti skolotāji. Uz izziņu un apziņas attīstību vērstiem cilvēkiem degradējošās skolās, protams, nav iespējams normāli pilnveidoties. Martins šobrīd mācās Jelgavas Valsts ģimnāzijā un liecināja, ka klasē viņam ar pārējiem ir labas attiecības. Tā kā vidusskolas posmā arī es gāju tai skolā, varu tikai apstiprināt, ka ar mobingu tur nav tādu problēmu, ar kādām sastapos, kad mācījos pamatskolā.
Ekrānuzņēmums no Martina YouTube konta
Kā būtiski pozitīvu cilvēka īpašību es novērtēju to, ka viņa dabā nav tieksme būt pārākam, necenšas izlekt; vismaz tā sevi raksturo Martins, un to varu attiecināt arī uz sevi. Bet, tā kā katrs, arī es, var krist lepnības grēkā, tad es nevaru zināt, cik patiess ir viņa pašvērtējums. Savu lapu meteolatvia.com (domēna vārda lietošana visbiežāk ir maksas pakalpojums) gan viņš veido, bet tur nav nekādu inovāciju, nekā fundamentāla, ko nevarētu ievietot vai atrast meteolapa.lv. Arī noraksturojot Martina Twitter kontu, kuram patlaban ir pāri 4 tūkstošu sekotāju, tikai ap 10% ir viņa paša ieraksti, bet pārējās ir atsauces uz citu lietotāju ierakstiem. Martins apgalvo, ka cenšās sniegt kvalitatīvu informāciju, lai gan, manuprāt, par labu kvalitāti varētu sākt runāt tad, ja twitter personīgie ieraksti būtu pārsvarā pār atsaucēm uz citiem vai vismaz attiecībā 50:50. Twitter ierakstos, tāpat kā citos kontos, esmu uzgājis arī pārspīlējumus un neprecizitātes. Piemēram, YouTube kontā jau pašā video virsrakstā viņš nepatiesi apgalvo: “Ļoti stiprs negaiss Jelgavā 29.08.2022.”, lai gan todien Jelgavā (jo īpaši centrā, kur viņš dzīvo) stiprs negaiss nebija, kur nu vēl ļoti stiprs. Stiprs negaiss todien bija tālāk no Jelgavas, bet pašu Jelgavu skāra tikai negaisu sistēmas mala un atliekas, kas atnesa dažu stundu ilgstošu lietu, palaikam lietusgāzes formā ar vēja brāzmām, ar to arī bija saistīta diezgan intensīvā zibeņošana attālāk. Līdzīgi arī citos video.
Tā kā no citu laikapstākļu vērotāju aktivitātēm vairāku gadu garumā ieguvums kopumā ir bijis minimāls, tēmas aktualizēšanās sakarā nolēmu uzrakstīt LVĢMC vēstuli ar jautājumu par to, kāpēc nekad netiek izcelti speciāli brīdinājumi par salnām siltajā laika periodā. LVĢMC ir sastādījis kritērijus karstuma brīdinājumiem, lietojot jēdzienus “ektremāls karstums” u.tml., kas, manuprāt, ir pārspīlēti. Un, ja reiz ir īpaši brīdinājumi par karstumu, tad arī normāli būtu pretēji brīdinājumi par aukstumu un salnām siltajā periodā. Tomēr aukstums un salnas būtiski ietekmē gan lauksaimniecību, gan cilvēku dzīves kvalitāti kopumā, un potenciāli var nodarīt daudz lielāku kaitējumu, nekā karstums; manuprāt, tas būtu daudz objektīvāks brīdinājuma faktors. LVĢMC pieklājīgi atbildēja, ka par to tiek domāts, šobrīd esot iesākts darbs projekta “Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā” ietvaros, un viens no plānotajiem rezultātiem ir arī jaunu brīdinājumu veidu ieviešana, kur LVĢMC darbineki ieplānojuši, ka tiks gatavoti arī brīdinājumi par salnām. Laiks rādīs, vai un cik nākotnē tas vēl būs aktuāli.
Kopumā var secināt, ka Martinam, tāpat kā lielākajai daļai citu cilvēku, piemīt sistēmiskā domāšana; mūsdienās tas ir modernisms jeb visu herēžu sintēze (atbilstoši pāvesta Sv. Pija X definīcijai). Spēja uzsūkt informāciju no dažādiem avotiem, pārzināt detaļas, kā arī pēc tam intelektuāli prezentēt, nenozīmē spēju filtrēt to, objektīvi vērtēt un izdarīt loģiskus secinājumus. Pēdējā spēja, protams, ir daudz svarīgāka, jo ir ne tikai vērsta uz ilgstpējību, bet arī – svarīga dvēseles labklājībai, kā liecina citi raksti šai blogā. Martinam ir zināšanas noteiktās sev interesējošās jomās, piemēram, ģeogrāfijā un meteoroloģijā, bet viņš arī atkārto sistēmas piedāvāto interpetāciju un secinājumus par informāciju, bez tendences uz kritisku domāšanu un analītiku, kāda man piemita viņa vecumā. Līdz ar to kopumā nevar apgalvot, ka viņam ir objektīvi dziļas zināšanas, bet gan – pieredze sev interesējošās lietās. Ne viss pats par sevi ir slikti, ko piedāvā vai saka darīt mūsdienu sistēma, tomēr būtiska ir vēlme un spēja izfiltrēt labo, atmetot slikto, nepareizo. Galu galā reiz būs jāšķirās no šīs laicīgās Zemes dzīves, pieķeršanām un iegribām, bet pēc tam būs jāsniedz atskaite par savu rīcību, ko esam labu vai sliktu darījuši morāles ziņā, nevis savas karjeras, sekulāro interešu vai ietekmes izaugsmē. Šie ciešanu un kara laiki ir kā atgādinājums, ka katra diena mums var būt pēdējā, tāpēc izvērtēsim, uz ko mēs koncentrējam savu ierobežoto enerģiju un laiku.
Šis ne tikai man kā katolim, bet arī daudziem citiem labas gribas cilvēkiem ir bijis gan morāli, gan fiziskās veselības ziņā kopumā ļoti smags gads. Un nav jau nekāds noslēpums, ka laikā, kad katoļu Baznīca kā juridiska kopiena un sabiedrība vairs nepastāv, tas ir bīstami ne tikai dvēselei, bet līdz ar to arī ķermeņa veselībai. Laikā, kad apkārtne ir palikusi tukša no garīgi jēdzīgām lietām, un, pat neskatoties uz sociālā dzīves līmeņa pazemināšanos un kaut ko līdzīgu III pasaules kara draudiem, liela daļa sabiedrības turpina dzīvot morālā izlaidībā un apātijā, grēkus nenožēlo un necenšas laboties. Pats par sevi saprotams, ka tādā garīgā tuksnesī dzīve nevar būt viegla.
Lai arī iepriekš es jau gribēju likt visu pie malas, kas saistīts ar iepriekšējo gadu ceļojumu albumiem, apstākļu kopums sanāca tāds, ka bija apgrūtinoši un nepietika laika pievērsties sev citiem svarīgiem interesējošiem jautājumiem. Tāpēc nolēmu izveidot kārtējo video prezentāciju, šoreiz par dārza tematiku. No otras puses, kāpēc gan atstāt senāku bilžu kolekciju kaut kur datu “putekļos”, ja vismaz daļu var nopublicēt vispārējam labumam? Tomēr toreiz biju veltījis enerģiju un laiku to uzņemšanai.
Video ir ietverti subtropisko un tropisko dārzu, apstādījumu un ziedu foto, galvenokārt, no Taizemes, Singapūras un Malaizijas ceļojumiem 2007. un 2009. gados, bet visvairāk fotogrāfiju ir no Maderias ceļojuma 2016.gadā, kas sākas ar 09:23 minūti. Madeira tiek dēvēta arī par peldošo dārzu Atlantijas okeānā, jo klimats cauru gadu atbilst pavasarim vai magai vasarai un līdz ar to iespējama liela ziedu un apstādījumu daudzveidība. Madeira kā Portugāles sala ir vēsturiski arī katoliska zeme, kas ārēji manifestējas tās kalnainumā un klintīs (par to iepriekšejais video Mountain and rock landscapes with music from Vangelis).
Ineteresanti, ka šo video izveidoju laikā, kad Baznīca atzīmē gada ceturkšņu gavēņa dienas, kuru izveidošanas vēsturiskais mērķis ir pateicība Dievam par dabas dāvanām, mācīt cilvēkus tās izmantot mērenībā un palīdzēt trūcīgajiem. Lai arī šis septembris Latvijā ir bijis anomāli auksts, pateicība Dievam par kārtīgu meteoroloģisko vasaru augustā un to ka šo laiku var vairāk izmantot citām noderīgām lietām, kā arī tas, ka līdz šim Jelgavas apkārtne ir veiksmīgi iztikusi bez salnām.
Mediji ziņo, ka grieķu komponists Vangelis (Evángelos Odysséas Papathanassíou) nomira 79 gadu vecumā 2022. gada 17. maijā Francijas slimnīcā. Viņa dziesma “Conquest of Paradise” manī ir rezonējusi jau no agras bērnības. Vēlākajos gados, kad sākās interneta laikmets es atklāju arī citus viņa darbus.
Viņa mūzikai man ir bijusi īpaša loma Dieva meklējumos un meditācijā, pirms es vispār zināju par tradicionālo katolicismu. Vangelis, kuru daži cilvēki sauc par mūsdienu Mocartu, nekad nav ieguvis muzikālo izglītību un nav spējis arī lasīt mūziku. Viņa mērķis nekad nav bijusi popularitāte. Kā liecina intervijas, Vangelis ir noraidījis arī daudzus ienesīgus mūzikas industrijas piedāvājumus, kā arī kritizējis populāro mūziku, īpaši no pagājušā gadsimta 60. gadiem. Viņš norādīja, ka mūsdienās mūzikai nav objektīvas pieejas, tāpēc tā nav īsta mūzika, jo tās pamatā ir pašlabuma meklēšana un tieksme pēc naudas.
Videoklipam atlasītas kalnu un klinšu ainavas no maniem ceļojumiem uz Franciju, Šveici, Turciju, Austriju, Taizemi, Malaiziju, Madeiru un Ukrainu 2005.-2017.gadā.
Atšķirībā no vairākām protestantu denominācijām draudzes “Latvijas Kristīgais radio” (LKR) nostāja ir tāda, ka eksperimentālo “Covid-19 vakcīnu” un tā saukto “zaļo sertifikātu” lieta nav Atklāsmes grāmatas 13.nodaļas jautājums. To viņi ir apgalvojuši visos 2021.gada raidījumos, kuros ir pacelts šis jautājums (skat. zemāk video izvilkumus no dažādiem raidījumiem). Kamēr LKR vadītājs Tālivaldis Tālbergs un raidījumu regulārais viesis Juris Doveiko personiski ir pret tādām apšaubāmām injekcijām un atsakās tās pieņemt, tikmēr regulārais viesis Jānis Ozolinkēvičs ir daudz liberālāks un nedod skaidru atbildi. Tomēr visu kopējā nostāja ir tāda, ka katrs var brīvi izvēlēties, vai “Covid-19 vakcīnas” pieņemt vai nepieņemt. Ja kāds pieņem, tad, viņuprāt, tas nav grēks. Tālbergs arī regulāri piebilst, ka “Covid-19 vakcīnas” vienīgi ved uz Antikrista laiku, kad cilvēki tiks piespiesti pieņemt zvēra zīmi. Pie tam, LKR pārstāvji to saista vienīgi ar čipu uzspiešanu fiziskā formā. Kāda minētajā jautājumā ir Katoļu Baznīcas tradicionālā mācība?
Katoļu teologa Sivestra Berija 1921.gada grāmatā “Sv. Jāņa Apokalipse” par Atklāsmes grāmatas 13.nodaļā minēto zvēra zīmi ir 16.panta komentārs, kurā norādīts ir sekojošais (aptuvens tulkojums): “Antikrista sekotāji tiks apzīmēti tādā veidā, lai atdarinātu zīmi, ko Sv.Jānis redzēja uz Dieva kalpu pierēm (Atklāsmes 7:3). Tas norāda uz to, ka Antikrists un viņa pravietis ieviesīs rituālus, kas imitē Baznīcas sakramentus. Patiesībā būs pilnīga organizācija, sātana baznīca, kas uzstādīta pretstatā Kristus Baznīcai. Sātans uzņemsies Dieva Tēva daļu; antikrists tiks godināts kā Glābējs, un viņa pravietis uzurpēs pāvesta lomu. Viņu ceremonijas viltos sakramentus un viņu maģijas darbi tiks pasludināti kā brīnumi. Līdzīgs projekts tika mēģināts 4.gadsimtā, kad atkritējs Juliāns viltoja katoļu pielūgsmi ar pagānu ceremonijām par godu Mitrai un Kibelei. Viņš nodibināja priesterību un ieviesa ceremonijas, kas atdarināja kristību un iestiprināšanu.”
Tātad zvēra zīmei Atklāsmes grāmatas kontekstā primārā ir garīgā nozīme. Ne tikai Berija aprakstītais, bet arī eshatoloģijā minētais ir piepildījies jau vairākas desmitgades ar Vatikāna II baznīcu jeb Novus Ordo, kuras viltotā garīdzniecība veic nederīgus sakramentus (piemēram, iestiprināšanu), un daudzos gadījumos – arī nederīgu kristības formu. Vatikāna II baznīca nelegāli, t.i. neatbilstoši kanoniskajām tiesībām, ir paturējusi sev Katoļu Baznīcas nosaukumu, un par tādu to atzīst arī lielākā daļa pasaules. Gan Antikristu kā personu, gan arī viņa pravieti vislabāk var attiecināt uz pāvesta krēsla uzurpatoriem, kuri ir saistīti ar Novus Ordo izveidošanu un Vatikāna II koncila graujošu reformu ieviešanu, kas rezultātā de facto veido jaunu un pilnīgu organizāciju. Vaitkāna II baznīcas iekšienē ir notikuši daudzi viltus brīnumi un parādības, no kuriem daudzi formāli ir atzīti par autentiskiem. Tā kā Baznīca ir Kristus mistiskā miesa un tai ir īpašs deleģējums dvēseļu glābšanas funkcijā, tad arī antipāvesti un viņu padotībā esošie pretstatā Baznīcai kļūdaini tiek godināti kā Kristus darba veicinātāji, t.i., kā glābēji, pats Vatikāna II koncils un viltus pāvesti tiek sevišķi godināti, piemēram, Jānis XXIII, Pāvils VI un Jānis Pāvils II ir “kanonizēti”. Jau vairākus gadsimtus pirms Vatikāna II apvērsuma ievērojami katoļu mistiķi, svētie un Baznīcas maģistērijs Antikrista personu un viņa sistēmu ir saistījuši ar pāvesta krēsla uzurpāciju.
Antipāvests Francisks eksperimentālo injekciju pieņemšanu sākotnēji nosauca par “morālo atbildību”, bet 2022.gada 10.janvārī to esot nosaucis pat par “morālu pienākumu”, manipulējot ar frāzēm par rūpēm par veselību. Viņa teiktais ir pilnīgā pretrunā ar līdz šim pēdējā pāvesta Pija XII analītisko 1952.gada uzrunu Pirmajam starptautiskajam nervu sistēmas histopatoloģijas kongresam par medicīnisko eksperimentu morālajām robežām, kas atbilst arī katoļu teoloģijas garam.
Bez tam, ir arī, piemēram, 1947.gada Bībeles īsie komentāri no tā paša un līdz šim pēdējā pāvesta Pija XII. Par Atkl. grāmatas 13.nodaļas otro zvēru (11.-18.pants) ir komentārs (ar plašāku nozīmi): “Otrs zvērs simbolizē garīgās varas: viltīgos praviešus, ticībai naidīgo zinātni [mans izcēlums] un nekristīgās valsts reliģijas.”
Šajos tumsības laikos masu medijos un sabiedrībā bieži ir dzirdama frāze “uzticēties zinātnei”. Bet, neskatoties uz to, ka zinātņu jomas ir dažādas un vienmēr ir pastāvējuši alternatīvi viedokļi un pētījumi, nekad tādos saukļos netiek precizēts, kādai zinātnei uzticēties un kas vispār tiek domāts ar zinātni. Līdz ar to var secināt, ka attiecīgā brīdī ar to tiek saprasta zinātne, kādu to proponē valdošā sistēma un kas pamatos ne vienmēr sakrīt ar morāles vērtībām un dabiskajām tiesībām – vai tā būtu cilvēkiem vai videi kaitīgu vielu vai tehnoloģiju izstrāde, psiholoģiska operācija vai kas tamlīdzīgs. Tāpēc tādu nekritisku un dogmatisku “uzticību zinātnei” varētu pielīdzināt sava veida Antikrista sistēmas pielūgsmes formai. “Vakcīnas”, kuras aģitē Vatikāna II baznīca un anitpāvests Francisks, izstrādā lielās farmācijas kompānijas ar kriminālu pagātni. No sengrieķu valodas vārds pharmakeia nozīmē burvestība, bruvība, maģija. Bībelē tas ir lietots, piemēram, Galatiešiem 5:20; Otrā Mozus 7:11, 22; Otrā Mozus 8:18; Jesaja 47:9; Atklāsmes 18:23.
Gan LKR, gan citi protestanti zvēra zīmi saista vienīgi ar fizisko piepildījumu. Bet arī šeit var vilkt vairākas citas paralēles, piemēram, tās varētu būt euro banknotes un monētas, uz kurām attēlotas ES valstis un pagānisma elementi, jo ES garīgā nozīmē ir atdzimusī pagānu Romas impērija, tā kā nāk no Vidusjūras apgabala. Par Mateja 5:30, kur teikts: “Un ja tava labā roka tevi apgrēcina, cērt to nost un met no sevis projām, jo labāk tev zaudēt vienu no saviem locekļiem, nekā visa tava miesa tiek iemesta peklē”, Bībeles īsajos komentāros pāvests Pijs XII komentē, ka “..labā roka nozīmē to, kas cilvēkam visdārgākais un vismīļākais. Arī no tā jāatsakās, ja tas grēka cēlonis.” Šajā pantā gan nav pieminēta piere, kā tas ir Atklāsmes 13:16, bet ir dzirdēts, ka piere simbolizē arī intelektu, domas, tātad apziņas stāvokli. Ceļojumi, darbs, nauda, izklaides, atrakcijas, citu cilvēku viedoklis kā svarīgas lietas bieži vien ir kā pamatojums, kādēļ daudzi neatsakās no eksperimentālām potēm un savā apziņā tie veido ilūziju, atsakoties no veselā saprāta.
No augstāk minētā, kā arī alternatīvajos medijos un oficiāli pieejamās informācijas var secināt, ka “Covid-19 vakcīnas” varētu atbilst zvēra zīmei Atklāsmes grāmatas 13.nodaļas kontekstā (šaurākā nozīmē). “Vakcīnas” ietver kā garīgo, tā arī fizisko aspektu. Lielais informācijas klāsts par to, ka tās var ietekmēt gēnu līmeni, kā arī brīdinājumi un pieredze par būtisku kaitējumu veselībai, ir pietiekams pamats, lai normālā gadījumā katrs bažītos par cilvēka morālo un garīgo dzīves kvalitāti (arī atbilstoši pāvesta Pija XII norādēm) pēc tādu eksperimentālo pošu pieņemšanas, piemēram,šeit tas uzskatāmi redzams. Patlaban nav zināms, vai patreizējās farmācijas kompāniju izstrādātās “vakcīnas” ietver nanotehonoģijas, bet Atklāsmes 13.nodaļas kontekstā tam nav būtiskas nozīmes.
Jānis Ozolinkēvičs
LKR draudze attiecīgajos video (jo īpaši Ozolinkēvičs) kā attaisnojumu eksperimentālo injekciju pieņemšanai, atraujot no konteksta, bieži atsaucas uz Marka 16:18, “ja, kas dzers ko nāvīgu, tas viņiem nekaitēs”, kā arī Mateja 15:11: “Ne tas, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku, bet tas, kas no mutes iziet, sagāna cilvēku”. Nerunājot par šo pantu būtību, atkal parādās protestantu pretruna, ka visur vajag balstīties uz to, kas rakstīs Bībelē, taču abos pantos tiek minēta ēdiena vai vielu uzņemšana caur muti, nevis citām ķermeņa daļām. Protams, šos pantus varētu paplašināti tulkot, bet runa ir par to, ka protestanti lielākoties visu tulko un piemēro atbilstoši savām personīgajām vēlmēm. Mūsuprāt, cilvēks par zvēra zīmes pieņemšanas grēku Dieva priekšā atbild tad, ja to izdara pilnībā apzināti un ar savu piekrišanu. Nav izslēgts, ka nožēlas gadījumā Dievs var visu vērst uz labu, jo Viņam viss ir iespējams (Mt 19:26; Lk 18:27).
Juris Doveiko
Katoļu Baznīcas eshatoloģija neatbilst LKR pozīcijai par to, ka “Covid-19 vakcīnas” nav Atklāsmes grāmatas 13.nodaļas jautājums. Katoliskās Baznīcas mācība ir būtiski atšķirīga, un tas ir viens no piemēriem, līdz kam var novest privāta Sv.Rakstu interpretācija un tulkojumi. Vienlaikus, LKR nostāja attiecībā uz eksperimentālajam potēm ir labāka par modernistu Vatikāna II baznīcu (Latvijā – “arhibīskaps” Stankevičs, “palīgbīskaps” Kravalis, kurš bieži viesojas LKR, u.c.). Lielākā daļa protestantu un tradicionālistu vēl tikai gaida Antikrista periodu, lai gan tas ilgst jau vairākas demsitgades un, iespējams, mēs jau esam beigu fāzē. Taču Anitikrista būtības pareiza izpratne ir svarīga dvēseles glābšanai, no tā ir atkarīga visa cilvēka ticība un līdz ar to apziņas stāvoklis. Par deep state masonu izveidoto Vatikāna II baznīcu der atgādināt: “Mana tauta, izej no tās, lai tu nebūtu dalībniece tās noziegumos, un lai tu nesaņemtu tās mocības!” (Atkl. 18:4)
No aktivitātēm, kas saistītas ar cīņu par morālo tikumību un šķīstību, Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, notiek vienīgi kustības pret LGBT un tamlīdzīgu ideoloģiju. Tradicionālo vērtību aizstāvji bieži apgalvo, ka tradicionāla ģimene Latvijā esot vērtība. Tomēr, ja pārdomā lietas dziļāk perspektīvā, tad nevis LGBT ideoloģija pati par sevi ir tā, kas ir problēmas pamatā, bet gan – attieksme pret miesīgo kopumā; tas ir kā viens no sabiedrības pagrimuma, norieta un bojā ejas cēloņiem. Tā kā ne Vatikāna II baznīcas mācītāji, ne citas denominācijas jautājumu par attieksmi pret šķīstību un daudzas citas sev neērtas aktuālas tēmas neaplūko pietiekamā apjomā, nolēmu uzrakstīt pārdomas šai sakarā.
Pēc statistikas puse civilā kārtā reģistrēto laulību Latvijā tiek šķirtas. Liela daļa pāru dzīvo nereģistrētā laulībā, un, ja pieskaitītu arī tos, tad šķiršanās statistika būtu vēl dramatiskāka. Starp Eiropas valstīm Latvija ir topa vidusdaļā. Bet, piemēram, šķirto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotājiem starp ES valstīm 2019. gadā Latvijā un Lietuvā bija visaugstākais. Aptuveni 40% bērnu Latvijā dzimst ārpus noslēgtas laulības. Tātad, ja par tradicionālo ģimeni pieņem tādu, kas sastāv no viena vīra un sievas uz mūžu un bērniem, ņemot vērā statistiku, Latvijā diemžēl neiznāk kā vērtība sabiedrības kolektīvajā apziņas līmenī. Tomēr vismaz pagaidām gan Eiropā, gan Latvijā to vēl uzskata par normu. Tāpat gan Latvijā, gan pasaulē kā normālas tiek uzskatītas ārlaulības tā sauktās partnerattiecības, kas ir aktuāli jau pirms pilngadības sasniegšanas, gadījuma seksuālie sakari, gan arī plaša problēma ir erotisku un pornogrāfisku materiālu aplūkošana.
7.08.2020. screenshot kā piemērs no portāla “Delfi”, atsauce uz saiti apzināti netiek likta
Esmu novērojis, ka alternatīvajos medijos reti kur tiek aizrādīts tas, ka mainstream medijos regulāri izplata brīvā seksa propagandu. Reizēm pirmajās lapās, kā tas redzams screenshot piemērā, tiek ievietotas atsauces uz neķītra un erotiska rakstura rakstiem un fotogrāfijām atbilstoši tematam. Bet, ja kāds bērns vai jaunietis apmeklē tādas ziņu vietnes nolūkā izpētīt informāciju par aktualitātēm pasaulē, tad, protams, var rasties kārdinājums atvērt neķītra rakstura infromāciju. Bet tas, savukārt, agrāk vai vēlāk var pamudināt meklēt pornogrāfiska rakstura vietnes. Lieki piebilst, ka izlaidības rezultātā atslēdzas arī elementāra loģiskā spriestspēja, nemaz nerunājot par augstākām garīgām dimensijām. Miesas kulta proponēšana caur medijiem un dažādos citos veidos ir viena no taktikām, kas vājina sabiedrību. Kā viens no iemesliem, kāpēc lielai daļai ir atslēgusies loģiskā spriestspēja un veselais saprāts, varētu būt ne tikai tas, ka tā ir dziļi iestigusi mīlestībā pret miesīgo, bet arī tas, ka mainstream caur miesas kulta un dažādu seksuālo baudu padomu regulāru izplatīšanu ir radījusi sabiedrībai izkropļotu iespaidu, ka medijiem un sistēmai rūp lasītāju miesiskā labklājība. Varbūt tāpēc daudzi pietiekami nesaskata ļaunumu, kas saistīts ar medicīnisko masku un eksperimentālo injekciju propagandu; ja pat oficiāli pieejamās instrukcijās ir aprakstīti injekciju riska faktori, tad medijos var lasīt tikai to, cik viss ir visiem droši. Savulaik pagānu Roma un Grieķija sabruka lielā mērā pieaugošās izlaidības dēļ.
Iekāre ir viens no septiņiem nāves grēkiem. Tomēr, tā kā cilvēki sākotnēji ir radīti tuvībai un savstarpējām attiecībām, kristietībā pastāv vispārējs uzskats, ka iekāre ir saprotamākais no visiem tādiem grēkiem. Parasti to uzskata par vismazāko nopietno no nāves grēkiem, jo tā ir cilvēku un dzīvnieku kopīgās spējas ļaunprātīga izmantošana, un miesas grēki ir mazāk smagi nekā garīgie grēki. Tieši šeit mums jāiemācās rūdīt savus zemākos instinktus. Tā kā iekāre ir vismazāk postošā no visiem nāves grēkiem, sevis kontrole ir viselementārākā no visiem tikumiem.
Sv. Akvīnas Toms
Iekāres rezulātā šajos tumsības laikos sevišķi izplatīti ir miesas grēki pretdabiskā veidā. No tiem Sv.Akvīnas Toms savā darbā Summa Theolgica kontracepciju klasificē kā trešo ļaunāko grēku pret dabu, homoseksuālus aktus – kā otro no smagākajiem, bet netīrību (masturbāciju) – kā ceturto no smagajiem grēkiem pret dabu. Ja atgriežas pie jautājuma par tradicionālajām ģimenēm, kā to vispārīgi saprot sabiedrībā, tad šeit būtu jāuzdod svarīgs jautājums, vai laulātie un kristīgie, kuri praktizē mākslīgo dzimstības kontroli un neuztver to kā grēku, tiešām būtu uzskatāmi par tradicionālām ģimenēm (tā kā netiek ieņemts bērns) atbilstoši morālajai teoloģijai un vispār dabiskajai lietu kārtībai. Kā jau zināms, kontracepcija mūsdienās tiek uzskatīta par normu, un prezervatīvus ir iespējams nopirkt katrā pārtikas veikalā. Katrā ziņā, šis ir atklāts jautājums, kuru neesmu izpētījis un palieku ar atvērtu prātu. Bet, ja bez sirdsapziņas pārmetumiem tiek pārkāpta dabiskā Dieva noteiktā kārtība, tad ir diezgan grūti to savienot ar tradicionālisma konceptu kā kopumu.
Sv.Akvīnas Tomam modernisma laikmetā bieži tiek pārmests, ka viņš savā darbā Summa Theologica netīrību un kontracepciju kā pretdabiskos grēkus klasificē kā smagākus par izvarošanu. Tomēr jāsaprot tas, ka Akvīnas Toms attiecīgajā nodaļā fokusējas tieši uz seksualitātes pareizas izmantošanas pārkāpumiem, abstrahējoties no citiem aspektiem. Tā kā taisnīgums ir lielāks tikums nekā šķīstība, tad netaisnība ir lielāks ļaunums nekā nešķīstība. Un tāpēc, ņemot visu kopumā, izvarošana, protams, ir lielāks netikums kā kontracepcija vai netīrība. Savukārt seksuālā izmantošana būtu grēks ne tikai pret šķīstību, bet vēl ļaunāk – tā ietver arī grēkus pret taisnīgumu, žēlsirdību u.c.
Plaša spektra sabiedriskās grupas (protestanti, pagāni, ezotēriķi, ateisti u.c.) regulāri piesauc bērnu seksuālās izmantošanas skandālus “katoļu” baznīcas iekšienē no mācītāju puses. Šie kliedzieni ir pamatoti tad, ja ņem vērā, ka tradicionālā katoļu Baznīca ir jānodala no Vatikāna II baznīcas jeb Novus Ordo, kuras pirmsākumi meklējami modernista antipāvesta Jāņa XXIII “pontifikāta” laikā un kuras sistēma kopš tā laika ir pārņēmusi gan bijušās katoļu celtnes un draudzes, gan arī uzbūvējusi savas celtnes. Visvairāk minētie skandāli parādījās antipāvesta Jāņa Pāvila II laikā. Dzirdēts tas, ka Baznīcas iekšienē līdzīga problēma ir bijusi arī pirms Vatikāna II apvērsuma, bet katrā ziņā tas nebija tādos apmēros un piesegšanā, kā to pavēra Vatikāna II koncils. Tomēr argumentācijas dēļ pieņemot, ka Vatikāna II baznīca būtu katoļu Baznīca, šī institūcija nav tā, kur seksuālās izmantošanas problēma būtu lielāka par protestantu baznīcām, tieši otrādi. Piemēram, starptautiskā bērnu “Izmantošanas pārtraukšanas kampaņa”, kura savā būtībā nav katoliska, norāda, ka bērnu seksuālas izmantošanas problēma biežāk sastopama ir protestantu baznīcās. Iespaids par “katoļu” baznīcu tāds ir tikai tāpēc, ka tā ir viena liela organizēta struktūra, kamēr protestantisms ir kā plašs lietussargs, kas ietver visas pārējās denominācijas. Diemžēl gan protestantu, gan pārējai sabiedrībai vienmēr ir bijusi tieksme noliegt visu katolisko Tradīciju, tāpēc arī tā neņem vērā šo būtisko niansi un tālāk neiedziļinās pārējos ar to saistītos jautājumos.
Fatimas bērni pēc elles vīzijas
Dievmātes vārdi Jacintai Marto no Fatimas īsi pirms mazās vizionāres nāves 1920.gadā: “Vairāk dvēseles nonāk ellē miesas grēku dēļ nekā jebkura cita iemesla dēļ”, “Tiks ieviestas noteiktas modes, kas ļoti aizvainos mūsu Dievišķo Kungu”, “Bēdas sievietēm, kurām trūkst tikumības”. Pēc elles vīzijas, ko trīs bērniem Franciskam, Jacintai un Lūcijai nodrošināja Jaunava Marija Fatimā, savos pēdējos slimības mēnešos Jacinta esot teikusi Lūcijai: “Es domāju par grēciniekiem un gaidāmo karu… Tik daudz cilvēku mirs, un gandrīz visi aizies uz elli.” Grēki pret šķīstību ir visvieglākie no nāves grēkiem, bet tiem ir visgrūtāk pretoties, jo tie ir vājuma grēki, ar to arī izskaidrojams, kāpēc tik daudzas dvēseles nonāk ellē. Tomēr Fatimas pirmais noslēpums ar elles vīziju ir kā Dieva žēlastība un brīdinājums, lai katrs cilvēks uztvertu nopietni grēkus pret šķīstību. Ja Jacinta domāja par Otro pasaules karu, ko pareģoja Jaunava Marija, kad gandrīz visi kritušie cilvēki aiziešot uz elli, tad paliek baisi iedomāties par šo laiku; laikā ap Otro pasaules karu sabiedrības morāles apziņas līmenis visās jomās nebija tik zems, kā tas ir šajos laikos gan attiecībā uz šķīstību, gan tikumību modē, gan pārējo vērtību ziņā.
Viens no iemesliem, kāpēc daudziem ir tendence atkrist un/vai izvēlēties palikt herētiskās kopienās, tostarp protestantismā, varētu būt tas, ka katoļu Baznīcas mācība morāles jautājumos attiecībā uz grēkiem pret šķīstību ir visstingrākā un disciplinētākā. Tas ir nenoliedzams fakts, bet mācība arī atbilst Bibliskajam garam. Tradicionālajiem katoļiem dabiskas seksuālas attiecības ir pieļaujamas vienīgi laulības ietvaros, kuru šķirt turklāt nav pieļaujams nekādos gadījumos. Kad Anglijas karalis Henrijs VIII lūdza pāvestam Klementam VII šķirt laulību ar savu sievu Katrīnu, pāvests to noraidīja. Pēc tam, kad Henrijs VIII slepeni apprecēja Annu Boleinu, viņš tika ekskomunicēts. Rezultātā 1534.gadā Henrijs VIII izveidoja savu Anglijas baznīcu un veica šķiršanās aktu ar Katrīnu. Tātad vien karaļa miesīgo iegribu dēļ cieta visa Anglijas katoliskā Baznīca, klosteru un zemju īpašumi, kā arī vērtslietas tika piesavinātas un izpārdotas, kas padarīja karali bagātu, bet katoļticīgie, kas attiecās pakļauties protestantiskai Anglijas baznīcai, tika dažādos veidos vajāti, arī nonāvēti. Tas ir viens no piemēriem, kad no iekāres nāves grēka cilvēku sirdis nocietinās, bet tam seko citi smagi grēki.
Tā kā medijos un visapkārt sabiedrībā atklātībā virmo miesas kults, internetā ir viegli pieejami erotiska un pornogrāfiska rakstura materiāli, tradicionālajiem katoļiem, kristīgajiem un citiem labas gribas cilvēkiem ir grūtāk kā jebkad agrāk pretoties miesas kārdinājumiem. Atsevišķos gadījumos tikumīgam cilvēkam var būt grūtības pat kvalitatīvi veikt darba pienākumus vai studēt, ja ir komandas tipa kolektīvs. Latvijas sabiedrība pat ir ieguvusi “godpilnu” mobinga lielvalsts statusu, un, tā kā mīlestība uz miesīgo nocietina sirdis, tad nevar izslēgt, ka tas būtu viens no mobinga cēloņiem Latvijā. Jau vien apzinoties, ka sabiedrība ir pārņemta ar dziļi degradējošu miesas kultu, tikumīgam indivīdam var rasties kārdinājums ļauties vieglākiem grēkiem. Tāpēc, ņemot vērā visapkārt esošo samaitātību, nevienam (īpaši tiem, kuri paši grēko), izņemot Dievu, nav tiesību nosodīt tos tikumīgi orientētos, kuri krīt tādos grēkos – īpaši tad, ja netiek aizskarti taisnīguma, žēlsirdības u.c. principi. Nosodīt gan var dažādu izvirtību popularizēšanu, kārdināšanu un uzspiešanu citiem. Viena daļa sabiedrības apsaukā un ar naidu izturas pret homoseksuāļiem, bet tajā pašā laikā pieņem kā normu un iedomājas, ka heteroseksuāli orientētie var atļauties visu – ārlaulības sakarus, kontracepciju un staigāt pa ielu netikumīgā modē. Turklāt, kā jau minēts, Sv.Akvīnas Toms kontracepciju klasificē kā smagāko pretdabisko grēku aiz homoseksuāliem aktiem. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kādēļ cita sabiedrības daļa ar gadiem ir kļuvusi arvien tolerantāka pret Sorosa filozofijas LGBT liberālajām vērtībām – ja paši grēko, tad arī ir iecietīgāki pret citu grēkiem. Kā viena (tolerence pret ļauno), tā otra (rupja nosodīšana) attieksme neveicina garīgo izaugsmi un ir sabiedrības degradācijas pamatā. Vēl jāpiemin, ka tikumības nozīmē nav nosodāma pati homoseksuālā nosliece kā tāda, bet gan – praktizēšana un publiska viedokļa uzspiešana.
Šajos laikos Dievs īpaši ņem vērā cīņu – tieši to, kādus līdzekļus cilvēks izzina un pielieto, piemēram, gavēni, atturību, dažādus izglītojošus materiālus, lai pretotos kārdinājumiem vai gandarītu par grēkiem pat tad, ja viņš krīt daudzas reizes. Dievs redz katra sirdi, un ja cilvēka apņemšanās būs patiesa, Viņš dos žēlastību un gudrību galu galā būt pilnībā brīvam no grēka. Sv. Lorenss Džastinians esot teicis: “Visa kristīgās disciplīnas praktizēšana nesastāv no brīnumu paveikšanas vai nākotnes prognozēšanas, vai daiļrunīgas runas, vai dziļām Svēto Rakstu zināšanām, bet tā ir cīņa pret kārību un tās savaldīšana”.
Sv.Džemma Galgani
Kad abatam Sv.Benediktam (480-543), Rietumu monasticisma tēvam, tuksnesī uzbruka miesas kārdinājums, viņš saritinājās ērkšķu un nātru pudurī un izgāja no tā klāts ar asinīm, bet vesels garā. Septiņpadsmit gadu vecumā Sv.Akvīnas Toms (1225-1274) ieguva dominikāņu ordeņa mūku tērpu, bet viņa ģimene pretojās viņa izvēlei, tāpēc Akvīnas Tomu divu gadu garumā ieslodzīja ģimenes pilī. Viņa brāļi centās Sv.Tomu ievilkt grēka lamatās, taču mēģinājums beidzās tikai ar viņa tīrības triumfu – izrāvis no pavarda degošas ogles, svētais izdzina no savas istabas kurtizāni, kuru tie tur bija paslēpuši. Kādu dienu, kad Sv. Džemma Galgani (1878 –1903) bija beigusi ēst vakariņas, viņai parādījās velns un niknumā šņācošs draudēja viņu par katru cenu pārvarēt ar kārdinājumu pret šķīstību. Džemma nobālēja, pacēla rokas pret Debesīm un bez vilcināšanās skrēja taisni uz dziļo aku dārzā. Bija ziema un ūdens bija sasalis. Viņa pārmeta krusta zīmi un metās iekšā. Viņa noteikti būtu noslīkusi, ja viņai palīgā nebūtu nākusi kāda neredzama roka un izvilkusi viņu drebuļos no ūdens. Lai saglabātu šķīstību, Sv.Džemma darīja arī citas radikālas darbības, piemēram, cieši apvilka ap sevi mezglotu auklu ar asiem galiem un reizēm sāpes, ko radīja šie asie punkti, kas iekļūst viņas miesā, lika viņai noģībt.
Neviens netiek aicināts veikt augstākminētās darbības attiecībā uz sevi, lai pretotos kārdinājumiem, tomēr tie ir kā piemēri, kad vēsturē bija atsevišķi svētie, kuriem bija īpaša saikne ar Dievu un aicinājums, un viņi apzinājās nepiedienības grēku bīstamību. Jāņem vērā arī tas, ka morālajā teoloģijā attiecīgā indivīda atbildību par grēku nosaka 3 priekšnoteikumi: a) likuma pārkāpšana, vismaz iespējamā likuma pārkāpšana, b) pārkāpuma zināšana; pietiek ar neskaidrām zināšanām, c) brīva piekrišana. Apzināta nāves grēka gadījumā jābūt pilnai uzmanībai attiecībā uz intelektu un pilnīgai piekrišanai attiecībā uz gribu smagā lietā. Smagums tiek vērtēts no Sv.Rakstiem, koncilu un pāvestu definējumiem un cēloņa. Ņemot vērā augstāk minēto, daudzos gadījumos grēkam var konstatēt mīkstinošus apstākļus, un liela daļa morālās atbildības ir jāuzņemas netikumības izplatītajiem.
Svētais Alfons Marija no Liguori
Tikmēr 2019.gadā tradicionālistu vidū rezonansi izsauca kāda 2017.gada intervijas grāmata “Pope Francis: Politics and Society”, kur antipāvests Francisks izteicis sekojošu viedokli: “Vismazāk nopietnākie grēki ir miesas grēki“. Tas, ko rakstīja morālās teoloģijas Baznīcas doktors Sv.Svētais Alfons Marija no Liguori par nešķīstības netikumu izklausās tā, it kā viņš vērstos tieši pie Bergoljo: “I. Ko! Vai jūs sakāt, ka tas ir viegls grēks? Bet tas ir nāves grēks: un, ja tas ir nāves grēks, pietiek ar vienu aktu, lai gan tā būtu tikai piekrišana ļaunai domai, lai jūs nosūtītu ellē. Nevienam nešķīstam … nav mantojuma Kristus un Dieva valstībā [Ef 5:5]. Vai tas ir viegls grēks? Pat pagāni uzskatīja, ka netīrība ir visļaunākais netikums, ņemot vērā tā radītās nožēlojamās sekas. Seneka saka: “Nepiedienība ir lielākais pasaules ļaunums”, un Cicerons raksta: “Nav tik nāvējoša mēra kā ķermeņa bauda” un (nonākot pie svētajiem) Svētais Isidors saka: “Skrieniet cauri visiem grēkiem, jūs neatradīsiet nevienu, kas būtu līdzvērtīgs šim noziegumam.”
Tātad šo tumšo laiku vispārējā sabiedrības attieksme un mīlestība uz šķietami viegliem miesas grēkiem ir tā, kas citur veicina smagāku grēka formu rašanos. Ja tradicionālo vērtību aizstāvji cīnās par dabiskām ģimenēm, tad tiem būtu jāvecina tikumība arī citās, vieglākas pakāpes jomās. Lai ļaunums neizplatītos un nepieaugtu, tas ir jāizravē tā saknē. Varbūt tas ir iemesls, kādēļ ne vienmēr veicas ar smagu izvirtības formu izplatīšanās apkarošanu. Sv.Raksti mums iesaka būt vērīgiem pret dzīves šķietami sīkajām lietām: “Kas uzticīgs vismazākās lietās, tas uzticīgs arī lielās” (Lk 16:9). Neviens netikumības grēks nav uzskatāms par viegli piedodamu vājību, un Jāņa 1.vēstulē teikts: “grēks ir netaisnība” (1.Jāņa 3:4). Savukārt organizācija “Most Holy Family Monastery” savā 2021.gada 4.februāra video “Amerikas krišana komunismā” Jāņa 1.vēstules jēdziena “netaisnība” vietā lieto vārdu “nelikumība” (angļu – lawlesness, grieķu – ανομία), arī latīņu vārda “iniquitas” otra nozīme ir “nelikumība”. Rīkojoties pret Dieva likumu, tas ir tikai laika jautājums, kad nāk lielāka netaisnība kā Dieva sods gan šķīstības tikumības, gan citu vērtību degradācijā, un visbeidzot – visas vai daļas sabiedrības iznīcināšanā.
Katolis aptumsumā. Dabas vide 